Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
14. jūnijs, 2012
Drukāt

Minhene, kultūra un alus

Foto - Andris OzoliņšFoto - Andris Ozoliņš

Minhene ir katoliska vācu zemes Bavārijas galvaspilsēta. Tās apkārtnē atrodas lielākie Eiropas mežu masīvi, tieši tur atrodas tās princešu pilis, kas bērnu dienās, šķirstot pasaku grāmatas, tā saistīja fantāziju. Minhenē ir daudzi izcili muzeji un prestižas augstskolas, kurās mācās ļoti daudz jauniešu. Joprojām Minhenē brūvē alu un notiek Oktoberfest – lielākie pagāniskie ražas svētki pasaulē.


Vienkāršākais veids, kā nonākt Minhenē, ir izmantot vietējo “Air Baltic” lidmašīnu. Tā nosēdīsies tieši Minhenes supermodernajā lidostā, parādot pamalē redzamo Alpu kalnu grēdas sniegotās virsotnes. Ja zvaigžņu vākšana nav vaļasprieks, pilsētā var droši izvēlēties mazāk zvaigžņotu viesnīciņu, toties centrā tuvāk visiem apskates objektiem. Piemēram, div-
zvaigžņu “A&O” hostelī bija viss nepieciešamais, ieskaitot zviedru galdu brokastīs, un līdz centram bija tikai 15 minūšu gājiens.

 

Centrs

Minhenes izpēte jāsāk ar Marienplatz (Marijas laukums), kurā atrodas Minhenes rātsnams. Minhenes centrālo laukumu rotā Mariensäule – Marijas kolonna, kuras galā atrodas zeltīta Marijas statuja, kas stāv uz pusmēness.

Turpat blakus atrodas slavenā katoļu katedrāle Frauenkirhe (Svētās dievmātes baznīca), kuras dvīņu torņi ir Minhenes atpazīstamības zīme. Pašreizējā ķieģeļu veidolā tā tapusi vēlās gotikas laikā. Apaļo torņu forma ņemta no Jeruzalemes akmens kupoliem.

Pāris soļu attālumā no Marienplatz atrodas rosīgais Viktualienmarkt (vārds cēlies no latīniskā viktual – ēdiens), brīvdabas lauksaimnieku tirgus, kura pirmsākumi datējami ar 19. gadsimta sākumu. Tur 140 krāsainās kabīnēs piedāvā svaigus reģionālos produktus, sākot no ziediem, medus un garš-vielām, līdz gaļai, sieram, olām un smalkmaizītēm.

Ja kājas nogurušas, nav ko saskumt, turpat Rātsnamā atrodas pasaules slavenākā alus zāle Hofbräuhaus, bez kuras apmeklējuma neviena Minhenes tūre nebūs pilnvērtīga. Hofbräuhaus alus darītava celta 1589. gadā, un uz krodziņa garo koka galdu virsmas var pamanīt pat simtgadīgus iegravētus vārdus. Krogs popularizē vietējo virtuvi, un visinteresantāk ir nogaršot īpašos sezonas jaunumus. Piemēram, pirmo sparģeļu laikā nobaudīt šo vienkāršo, bet teicami sagatavoto dārzeni, uzdzerot virsū glāzi piemērota baltvīna.

 

Velotūre

Minhene ir velosipēdiem draudzīga pilsēta, un grēks to neizmantot. Velosipēdu celiņi ir visur, velobraucēji, autobraucēji un kājāmgājēji ir savstarpēji lojāli, un izīrējamie velosipēdi ļoti labā tehniskā stāvoklī. Tomēr, pirms strauji mesties ielās, labāk tos uz vietas iemēģināt. 
minhene3_andris_ozolinnss_10

Ar velosipēdu viegli izbraukāt visu pilsētu, apskatīt no ārpuses tās slavenākās vietas un nokļūt 7 km garajā Angļu parkā. Tajā darbojas laivu noma un visā garumā izvietoti demokrātiski alus dārzi. Tikai pats apsēžoties koku ieēnotā vienkāršu galdu rindā, saproti šīs tradīcijas dzīvīgumu. Cilvēki mierīgi un draudzīgi atpūšas, visi no vienas cilts. Vismaz man sēdēšana alus dārzā izraisīja asociācijas ar tradicionālām pagānu dzīrēm, kas kalpoja sabiedrības saliedēšanai.

Vislabāk Angļu parkā alu baudīt pie daudzstāvu Ķīniešu torņa, kas atgādina varenu koku. Tur otrajā stāvā pūtēju kapela spēlē maršus un valcerus, atgādinot, ka atrodamies netālu no valšu dzimtenes Vīnes. Baudot otro kausu, jau var ievērot, ka Ķīniešu tornis atgādina milzu koku ar cauru vidu. Varbūt tāds bija leģendārais Igdrasils, kas vikingu mitoloģijā sniedza patvērumu pirmajiem cilvēkiem.

Daži, it īpaši velosipēdisti, lieto Ratler – alu, sajauktu ar saldu limonādi. Šo ieradumu aiz taupības pagājušā gadsimta sākumā ieviesuši Minhenes sociālisti, kuriem garo runu laikā bija nepieciešams apslapināt lūpas. Minhenē, kas pamatoti uzskatāma par pasaules alus galvaspilsētu, jaukt alu ar limonādi principā ir zaimojoši.

Alus dzeršanai ir savs sezonāls ritms. Smagajos pirmspavasara mēnešos dominē stiprie ali. Pavasarim sākoties, minhenieši dodas kastaņkokos un dzer atkal vieglo, sezonai kroni uzliek Oktoberfest, lielākie pagāniskie ražas svētki pasaulē.

 

Karaļu pilis

Minhenes skaistākā vēsture redzama tās neskaitāmajās pilīs vai, precīzāk, milzīgos piļu komplektos, kas tapuši pēc karaļu pasūtījuma. Netālu no Minhenes ir Nimfenburgas pils komplekts (Schloss Nymphenburgs), ko aplūkoju. 17. gs. sākumā pirmo ēku uzcēla kūrfirstu pāris Ferdinands Marija un Henrieta Savojas Adelaide. Par kompleksa pašreizējiem apmēriem var spriest kaut vai pēc parka teritorijas – 229 ha.

Neskaitot visu lielisko interjeru un lieliski restaurētos vēsturiskos sadzīves priekšmetus, jāatzīmē savdabīgā Skaistuma istaba, kurā pēc donžuāna ķeizara Ludviga I 
pasūtījuma mākslinieks Jorens Stielers 1827. – 1850. gadā portretēja 36 augstdzimušas vietējās skaistules (arī vienu kurpnieka meitu). Blondās, brunetās un šatenās skaistules ir ļoti līdzīgas, tādu sejas tipu mūsdienās var sameklēt tikai teiksmainajā Jeruzalemē.

Parkā vēl ir vairākas pilis, kur atrodas ratu muzejs, porcelāna muzejs u. c. Tomēr jāizceļ mazā medību pils Amalienburg – patiesi izcila, maz pārbūvēta rokoko arhitektūras pērle ar lieliski sajūtamu laikmeta garšu.

 

Vadonis un pāvests

Pagājušā gadsimta karu notikumi vāciešiem ir ļoti sāpīgi. No Pēterburgas revolūcija pārsviedās uz Minheni, kur 1918. gadā Kurts Eisners proklamēja “Bavārijas demokrātisko sociālistisko republiku”. Vēlāk sociālistu savstarpējo ķīviņu ceļā varu ieguva Ādolfa Hitlera vadītā Vācu nacionālsociālistiskā darba partija. Tālākais ir zināms.

Vēstures mīļotāji ikdienas ekskursijās var aplūkot Feldherrnhalle, kur notika Alus pučs, māju, kur parakstīja Minhenes vienošanos, vai ielu, kur Ā. Hitleru ievainoja, un piemiņas memoriālus Trešā reiha upuriem. Tāpat var doties uz netālo Dahavu, kas bija viena no pirmajām koncentrācijas nometnēm nacistiskajā Vācijā un kalpoja par paraugu.

Šobrīd slavenākais minhenietis – pašreizējais Romas pāvests Benedikts XVI – šeit mācījās Maksimiliāna universitātē un bija Minhenes–Frīzingas arhibīskaps.

Materiāls tapis sadarbībā ar Evu Altenburgu, 
”PR Agency Baltic States German National Tourist Board” projektu vadītāju

 

Padoms

minhene4_andris_ozolinnss_10Pie Minhenes man-tas-obligāti-jāredz vietām pieskaita:

1385. gadā netālu no vecpilsētas būvēto Bavārijas karaļu rezidenci ar skaistiem vēsturiskiem dārziem, ko šodien uzskata par vienu no krāšņākajiem Eiropas muzejiem. Tajā rāda 130 istabas ar antīkām mēbelēm, mākslas priekšmetiem, porcelānu un gobelēnu, kas pārstāv renesanses, baroka, rokoko un neoklasicisma ēras.

Uz rietumiem no Angļu dārza ir unikāls trīs muzeju ansamblis, no kuriem katrs izceļ citu Eiropas mākslas periodu. Alte Pinakothek ir viena no vecākajām mākslas galerijām pasaulē.

 

Uzziņa

Vācijā populārie alus dārzi pirmoreiz radušies tieši Minhenē 1812. gadā.

Minhenes alus darītāji sabūvēja vēsus alus pagrabus gar Istras upes krastiem, apbēra tos ar granti un sastādīja kastaņas, kas nodrošināja ēnu. Kādam ienāca prātā starp kokiem novietot vienkāršus koka galdus ar krēsliem, un šajos improvizētajos krodziņos minhenieši labprāt nobaudīja svaigo alu un pārtiku no pagraba.

Šobrīd Bayerische Biergartenverordnung (Bavārijas alus dārzu noteikumi) teikts, ka “īstos” alus dārzos jāļauj viesiem ierasties ar savu pārtiku, izņemot alu.

 

 

Pievienot komentāru

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+