Minimālisma dumpinieks “Honda CMX500 Rebel” 0
Motociklu “Honda CMX500 Rebel” sauc par zelta vidusceļu starp ielas un čoperu klasi.
Konkursa “Latvijas Gada motocikls” rīkotājs Oskars Irbītis šo braucamo dēvē par čoperveidīgu ielas motociklu. Būtu tam kāpšļi vairāk uz priekšu, varētu saukt arī par čoperi.
Jebkurā gadījumā šis “Rebel” (tulkojumā no angļu val. – dumpinieks) ir viens no daudzajiem pēdējo gadu piemēriem, kas iezīmē tendenci motopasaulē: klašu, veidu saplūšanu cīņā par tirgu un cilvēku prātiem.
Galvenā mērķauditorija ir jaunieši, sievietes un… ne sevišķi gara auguma vīrieši, jo zema sēža un zems smaguma centrs. Var sākt braukt ar mopēda vai motorollera braukšanas iemaņām. Jaunieši arī tāpēc, ka “Honda” apzināti 471 kub. cm dzinēja jaudu nobremzēja pie 35 kilovatiem – tā ir maksimālā, kas Eiropas Savienībā atļauta jauniešiem no 18 gadu vecuma. O. Irbītis teic, ka inženieri šī dzinēja jaudu varot palielināt gandrīz divkārt. Konkrēti “Rebel” tas nozīmē, ka dzinējs, kurš nav pirmā svaiguma (tātad laika pārbaudīts), ar samazinātu jaudu normāli ekspluatēts, ir praktiski nenokaujams. Starp citu, Rietumeiropā, lai jaunieši tiktu pie braukšanas, mākslīgi tiek samazināta arī vēl lielāku motociklu jauda. Pieredzējušie, kas brauc ar 1000 kub. cm motocikliem un vēl jaudīgākiem, varbūt jutīsies vīlušies, bet tiem arī “Rebel” nav domāts. Tas lieliski var būt dzīves pirmais motocikls tiem, kas negrib tērēt laiku ar mazjaudas motocikliem, kas ir bišķu vairāk nekā mopēds.
Skatienu piesaista biezas riepas. Tās gan izskatās stilīgi, gan kopā ar vienkāršu, bet labu piekari nodrošina mīkstu braukšanu un pietiekamu komforta sajūtu arī uz grunts ceļiem. Ja ir vēlme nobraukt arī no tiem, tad gan labāk būs piemeklēt riepas ar lielākiem protektoriem un veikt citus uzlabojumus braucamajam. Tas, neskatoties uz ielas, čoperveidīgo klasi, ir ne tikai pieļaujams, bet ražotājs uz to apzināti ir gājis, veidojot “Rebel” minimālisma stilā, lai īpašniekam niezētu rokas ko uzlabot. Tas nav nekāds smagais ceļojumu enduro vai tūrisma motocikls, kur daudz ko var tikai sabojāt. “Rebel” nav domāts tālākiem braucieniem, tomēr iespējas pielikt bagāžniekus ir, tātad par to tomēr ir padomāts. Tad gan varbūt jāuzlabo sēža (personīgi man, nobraucot no Rīgas līdz Lielvārdei, pakaļa bija stīva), jāuzliek kāds aptecētājs, īsāk sakot, jāliek lietā rokas un galva. Bet pa pilsētu un īsos braucienos lielisks kā no rūpnīcas nācis. Arī O. Irbītis teic: pilsētas ielās apbrīnojami stabils un manevrētspējīgs.
Vēl motocikls interesants ar to, ka pastāvīgi iedegti abi priekšējie pagrieziena rādītāji – kad tiek ieslēgts pagrieziens, tad attiecīgais lukturis mirgo košāk. Līdz šim šādu variantu nelaida cauri CSDD, kad kāds to savam motociklam gribēja uztaisīt pats. Bet “Honda” tādus braucamos laiž no konveijera un Eiropa to ir pieņēmusi. To var uzskatīt par stila lietu, un tas uzlabo motocikla redzamību – gluži tāpat kā miglas lukturu lietošana nemiglas laikā, ko – tiesa, vairāk gan auto sakarā – tā apkaro atsevišķi satiksmes speciālisti. Aizmugurējie pagrieziena rādītāji gan pastāvīgi nedeg.
Visas detaļas, kas vien iespējamas, nokrāsotas melnas. Motociklam ir tikai divas speciāli krāsotas detaļas: aizmugurējais dubļubleķis un bāka. Tie ir vai nu arī glancēti melni, vai glancēti sarkani, vai pelēki matēti. Cena: 6150 eiro. To daudzi uzskata par nepieklājīgi zemu “Hondai”.
“Rebel” veicina motokustību
Oskars Irbītis: “”Rebel” atbilst Latvijas apstākļiem: gan ceļiem, gan ienākumiem. Tieši šādi braucamie – kvalitatīvi, cenas ziņā tuvi vai tādā pašā līmenī kā lēto motociklu ražotie – var paplašināt motobraucēju skaitu. Ja vēl ņem vērā latviešu dabisko vēlmi ķimerēties, lai kaut ko uzlabotu vai uztaisītu ko īpašu, tad “Rebel” ir tieši tas, kas vajadzīgs. To pieļauj arī vaļējas konstrukcijas vienkāršs cauruļu rāmis, pat aizmugurējā dakša ir no caurulēm.”
