Latvijā
Sabiedrība

Minimums izpildīts, tomēr 9. maijā vēlas lielāku cieņu pret valsts valodu 16

Gājiens “Nemirstīgais pulks”. Foto – Karīna Miezāja

Valsts valodas centrs (VVC) 9. maija pasākumos nav konstatējis kliedzošus valsts valodas normu pārkāpumus, tomēr ir saņemtas vairākas sūdzības, kas vēl jāizvērtē, informēja VVC direktora vietniece Ingrīda Bērziņa.

Apmeklējot 9. maija pasākumus Rīgā pie Uzvaras pieminekļa grūti bija nepamanīt faktu, ka pasākuma “oficiālā valoda” faktiski ir krievu valoda, kurā tika pieteikti mākslinieki, skanēja dziesmas, priekšnesumi un sarunājās vairums apmeklētāju. Tiesa atsevišķi paziņojumi no skatuves, kā arī norādes (piemēram uz labierīcībām, kafejnīcām, medpunktu) bija tulkotas arī valsts valodā.

VVC direktora vietniece Bērziņa paskaidroja, ka valodas normu prasības atšķiras atkarībā no pasākuma organizētāja. Valsts un pašvaldību iestāžu rīkotajiem pasākumiem galvenokārt jānorit latviski, savukārt ja pasākumu rīko privāti uzņēmumi, nevalstiskas organizācijas, privātpersonas tad prasības ir krietni brīvākas. Arī Rīgā Uzvaras dienas pasākumus lielākoties rīko nevalstiskās organizācijas, nevis pašvaldība.” Šādos gadījumos rīkotājiem obligāti ir jānodrošina tādas informācijas tulkojums valsts valodā, kas skar likumīgas sabiedriskās intereses, proti – saistītas ar sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību un tamlīdzīgi. Tulkojums nav jānodrošina literāriem, muzikāliem vai cita veida mākslinieciskiem priekšnesumiem,” paskaidroja Bērziņa.

VVC pārstāvji esot klātienē novērojuši pasākumus gan Rīgā gan citās pilsētās. Galvaspilsētā nekādi kliedzoši pārkāpumi neesot konstatēti, bet no vairākām pašvaldībām (Ventspils, Liepājas, Daugavpils un Rēzeknes) centrs lūgšot papildus skaidrojumus. Saņemtas arī sūdzības un neizpratnes pilni jautājumi no iedzīvotājiem, uz ko VVC sniegšot atbildes. “Salīdzinot ar citiem gadiem, situācija šķiet uzlabojusies. Mēs arī iepriekšējos gados esam aktīvi veikuši preventīvo darbu, skaidrojuši likuma prasības gan sociālajos tīklos, gan klātienē tiekoties ar organizētājiem,” teica Bērziņa. Vienlaikus gan viņa piebilda – pat ja likumā noteiktais valsts valodas lietošanas minimums ticis ievērots, centrs tomēr vēlētos no pasākuma rīkotāju puses redzēt lielāku cieņu uz uzmanību pret valsts valodu, jo tas no viņu puses demonstrētu vēlmi veicināt sabiedrības saliedētību.

LA.lv