Mobilā versija
0.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Pirmdiena, 11. decembris, 2017
27. janvāris, 2017
Drukāt

Pūkaini cimdi vai cirvis izglītības reformētāju rokās. Saruna ar Robertu Ķīli (5)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Jau ilgāku laiku izglītības nozares vadītāji sola lielas reformas. Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija arī dažas no tām it kā cenšas īstenot un ministrs Kārlis Šadurskis “bauda” nepopularitāti. Ko par to saka bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis?

R. Ķīlis: Apnicis, ka mani visu laiku velk atpakaļ pie izglītības. Tajā pašā laikā saprotu: savulaik sataisīju tādu troksni, ka tā radīto viļņošanos jūtu jo­projām. Toties es nebiju nepopulārākais ministrs. Kādu brīdi biju pat riktīgos plusos. Tātad tas, ka izglītības ministrs ir nepopulārs, nav likums. Tomēr risks kļūt nepopulāram ir liels. Jo tajā brīdī, kad izglītības ministrs ceļ augšā nozares problēmas, automātiski tiek piesaistīta dažādu sabiedrības grupu interese. Par izglītību visiem ir ko teikt – skolēniem, vecākiem, skolotājiem, pašvaldībām utt. Skolas ir ne tikai vieta, kur iegūst izglītību, bet arī naudas avots. Daļā pašvaldību – arī lepnuma un identitātes avots.

Jā, var rasties sajūta, ka ļoti daudzi izglītībā strādājošie nav apmierināti, jo pārsvarā izskan negatīvi viedokļi, piemēram, par skolotāju algām. Taču patiesībā tie, kuri ir apmierināti, nerunā. Runā tikai neapmierinātie.

Grūti izglītības ministriem iet arī tāpēc, ka izglītībā ieinteresētās puses bieži vien ir ļoti spēcīgas un neatkarīgas: kā lielākās pašvaldības vai universitātes. Piemēram, stingru akreditāciju augstākajā izglītībā neizdevās ieviest augstskolu un politiskā lobija sadarbības dēļ.

Ir maz jomu, ko izglītības ministrs var risināt viens pats. Vienmēr ar kādu jārunā, jāvienojas: ar Finanšu ministriju, ar Pašvaldību savienību.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Ķīlis tiešām bija un joprojām ir nejēga! Nesaprotu, kādēļ vispār viņam ko jautāt. Neko gudru viņš nepaveica un nepaveiks. Vien iedeva atļauju Viņķelei izplatīt grāmatiņas, kā bērnus pataisīt par gejiem. Un joprojām vēl pats cenšas ķēzīties izglītības lauciņā, kur viņu pat tuvumā nedrīkstētu laist!

  2. Politiskā līķa prātuļošana.

  3. Tik žēl, ka ĶĪlim bija jāpamet ministra amats

  4. Viss ko atceros par Ķīli kā ministru:
    1. Komunikācija ar nozari un sabiedrību – totāls haoss;
    2. Reformas (ar rezultātu) – precīzi “0”;
    3. Braukšana dzērumā – kauns pa visu republiku;
    4. Kaut kas vēl tur bija ar Viņķeli:)))

  5. Ķīlis bija visu laiku sliktākais Latvijas brivvalsts izglītības ministrs, sliktāks vēl par nejēgu Greiškalnpapu, jo tam bija mazāk slimīguma un slimīga egocentrisma.

Draugiem Facebook Twitter Google+