Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
17. maijs, 2012
Drukāt

Ministre gatava doties sapratnes virzienā

grende2_db_4

Starp kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi un kultūras jomas profesionāļiem samilzušā konflikta neauglīgajā zemē beidzot izdīguši trauslas saprašanās asni, un abas puses apņēmušās, turpmāk daudz ciešāk sadarbojoties, turpināt ceļu uz kopīgo mērķi ‒ kultūrai atvēlētā finansējuma palielināšanu.

 

Šāds secinājums rodas pēc vakar notikušās ministres apspriedes ar Kultūras aliansē (KA) apvienoto organizāciju pārstāvjiem.

“Gatavojoties uz šo tikšanos, es klausīju padomiem netaisīt prezentācijas, jo tas būšot sausi. Tāpat man ieteica nelietot tādus jēdzienus kā stratēģijas, radošās industrijas. Jā, atzīstu, ka esmu bijusi pārāk taisna savās runās, esmu pamācījusi, kad man neviens to nav prasījis, uzdevusi vēlamo par esošo. Tomēr ir lietas, kurām es ticu, un nezaudēšu šo ticību, pat neraugoties uz to, ka šīs trīs nedēļas mani nepārtraukti ciniski sit un šī varbūt būs pēdējā ministres runa manā mūžā,” emocionāli teica ministre. Šī runa ar vadmotīvu “es ticu” patiešām bija viena no spilgtākajām pēdējā laikā dzirdētajām.

Tikšanās laikā netrūka Ž. Jaunzemes-Grendes virzienā vērstu dusmīgu starpsaucienu no Jaunā Rīgas teātra Mazajā zālē sapulcējušos kultūras jomu pārstāvju vidus, kā arī emocionālu repliku no ministres puses. Savukārt sociālajos tīklos par dienas naglu kļuva Ž. Jaunzemes-Grendes pārteikšanās: “Literatūrai nu ir pielikts punkts”, pievēršoties grāmatniecības stratēģijas jautājumam, kas nākamajā nedēļā tiks izskatīts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē. Kopumā tomēr ministre šoreiz bija gatava ļoti konstruktīvai sarunai, atklāti atzīstot, ka kļūdījusies, pieņemot par sava biroja vadītāju ostu speciālistu Valteru Bolevicu.

“Pēc jūsu spiediena esmu atlaidusi savu biroju. Tagad spēles laukums ir tīrs,” viņa teica, aicinot KA jau tuvākajās dienās izvirzīt pārstāvi ministres padomnieka amatam. Ž. Jaunzeme-Grende arī izteica gatavību līdz jūnija beigām kopā ar KA izstrādāt kopīgu memorandu, ar ko, paužot kultūras jomas aktuālās vajadzības, varētu vērsties pie valdības 2012. un 2013. gada valsts budžetu kontekstā. Bažas par to, ka visas problēmas saskarsmē varētu tomēr netikt tik veiksmīgi likvidētas, gan vieš ministres teiktais, ka līdz memoranda tapšanai viņa neredzot vajadzību ne pieņemt preses sekretāru, ne jaunu biroja vadītāju.

Tāpat kā agrāk pamatīga domu apmaiņa raisījās ap Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansēšanas modeļa maiņas jautājumu.

 

Ministre joprojām uzsver, ka “nevajadzētu skriet ar galvu sienā”, vienīgi pieprasot atgriezties pie iepriekšējās sasaistes ar akcīzes nodokļa ieņēmumiem, tomēr ir arī gatava solidarizēties ar pārvaldītās jomas cilvēkiem, vienlaikus meklējot arī citus risinājuma variantus.

 

Zālē tostarp izskanēja viedoklis, ka “atgriešanās pie VKKF iepriekšējā finansēšanas modeļa ir tikai politiskās gribas jautājums”.

Pat ar Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieka Ulda Lielpētera atbalstu ministrei bija grūtības skaidri formulēt radošajiem ļaudīm programmas “Radošā Latvija” mērķi un būtību, kas apbrīnojamā kārtā palikusi neskaidra pat ar radošo industriju attīstīšanu tieši saistītiem cilvēkiem. “KM nav pat vēl aptuvenas prognozes, cik liels varētu būt šīs programmas finansējums. Igaunijā tas šobrīd ir seši miljoni eiro,” norādīja Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs Haralds Matulis.

 

Būs kopīgs memorands

Ž. Jaunzemei-Grendei nācās arī taisnoties par to, kāpēc dažādu kultūras jomu stratēģijas jāraksta šajās jomās strādājošajiem, jo tas taču ir Kultūras ministrijas ierēdņu tiešs amata uzdevums. Kinorežisore Laima Žurgina, pauzdama visu klātesošo viedokli, uzsvēra, ka kultūrai šobrīd joprojām katastrofāli trūkst viena visiem pieejama kvalitatīva izdevuma par kultūru.

Priecē ministres paustais, ka nākotnē lielāka vērība dažādās kultūras nozarēs tiks pievērsta nacionālajam pasūtījumam. Šādi varētu tapt vēsturisku romānu sērija, Latvijas pagātnes un šodienas kontekstā nozīmīgas filmas.

Par to, ka vēsturiskā saruna beidzot tiešām notikusi, liecina arī strīdnieku pušu apņemšanās pildīt vairākas vienošanās. To vidū ‒ pēc iespējas ātrāk atjaunot no politiskiem lēmumiem neatkarīgu VKKF finansējuma modeli, beidzot pieņemt likumu par radošas personas statusu, paredzot kultūras nozarē strādājošajiem arī tālākizglītības un pārkvalifikācijas centra izveidi. Tāpat kultūras jomas profesionāļi ir gatavi pieprasīt valdībai paredzēt noteiktu procentu iekšzemes kopprodukta, kuram jātiek investētam kultūras nozarē. Memorandu abas puses gatavojas parakstīt pirmdien, 21. maijā.

“Priecē, ka atradām kopējus mērķus,” pēc tikšanās sarunā ar “Latvijas Avīzi” atzina Ž. Jaunzeme-Grende. “Lai gan man arī agrāk šķita, ka esmu ļoti atklāta un draudzīga pret kultūras profesionāļiem, ka centos viņiem palīdzēt, cik vien bija manos spēkos, tagad saprotu, ka visas kļūdas bija komunikācijā,” uzsvēra ministre.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+