Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
4. jūnijs, 2014
Drukāt

Strīdā par fizikas vai ķīmijas eksāmenu iesaistīti gan politiķi, gan uzņēmēji (11)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Kamēr uzņēmēji un ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis prasa nekavējoties ieviest obligātu fizikas vai ķīmijas eksāmenu vidusskolu absolventiem, Ministru prezidente Laimdota Straujuma sola to izdarīt trīs gadu laikā, bet izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete joprojām uzskata, ka obligāts eksāmens nav nepieciešams.

Eksāmena jautājuma atrisināšanu kavē ne tikai politiķu domstarpības, bet arī juridiskas neskaidrības par to, vai vēl ir spēkā valdības janvārī pieņemtais lēmums par fizikas un ķīmijas eksāmenu ieviešanu. Iepriekšējā, tobrīd jau demisionējušā valdība, akceptējot Izglītības pamatnostādnes 2014. līdz 2020. gadam, pieņēma arī protokollēmumu, kurā cita starpā teikts, ka pamatnostādnēs jāparedz arī obligāta eksāmena ieviešana ķīmijā vai fizikā (pēc absolventa izvēles). Taču dokuments vēl bija jāapstiprina Saeimai. Drīz toreizējā izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska (Reformu partija) vietā stājās Ina Druviete (“Vienotība”), bet dokuments par pamatnostādnēm tika virzīts uz Saeimu. Saeimas deputāti saskaņā ar procedūru varēja šīs pamatnostādnes noraidīt vai apstiprināt, bet ne būtiski labot. Debatēs gan ārpusfrakciju deputāte Inga Bite ieminējās par kādu reformu, kas paredz obligāto eksāmenu, bet neviens deputāts nepajautāja, kāpēc pamatnostādnes to neparedz.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) apgalvo, ka pirmajā variantā, ko valdība iesniedza Saeimai, bija iekļauta eksāmenu ieviešana, bet, kad Saeimā nonāca redakcionāli precizētais variants, eksāmens no dokumenta jau bija pazudis. “Dokuments bija patvaļīgi labots, taču deputāti to nepamanīja. Mēs bijām devuši IZM uzticības kredītu, kas tika pievilts,” skaidro D. Reizniece-Ozola.

Tā pamatnostādnes cauri Saeimai tika bez ieraksta par obligāto eksāmenu. Tagad Saeimā gūtais apstiprinājums pamatnostādnēm ir trumpis I. Druvietes rokās. Kad viņai pārmet, ka ministrija nepilda Ministru kabineta lēmumu, ministre atbild: Saeima apstiprināja pamatnostādnes, kurās nav minēts eksāmens, un parlamenta lēmums ir augstāks par valdības lemto.

Tikmēr Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās Inese Gailīte teic, ka valdības dotais uzdevums IZM ieviest centralizēto eksāmenu fizikā un ķīmijā joprojām ir spēkā un, sagatavojot Ministru kabineta noteikumus par valsts pārbaudījumu norisi 2016./2017. mācību gadā, tajos jāiekļauj arī fizikas un ķīmijas eksāmeni.

D. Reizniece-Ozola norāda: IZM vēl jāizstrādā rīcības plāns pamatnostādņu izpildei. Tas būs jāapstiprina valdībā. Ja ministru vairākums uzskatīs, ka eksāmeni plānā jāiekļauj, IZM būs jāklausa. “Eksāmena ieviešana nav pretrunā ar pamatnostādnēm,” ir pārliecināta D. Reizniece-Ozola. Viņa piebilst: eksakto zinātņu eksāmeni jākārto visiem, taču par to, kādiem tiem jābūt, vēl jādiskutē. Nav pieņemama iepriekšējās valdības rīcība, strauji un nepārdomāti ieviešot jaunu eksāmenu. Tiem jauniešiem, kuri jau mācās vidusskolā, jāļauj skolu pabeigt bez obligātā eksāmena.

Valdību veidojošo frakciju koalīcijas padome pirmdien vienojās, ka obligātie dabaszinātņu eksāmeni jāievieš. Kaut L. Straujuma (“Vienotība”) apgalvoja, ka šim lēmumam piekrīt arī I. Druviete, IZM uzzināju, ka ministre domas nav mainījusi un uzskata: eksāmenu nevar ieviest kā pātagu. Viņasprāt, skolēni jāieinteresē par eksaktajām zinātnēm, uzlabojot mācību saturu un pasniegšanas metodes, nevis jāuzspiež eksāmens.

Par to, ka eksāmens ķīmijā un fizikā tiks ieviests, liek domāt IZM pakļautā Valsts izglītības satura centra (VISC) rīcība. Centrs jau nākamajā mācību gadā daļā Latvijas skolu grasās izmēģināt fizikas un ķīmijas eksāmenu, kuru kārtotu visi vidusskolu absolventi. Tas būs pilotprojekts, un eksāmena kārtotāji varēs izvēlēties, vai tā rezultātu iekļaut sertifikātā par vidējās izglītības iegūšanu vai ne. Eksāmeni, ko kārtos visi, būs vieglāki nekā ķīmijas un fizikas eksāmeni skolēniem, kas to izvēlējušies labprātīgi. Tas nozīmē, ka nākamā mācību gada beigās notiks pat pa diviem eksāmeniem fizikā un ķīmijā, jo joprojām būs iespēja kārtot arī grūtos izvēles eksāmenus, kuru sertifikāts nepieciešams, lai iestātos, piemēram, farmācijas studiju programmā. VISC vadītājs Guntis Vasiļevskis uzskata, ka jārīkojas tā, lai katrā skolā notiktu tikai viens no fizikas un ķīmijas eksāmenu veidiem. Citādi jau tā grūtais eksāmenu laiks skolām būs vēl sarežģītāks. Aprēķināts, ka jauno obligāto eksāmenu ieviešana ‒ satura izstrāde, tā norise, labošana un rezultātu analīze – izmaksās 1,8 miljonus gadā.

Sašutuši par izglītības un zinātnes ministres iestāšanos pret obligātajiem ķīmijas un fizikas eksāmeniem ir uzņēmēji, kuri asi izjūt dabaszinātnes pārzinošu darbaspēku trūkumu. Uzņēmuma “Lattelecom” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis pat aicinājis I. Druvieti atkāpties, ja viņa negrasās ieviest šo eksāmenu. Izglītības sistēmā pieļauto kļūdu dēļ “Lattelecom” esot spiests pirkt Baltkrievijas un Krievijas programmētāju pakalpojumus.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Un kas tev liedz kļūt par uzņēmēju? Runāt un kritizēt proti, paliek tāds sīkums, kā apliecināt sevi darbībā.
    Varēsi pati sev kažoku vai dārgu gredzenu nopirkt. Bet nekā, pati sev cilvēka cienīgu algu neesi spējīga nopelnīt, tāpēc arī dzisini muti un kritizē citus, kuri to var.

  2. Netrūktu jauno speciālistu, ja tie ļoti izglītības problēmās gudrie uzņēmēji maksātu jaunajiem speciālistiem normālas, cilvēka cienīgas algas. Bet tur gan ne čiku, ne grabu. Strādājiet, mīļie, par minimālo, jo man jānopērk jauns džips, jahta, sievai kažoks, bet mīļākajai- briljanta(viens no oglekļa alotropiskajiem veidiem) gredzens Pt un Au ielogojumā!

  3. Jokainie cilvēki!

    Pilnīgi neatbalstu fizikas un ķīmijas eksāmenus kā obligātos! Tak 2/3 no skolēniem vidusskolu neabsolvēs!!!!

    Kamēr netiks izmainīta pieeja kā vielu pasniedz, tikmēr tādiem eksāmeniem nav pilnīgi nekādas jēgas! Un tie, kam vajadzēs un būs vēlme tādus kārtot – nokārtos kā izvēles priekšmetus!

  4. Kādus tik klaunus neliek par izglītības ministriem! Un kādas aizkustinošas rūpes par bērniem! Kaut tik nu nabadziņi nepārpūlētos lekot 4 eksāmenus.Un kāpēc tad 4 jāliek? Neliksim nevienu, jo tas jau nav noteicošais un ja kāds gribēs mācīties latviešu valodu, tad pats kaut kur bibliotekā atradīs Endzelīnu. Bet matemātika, fizika un ķīmija – kaut kas nedzirdēts, ka jāliek eksāmens. Nesaprotu kā mēs beidzot 11. klasi likām 12 eksāmenus un pēc tam stājoties augstskolā likām vēl 6 un dzīvi palikām, pat psihenē nenokļuvām.

  5. Celsim tik āžus par dārzniekiem, jo ar iepriekšējiem klauniem nekur tālu izglītības laukos netikām. Drīz jau latviešus pat uz zemeņu lasīšanu Somijā neaicinās, ka nepārpūlējas.

  6. Pareizi- ietaupīsim 1,8 miljonus, ko varam izpļurzāt kautkur citur, piemēram nesaprotamos iepirkumos, bet jaunatne lai aug par muļķiem- lai ir, kas puķes kārbās liek Holandē vai zemenes lasa Anglijā. Nu, viss pareizi.. 🙂

  7. kam vajadzīga tā ķīmija un fizika ??? Valstī, kur nav tādu ražotņu, nav vajadzīgi super-puper speciālistu, lai mācās, kam velme, vai kādam tas tiek liegts ????

  8. Var tikai apbrīnot šīs stagnātes Druvietes nostāju attiecībā uz fizikas un ķīmijas eksāmenu nepieciešamību.
    Kādā pasaulē viņa dzīvo? Fizika un ķīmija ir pamats šodienas teholoģiju attīstībā, tāpat kā matemātika un bioloģija. Bet modernās tehnoloģijas ir valsts attīstības pamats. Cilvēks bez šīm zināšanām ir neglābjami atpalicis 21. gadsimtā. Un nav svarīgi, vai viņš ir inženieris vai mūziķis, jo dzīve jau diktē noteikumus, nevis viņa izvēle vai gribēšana. Dzīvē bieži vien ir jāpārkvalificējas un tad šīs zināšanas noderēs. Uzskatu, ka Druviete dzīvo kaut kādā savā iedomu pasaulē un kā IZM ministre ir galīgi neatbilstoša šim amatam.

    • Pilnīgi piekrītu Jura teiktajam – ka cien.Druvietes kundze veicina ” jaunās paaudzes nespēju būt konkurētspējīgiem nākotnē…” žēl, ka tādas politiķes pašlaik nosaka izglītības tendences Latvijā. Ļoti žēl gan!

  9. Skolotājiem maksā mazāk kā pārdevējiem, bieži zem iztikas minimuma. Strādāt neatmaksājas.

Draugiem Facebook Twitter Google+