Latvijā
Politika

Ministre studēs doktorantūrā 16


Anda Čakša
Anda Čakša
Foto: LETA

Veselības ministre Anda Čakša ir uzņemta studijām doktorantūrā Latvijas Universitātē (LU) un viņas promocijas darba tēma ir “Asinsrites slimību riska faktoru mijiedarbību nozīme sabiedrības veselībā Latvijā”. Ministre pastāstīja, ka viņa nepretendējot uz valsts budžeta vietu un par studijām maksāšot pati. Gada maksa ir vairāk nekā 2000 eiro.

Sabiedrībā jau izskanējuši kritiski viedokļi, ka veselības ministra pienākumi nav apvienojami ar tik nopietnu un apjomīgu darbu kā studijas doktorantūrā. Protams, nav garantēts, ka A. Čakša paliks ministres amatā pēc 13. Saeimas vēlēšanām. “Par to, kādi būs vēlēšanu rezultāti, pāragri spriest. Studijās paplašināšu savu domāšanas prizmu, un man šķiet, ka par to vajadzētu priecāties. Es neaizņemu nevienam budžeta vietu, neeju sava resora augstskolā,” sacīja ministre.

A. Čakšas promocijas darba vadītājs ir LU Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta (turpmāk – Kardioloģijas institūts) vadošais pētnieks medicīnas zinātņu doktors Vilnis Dzērve. Viņš pastāstīja, ka to doktorantu vidū, kas studē sabiedrības veselību, gandrīz puse esot klīnikās strādājoši. Šīs studijas izvēloties gan ķirurgi, gan ģimenes ārsti un citi speciālisti. Jārēķinās ar to, ka šīs studijas ir ne tikai saistītas ar pētniecisko darbu, bet būs jāapmeklē arī lekcijas un mācībām jāvelta vismaz trīs četras pēcpusdienas mēnesī, skaidroja Dzērve. Lai Čakša varētu veikt savu pētījumu, tam esot jāgatavojas vismaz gads, un tas ir kolektīvs darbs. Dzērve skaidroja, ka speciāli apmācītas personas izstrādās anketu ar 160 jautājumiem iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 74 gadiem, un tad tiks meklēts pareizākais veids, kā iesaistīt iedzīvotājus sniegt atbildes uz anketā ietvertajiem jautājumiem. Tagad pēc Vispārējās datu aizsardzības regulas pielietošanas iespēja atlasīt personas aptaujām ir sarukusi.

Uz jautājumu, vai ministre savā pētījumā negrasās iesaistīt ģimenes ārstus, kuri, pateicoties kardiologu un Veselības ministrijas pūliņiem, saņems finansējumu par manipulācijām, ko veiks slimniekiem, kuriem pastāv risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, Dzērve atbildēja, ka “ģimenes ārsti šeit nu nekādi nav iesaistīti”. “Tiks iesaistīti zinātnieki un pētnieki no Kardioloģijas institūta, no Centrālās statistikas pārvaldes un Gulbja laboratorijas, bet nekādā veidā ģimenes ārsti.” “Lai doktorants tiktu līdz veiksmīgam galarezultātam, ir jāmācās un jāliek eksāmens internajā medicīnā, un ne visiem paveicas – rezultāts ir sekmīgs apmēram 60% gadījumu. Tas ir ļoti smags nopietns darbs, un, ja uz to cilvēks parakstās, viņš zina, uz ko iet,” atzina Čakšas zinātniskā darba vadītājs.

Kardioloģijas institūta vadītājs profesors Andrejs Ērglis sacīja, ka viņš esot ārkārtīgi priecīgs, ka ministre vēlas mācīties. “Daudziem ministriem nenāktu par ļaunu kaut ko piemācīties klāt,” secināja Ērglis.

LU medicīnas promocijas padomes vadītājs profesors Valdis Pīrāgs, kura vadībā tiek vērtēti iesniegtie promocijas darbi, sacīja, ka rezultāts ir atkarīgs no cilvēka spējām organizēt savu laiku, kā arī talanta. V. Pīrāgs: “Lai Latvijā sekmīgi aizstāvētu zinātņu doktora grādu, ir nepieciešamas starptautiskas publikācijas respektablos žurnālos. Mēs esam vienojušies, ka jābūt trim rakstiem, no kuriem vismaz vienam doktora grāda pretendents ir pirmais autors. Talantīgs cilvēks to var izdarīt. Darbs ir jāpabeidz godprātīgi! Man bija viena nepatīkama pieredze, kad kāda Rīgas domes speciāliste paralēli saviem tiešajiem pienākumiem izstrādāja promocijas darbu sabiedrības veselībā un izmantoja datubāzes, kas bija Rīgas pilsētas rīcībā. Tas darbs bija tik švaks, ka to noraidīja Latvijas Zinātņu akadēmijas kvalifikācijas komisija. Latvijā nevar tik vienkārši apvest ap stūri sistēmu un dabūt grādu, kā tas varbūt ir bijis kādreiz. Es ministrei novēlu, lai veicas!”

LU profesors P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ārsts Uga Dumpis spriež: “Ja ministre pēc Saeimas vēlēšanām atstāj savu amatu, tad nav nekādu problēmu. Rietumu izpratnē darbs ministra amatā un doktorantūras studijas nav savienojamas. Pats trīs gadus to vien darīju, kā strādāju pie sava zinātniskā darba.”

Teksasas universitātes profesors, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības prezidents Uģis Gruntmanis rakstā portālā “irir.lv” secinājis, ka “Latvijā ārsti izvēlas iegūt doktora grādu galvenokārt viena iemesla dēļ – lai varētu tikt ievēlēti par asociēto profesoru vai profesoru vienā no divām medicīnas fakultātēm. Sagatavojot ārstus ar doktora grādu, viņu produktivitātes mērauklai būtu jābūt publikācijām medicīnas nozares pasaules vadošajos žurnālos, piesaistītam starptautiskajam finansējumam un iespējami augstākai rakstu citējamībai. Starptautisko ekspertu pētījumā par Latvijas ārstu/pētnieku veikumu konstatēts, ka vienā no mūsu lielākajām slimnīcām 70% ārstu ar doktora grādu piecu gadu laikā pēc tā iegūšanas nav nevienas publikācijas. Tātad ārstiem, kas šo doktora grādu ieguvuši, vai nu neinteresē zinātne, vai nav bijusi iespēja turpināt zinātnisko darbu, vai arī viņi pēc doktora grāda tiekušies tikai tāpēc, lai iegūtu akadēmiskos amatus.”

LA.lv