Ministre: Vācija kļuvusi par “imigrācijas valsti” 0
Dati, kas iegūti 2013.gadā veiktajā daļējā iedzīvotāju skaitīšanā, liecina, ka katrs piektais Vācijas iedzīvotājs ir imigrants vai to pēctecis, piektdien paziņoja Federālais statistikas birojs (“Destatis”).
Vairāk nekā 16 miljoni Vācijas iedzīvotāju ir cēlušies no ārvalstīm, liecina “Destatis” apkopotie dati.
“Šie jaunie Federālā statistikas biroja skaitļi apstiprina frāzi “Vācija ir imigrācijas valsts”,” norādījusi valsts ministre migrācijas, bēgļu un integrācijas jautājumos Aidana Ezoguza, kas pārstāv sociāldemokrātus (SPD). “Mūsu valstī ir tik liela dažādība kā nekad.”
2013.gadā imigrantu skaits Vācijā palielinājies par 3,8%, un tas ir straujākais pieaugums kopš 2005.gada, kad “Destatis” uzsāka šādus pētījumus.
Statistikas biroja pārstāvis Joša Diks norādīja, ka uzskaitīti visi, kas Vācijā ieceļojuši kopš 1950.gada, viņu pēcteču un visi valstī dzīvojošie ārvalstnieki. No šīm personām 60% ir Vācijas pases, bet aptuveni trešdaļa ir dzimusi Vācijā.
Pētījumā konstatētas arī atšķirības starp valsts rietumdaļu un savulaik komunistu pārvaldīto austrumdaļu.
Faktiski visas imigrantu izcelsmes personas jeb 97% no viņiem mīt vai nu kādreizējā Rietumvācijā, vai Berlīnē, kamēr, piemēram, Tīringenē imigrantu ir tikai četri procenti.
Integrācijas un migrācijas fonda pārstāvis profesors Ludgers Preiss uzskata, ka šis nelielais imigrantu skaits var radīt Tīringenei nepatīkamas sekas.
“Imigrācija kļuvusi par vissvarīgāko faktoru, kas kompensē iedzīvotāju skaita samazināšanos,” apgalvo profesors.
Viņš piebilst, ka apgalvojumi par imigrantu nelabvēlīgo iespaidu uz Vācijas sabiedriskajiem pakalpojumiem esot sens aizspriedums, no kura vāciešiem ir jāatbrīvojas.
Kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem arvien lielāks skaits imigrantu nāk no Austrumeiropas un ir labi izglītoti, uzsver Preiss.
Tomēr vislielākais imigrantu skaits Vācijā joprojām nācis no Turcijas (13%). Turkiem seko poļi un krievi, kā arī ieceļotāji no Kazahstānas un Rumānijas.
