Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
22. februāris, 2016
Drukāt

Ministri leģionāru gājienā neies (29)

Foto - LETAFoto - LETA

Laimdotas Straujumas (“Vienotība”) valdības laikā ministriem bija īpaši piekodināts, lai viņi leģionāru pasākumos pie Brīvības pieminekļa nepiedalās. Par šī noteikuma neievērošanu premjere no amata atstādināja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Eināru Cilinski, lai gan viņš pat vēl nebija devies leģionāru piemiņas gājienā, tikai paudis tādu gatavību. Valdības vadītāja uzskatīja, ka tāda rīcība varētu kaitēt viņas vadītā Ministru kabineta politiskajam tēlam. Jaunais Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) paziņojis, ka neliegs savas valdības locekļiem piedalīties leģionāru piemiņas pasākumos pie Brīvības pieminekļa vai citur, ja ministrs to vēlēsies un būs noformējis atvaļinājumu attiecīgajā datumā. Tomēr pagaidām pat Nacionālās apvienības (NA) ministri neplāno piedalīties leģionāru gājienā.

“Šogad 16. martā es cīnīšos ar korupciju un kukuļdošanu,” telefonsarunā paskaidroja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Tieši šajā datumā Parīzē notiek OECD kukuļošanas apkarošanas darba grupas sanāksme, kur tieslietu ministram būšot jāuzstājas ar ziņojumu par Latvijas paveikto korupcijas apkarošanas jomā. “Ļoti žēl, ka tā sanāk, bet iestāšanās OECD pašlaik Latvijai ir ļoti svarīga. Tādēļ ziedus leģionāru piemiņai pie Brīvības pieminekļa nolikšu dienu agrāk vai dienu vēlāk,” teica ministrs. Vēl būdams Saeimas deputāts, Rasnačs regulāri piedalījās gan leģionāru gājienā uz Brīvības pieminekli, gan piemiņas pasākumos Lestenē. Pērn, jau tieslietu ministra amatā, viņš ziedus pie Brīvības pieminekļa nolika pēc gājiena. Toties leģionāru gājienā gan agrāk, gan šogad piedalīsies Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks (NA).

Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra šā gada plāniem pagaidām nav skaidrības. “Ņemot vērā, ka 16. marts ir pēc mēneša, kura laikā var būt dažādi neplānoti valdības pasākumi, komandējumi ārpus Latvijas, pagaidām nav iespējams konkrēti pateikt, kāda būs ministra darba kārtība 16. martā,” man paskaidroja ministra birojā. Tomēr līdz šim Gerhards nav manīts leģionāru pasākumos Rīgā.

Kultūras ministre Dace Melbārde pirms gada leģionāru piemiņas dienā devās komandējumā uz Briseli. Šogad, ja darba grafiks atļaus, ministre piedalīsies piemiņas pasākumos Lestenē, bet ne pie Brīvības pieminekļa, uzzināju viņas birojā. Savukārt KM parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis gatavojas arī šogad piedalīties leģionāru gājienā.

Kā informēja Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis, pašlaik galvaspilsētā pieteikti trīs publiski 16. marta pasākumi. No pulksten septiņiem rītā līdz vieniem pēcpusdienā Rīgā, Brīvības pieminekļa laukumā, sapulci pieteikusi biedrība “Nacionālo karavīru atbalstam”. Iecerēts, ka tajā piedalīsies trīsdesmit cilvēki, un kā pasākuma mērķis norādīts “atgādināt par 1944. gada 16. martā noritējušajām Latviešu leģiona kaujām un skaidrot Latvijas un Latviešu leģiona Otrā pasaules kara vēsturi garāmejošiem interesentiem”.

Savukārt no pulksten deviņiem rītā līdz trijiem pēcpusdienā Brīvības pieminekļa laukumā piketu vēlas rīkot organizācija “Latvijas Antinacistiskā komiteja”. Pasākuma mērķis būšot “pieminēt “Waffen SS” upurus un vēstīt par “Waffen SS” noziegumu attaisnošanas bīstamību”. Plānots, ka tajā piedalīsies simt dalībnieku.

Visbeidzot laikā no pulksten vienpadsmitiem līdz vieniem biedrības “Daugavas vanagi Latvijā” Limbažu nodaļa pieteikusi tradicionālo leģionāru gājienu no Doma laukuma līdz Brīvības piemineklim. Organizācijas mērķis ir ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa. Organizatori norādījuši, ka tajā piedalīsies simt personas.

Pieteikumi pašvaldībā vēl nav izskatīti. Saskaņā ar likumu domes izpilddirektors Juris Radzevičs (“GKR”) to darīs apmēram desmit līdz piecas dienas pirms noteiktā datuma. “Jau tagad redzams, ka pieteikto pasākumu norises vietas un laiki pārklājas, turklāt dalībnieki pārstāv ļoti atšķirīgus uzskatus. Tādēļ pašvaldība lūgs drošības iestāžu atzinumus, kā arī tiksies ar pasākumu pieteicējiem, lai pārrunu ceļā meklētu kompromisu,” teica U. Vidauskis.

Pēdējos gados asākā leģionāru piemiņas dienas sadursme notika 2013. gadā, kad tā sauktie antifašisti centās traucēt leģionāru gājienu, skaņu pastiprinošajās iekārtās atskaņojot sirēnas un padomju dziesmas. Kopš tā laika mainīts pasākumu pieteikšanas regulējums un organizatoriem jāinformē par vēlmi izmantot skaņu pastiprinošas ierīces. Šogad neviens no 16. marta pasākumu organizatoriem vēl nav izteicis vēlmi izmantot skaņu pastiprinātājus.

Pievienot komentāru

Komentāri (29)

  1. Skaidrs, ka leģionāri neies. Bet ies viņu pēcteči un radinieki, lai godinātu kritušo un sev tuvo cilvēku piemiņu. Pēctecībai gadi nav jāskaita un vēsturi arī nevar pārrakstīt, lai kā tas kādam gribētos. Pārāk baidāmies paši no savas ēnas! Esam pārāk politizējuši šo jautājumu arī valdības līmenī.

  2. Leģionāru gājiens? Vai vēl ir palikuši paši leģionāri, kas ies gājienā? Ja 1945. gadā visjaunākajiem latviešu Waffen SS leģionā iesauktajiem bija 18 gadi, tad šobrīd tam vecītim ir jābūt 89 gadu vecam . 1945 -18 =1927 . gadā (dzimis) , 2016-1927 =89 gadi. Vai tad tādi vēl būs spējīgi iet gājienā?

  3. Hitlera armijā pret sarkano mēri cīnījās ne jau tikai latvieši. Leģionāri bija no daudzām rietumvalstīm, bet pats būtiskākais – arī no pašas Krievijas. Par to daudz vairāk jāraksta!

  4. 16.marts-Piminas diena. Atbildēt

    Par kadu legionaru gajienu te vavulo raksta autors? 16.marts ir diena kad Latvija piemin tos,kuri devas kara ar noladetajiem PSRS slepkavam,kuri pastradaja okupetaja Latvija noziegumus pret cilveci.

    • Tie kuri padzina sarkanos okupantus vai tie paši nekłuva par brūniem okupantiem un cik desmitiem tūkstošu Latvijas pilsońus tie nenomērdēja un kādu postu tie mums neatnesa? Vai vācieši mums atdeva atpakał mūsu neatkarību un brīvību? Nē, vińi to izrāva no krievu rokām un kā laupijumu iebāza paši savās kabatās! Un tad lika mūsu dēliem mirt lai aizsargātu vińu bēgošās pakałas!

  5. Toties Latvijas galvaspilsētas mērs — okupantu pēctecis ,tusēsie okupācijas gadadienā –9.maijā Pārdaugavā,kur pulcējas BBC filmas personāži kuplā skaitā.Tūkstoši,kuri ar ziediem sagaidītu doņeckveidīgus tankus un BUKus,Nevajag sev melot ,ka es saku ko absurdu,JO sekoju VISAM notiekošajam kā LV ,tā Krievijā.Mani izbrīna tas,ka Saeimas ētikas komisija neko nedara pret SC deputātiem,kuri necienīgi,nicinoši izturas pret latviešu žurnālistiem,Nemaz nerunājot par RD mēru Ušaku,kurš vispār sevi uzskata par krievlatvijas Putinu un spļauj virsū faktiski VISIEM LV likumiem un tikumiem. Tup yikai loabestīgs PBK.,jo tur uzdod paša jautājumus unslavē sevi uz velna paraušanu.Bes Ušaka sanāk Latvija aizietu bojā. ES nevienam SC deputātam nedotu pielaidi,jo viņi ganās pie Vešņaka.
    IR JĀPĀRCEĻ tas Staļina falls,jo tas laukums Ulmaņa laikā bija nolemts būt par Uzvaras lauk.pār Bermontu !!Pretejā gadījumā tur jāuzceļ kas varenāks par godu Gulaga ciešanām un bojā gājušiem !!!!!!Torņkalna ķieģelis ir necienīgs šiem cietējiem !!Ja Gaile un Sīlis ,koloboranti,grābstās gar Okupācijas muzeju,tad mums IR PIENĀKUMS !!lemt par to Ušaka monstru,jo maniem vecākiem noplēsa !!!pret gribu naudu tam ārprātam.

  6. Un to viņš teica pēc tam, kad Staļins bija gandrīz divus gadus palīdzējis Hitleram iekarot lielāko daļu Eiropas, sajūsminājies un apsveicis Hitleru par vācu karavīru un vācu ieroču spožajām uzvarām, tostarp arī par Anglijas pilsētu bombardēšanu, mudinājis Hitleru pēc iespējas ātrāk iebrukt Anglijā…… KAS TIE PAR MURGIEM

  7. Kas tad bija Latviešu leģions?
    1) Sākoties mobilizācijai 1943. gada martā, jēdzienu, kas
    ir latviešu SS-leģions, skaidroja šādi: Latviešu SS leģions ir slēgta kaujas vienība ieroču SS ietvarā/pie ieroču SS. (Die Lettische SS-Legion ist ein geschlossener Kampfverband im Rahmen der/bei der Waffen-SS.), tātad ne gluži SS vienība. Latviešu leģionāri nebija tērpti melnajās SS uniformās.
    2) Neviens latviešu leģionārs un pat Leģiona ģenerālinspektors Bangerskis nebija un nevarēja būt Nacionālsociālistiskās partijas biedri, nebija un nevarēja būt SS organizācijas biedri, kaut vai tāpēc, ka nebija vācieši un nebija Vācijas pilsoņi.
    3) Latviešu leģionāri, atšķirībā no vācu karavīriem, nezvērēja uzticību Hitleram kā Vācijas un vācu tautas Vadonim (dem Führer des Deutschen Reiches und Volkes), bet tikai kā vācu bruņoto spēku virspavēlniekam cīņā pret boļševismu (im Kampf gegen des Bolschewismus dem Oberstem Befehlshaber der Deutscher Wehrmacht). Un tikai! Zvērestu latviešu leģionāri deva latviešu valodā. Vai tad cīņa pret boļševismu pēc Baigā gada bija kaut kas nedabisks un šodien atkal nosodāms, tāpat kā padomju laikos?
    4) Kāpēc kopā ar vāciešiem? Kad Čērčilam pārmeta viņa biedrošanos ar Staļina boļševiku režīmu kara laikā, viņš atbildēja, ka būtu gatavs biedroties kaut ar pašu velnu, lai glābtu Lielbritāniju. Un to viņš teica pēc tam, kad Staļins bija gandrīz divus gadus palīdzējis Hitleram iekarot lielāko daļu Eiropas, sajūsminājies un apsveicis Hitleru par vācu karavīru un vācu ieroču spožajām uzvarām, tostarp arī par Anglijas pilsētu bombardēšanu, mudinājis Hitleru pēc iespējas ātrāk iebrukt Anglijā. Vēl 1940. gada 12. novembrī Molotovs viesojas draudzības vizītē Berlīnē.
    Ja Čērčils bija gatavs biedroties (un arī biedrojās) ar velnu, kāpēc tad latviešiem būtu noziegums cīnīties pret jaunu baigo gadu atgriešanos Latvijā tikai tāpēc, ka nācās to darīt kopā ar vāciešiem? Turklāt, ja Čērčilam izvēle bija, tad latviešiem tādas nebija. Karošana kopā ar Vāciju, lai arī piespiedu kārtā, tomēr bija iespēja cīnīties pret pamatoti nīstajiem boļševikiem. Vai var pārmest latviešu leģionāriem cīnīšanos kopā ar nepareizu sabiedroto, ja tas bija vienīgais iespējamais? Ienaidnieks taču bija pareizs. Vai tajā laikā bija un varēja būt cits sabiedrotais? Kuri citi tad būtu bijuši tie, kas tolaik latviešu karotājus apģērbtu, paēdinātu un apbruņotu?
    5) Nav gluži taisnība, ka Latviešu leģions karoja zem Vācijas karogiem. Leģiona pulku karogi bija sarkanbaltsarkanie Latvijas karogi, uzšuvēs uz mundieru piedurknēm bija Latvijas vārds un vairodziņš Latvijas karoga krāsās. Leģiona virsnieki, pulku komandierus ieskaitot, bija latvieši, komandas tika dotas latviešu valodā. Sarkanarmijā nekā tāda nebija.
    6) Rietumu Sabiedrotie ir atzinuši, ka Latviešu leģions nav piedalījies represijās pret civiliedzīvotājiem un nav izdarījis kara noziegumus. Neviens latviešu leģionārs un neviens Latviešu leģiona virsnieks nav tikuši tiesāti par kara noziegumiem.
    7) Leģionāri vāciešiem par pārsteigumu bija atteikušies no piedāvājuma cīnīties pret Rietumu Sabiedrotajiem, nav izšāvuši nevienu šāvienu Rietumu Sabiedroto virzienā. Rietumu Sabiedrotie nav atzinuši baltiešu leģionus par noziedzīgiem formējumiem.
    8) 1946. gada aprīlī Nirnbergas – Firtas garnizona priekšnieks, ASV armijas pulkvedis MARTINS pieņem lēmumu dibināt baltiešu sardžu vienības (Baltic Guard) no bijušajiem latviešu un igauņu leģionāriem. Pirmā latviešu rota tiek nosaukta virsaiša Viestura vārdā. To komandē leitnants Ervīns Caune. Vēlāk tiek izveidota arī sardžu rota „Daugava” un autotransporta rota „Rīga”. Rotu virsnieki un karavīri pilda garnizona dienestu vairākās Vācijas pilsētās, bet no 1947. gada pavasara līdz 1949. gadam arī Nirnbergas Tiesu pils un cietuma apsardzē.
    9) 16. martu kā leģionāru piemiņas dienu iedibina „Daugavas Vanagu” organizācija 1952. gadā un kopš tā laika to neviena netraucēti atzīmē valstīs, kurās ir latviešu kopienas. Atšķirībā no Latvijas, tur viņus neapsaukā par fašistiem un nacistiem.
    10) 1994. gadā Zviedrijas karalis uzaicina pie sevis vēl dzīvos latviešu leģionārus un publiski atvainojas par viņu izdošanu Padomju Savienībai 1946. gada janvārī. Noziedznieku priekšā taču lepnās Zviedrijas lepnais karalis pēc tik daudziem gadiem neatvainotos. Kāpēc mūsu valdība pašu mājās nicina tos, kuriem cieņu un godu izrāda ārzemēs?
    Tādējādi leģionāru piemiņas apkarošana notiek tikai Latvijā. Vai nebūtu laiks to izbeigt? Līdzšinējiem apkarotājiem vajadzētu pārslēgtie uz vēsturisko patiesību apzināšanu pašiem un atgādināšanu tiem, kam tās varbūt gadu desmitos piemirsušās.

    • Bija nelikumīga organizācija kuru ar Hitlers pavēli veidoja Latvijas brūnie okupanti un vińu kolaboranti. Legionu kā lielgabalgału lietoja lai tas kalpotu Vācijas ne Latvijas interesēm. Diemžēl 16. marts ir šīs nelikumīgås organizācijas latviskās vadības pašglorifikācijas svētki, vīges lapa ar kuru apsegt kolaborantu falšo “patriotismu”…. lai trimdai būtu savi “varońi” …… Un patiešām, daudzi šie legionåri arī varonīgi cīnijās, pat łoti un ar godu, bet tas nebija par Latviju bet lai paši paliktu pie dzīvības…. Jo tas ir katra cilvēka pienākums kad novests briesmās palikt pie dzīvības un palīdzēt savam brālim.

    • Melnās SS formas nēsāja tikai Algemeine SS dienošie. Ieroču SS vispār nebija melno formu, ja kas.

  8. nevienam tie saimas mesli nav vajadzigi pie pieminekla noladetie mesli

  9. Noteikti aiziešu apskatīt polucijas un žurnālistu parādi.Pagājušā gadā bija iespaidīgi.Pasaules svarīgākais notikums.It sevišķi korespodentiem.Ir tema.ir nodarbošanās

  10. Tas labi ka visi sāk pamazām atcerēties galveno, ka latviešu karavīru piemiņas diena ir 11.novembris.
    16.martā patrioti būs Lestenē.

  11. Kādēļ gan tāds gājiens obligāti vajadzīgs? Par maz tagad saspīlējuma ar Krieviju?
    Bez tam leģions taču bija svešas varas karaspēka sastāvdaļa, kura Latvijas valstisko neatkarību nekādi neatzina. Kopā ar gājienu pie Brīvības pieminekļa tas patiesībā neiederas.

    • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

      Nez kāpēc tavas mīļās, sargājāmās paraugvalsts rīkļurāvēji katru gadu ālējas Rīgā un visā bijušajā CCCP teritorijā? Neviena rietumvalsts par to neuztraucas, nevieni girsi, plineri, ždanokas un Latgales mēri NEKAD nav piketējuši pret, nekad neviens ministrs nav nosodījis šos pārdzērušos pašpuikas, nekad kremļa zvanītāji nav pajautājuši LATVIEŠIEM- kā viņi jūtas SAVĀ zemē, ja svešas (Krievijas) valsts degradētie elementi jau gadiem atklāti, agresīvi un šovinistiski cūkojas kaimiņzemē. Par Rīgas domes un policijas nostāju gan ir gauži nožēlojams stāsts.
      Ja par 16. martu- esmu pārsteigts un nezinu, kurš rausta Māri aiz diedziņa. Pazīstu viņu kā ļoti nacionāli noskaņotu cilvēku. Acīmredzot ir arī citi spēki, kas tagad guvuši virsroku.

  12. Kuri konkrēti tad ir tie ministri – LATVIJIEŠI* jeb mūžīgie neintegrējušiem sveštautiešiem izdabātāji (skat. pakaļā līdēji)?

    *-“Polijietis”, “ungārijietis”, “zviedrijietis” utt.

    • …. mūžīgie neintegrējušiem …… integrēties vai ne tā ir katra cilvēka personīgā izvēle !!! Piemēram es kopš 2001 gada dzīvoju/strādāju/mācos “ārvalstī” …. tanī pat laikā man vietējā kultūra neinteresē vispār un integrēties es netaisos kautgan pilsonību dabūjis esmu !!!!

  13. Pretspēkam ir jābūt Atbildēt

    Bez vainas vainīgiem l a t v i e š i e m būs jānomirst mūsdienu arvien vairāk korumpētajā Latvijā.
    Baidāmies no savas vēstures no savas ēnas, bet utainie nebaidās. Visur viņi nesodīti ielien un mūs paņem.

  14. Vidējais latvietītis Atbildēt

    Kāda varonība no ministru puses! Ziedus pie pieminekļa nolikt klusām nemanāmi, pēc gājiena, vai kādā citā dienā. Ne katram pietiktu dūšas to izdarīt!
    Un kāda liela pretimnākšana no premjera puses, ka viņš pat vairs neaizliedz nevienam ministram tur piedalīties un nedraud ar atlaišanU no darba.
    Un tas, ka mūsu visnacionālākie ministri neplāno piedalīties latviešu karavīru piemiņas pasākumā arī ir saprotami. Viņiem vienkārši tam nav laika. Viņiem ir jādomā par tautu un jāspodrina savs gaišais tēls. Viņiem ir jādomā nevis par mirušajiem un kritušajiem, bet par vēl pagaidām dzīvajiem latviešiem. Viņiem ir jādomā, kā mūs pasargāt no tiem briesmīgajiem krievu draudiem, kas parasti uznāk pirms katrām nākamajām Saeimas vēlēšanām. Ja viņi sāktu godināt to latviešu karavīru piemiņu, kas karojuši pret krieviem un boļševikiem, krievi varētu sadusmoties un iebrukt Latvijā. Un tad mums visiem beigas. Vispār jau nebūtu slikti, ja drošības apsvērumu dēļ tā NA savā nosaukumā vārda “nacionāls” vietā lietotu “daudznacionāls”, jo arī tas vārdiņš “nacionāls” krievus mēdz padarīt nervozus. Bez tam “Daudznacionālā apvienība” skanētu daudz tolerantāk, plašāk, visuaptverošāk.

  15. [Latvāņiem] kauns par BRĪVĪBAS cīnītājiem…
    Cik labprāt redzētu Latviju kā rašes guberņu… 🙁

Draugiem Facebook Twitter Google+