Latvijā
Politika

Ministri sargā savas “zelta olas” 6

Fotolia

Vakar Ministru kabinetā apstiprinātais valsts pārvaldes reformu plāns, kura mērķis ir maza, profesionāla un uz iedzīvotājiem orientēta valsts pārvalde, nebūs vienkārši īstenojams. Ministri neaplaudēja Valsts kancelejas (VK) direktoram Jānim Citskovskim pēc tam, kad viņš galvenajos vilcienos bija valdību ar to iepazīstinājis. Katram ministram bija kas iebilstams.

Nu, piemēram, ja reforma paredz no 2018. līdz 2020. gadam par 6% samazināt nodarbināto amatu slodžu skaitu, lai sasniegtu Eiropas Savienības vidējos rādītājus un turpmāk tos nepārsniegtu, tad ne viens vien ministrs bija nobažījies par šādu lineāru piegājienu. Katrā ministrijā taču esot atšķirīgi ap­stākļi, un vienāds piegājiens te nederot.

“Ja straujāk reformēsim procesus, produktivitāte augs, bet, ja straujāk – cilvēkus, produktivitāte kritīs. Mani mulsina šī sešu procentu pieeja. Varbūt labāk ņemsim piecus procentus, bet varbūt tomēr desmit,” ironizēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Citskovskis skaidroja, ka esot izvērtēta citu valstu pieredze, uzklausīti Eiropas Komisijas eksperti. “Arī Eiropas Komisijā ir šī lineārā pieeja, lai kā tas vienam vai otram nepatiktu.

Ja nenoteiksim sešus procentus, tad katrs resors vadīsies pēc saviem ieskatiem – kāds izdarīs, bet citi uzskatīs, ka var ignorēt. Ir viens objektīvs rādītājs – seši procenti –, kas apliecina, kur vēlamies nokļūt pēc trim gadiem,” skaidroja VK direktors.

Citskovski atbalstīja Ministru prezidents Māris Kučinskis, norādot, “ja kādai ministrijai ir nepieciešama padziļinātāka analīze, tad lai to dara. Bet tas attiecas tikai uz atsevišķām ministrijām”.

Neaizskaramā Ārlietu ministrija

VK reformu plānā bija paredzēts samazināt arī konsulāro diplomātisko dienestu, taču pret to iebilda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

E. Rinkēvičs: “Premjers tikko bija Indijā, redzēja, kā attīstās sadarbība ekonomikā un izglītībā. Ja pavērtē tirdzniecības pieaugumu ar Dienvidkoreju, Indiju, studentu skaitu, kas ir daļa no ekonomikas, ja pavērtē kā attīstās ekonomiskā sadarbība ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem, tad var saprast, ka ekonomiskā sadarbība ir būtiska.”

VK pēc ilgstošām sarunām ar Ārlietu ministriju piedāvāja izdarīt izņēmumu pret tiem nodarbinātajiem, kas strādā ārvalstīs – viņus izslēdza no personu loka, uz kurām attiecināms samazinājums. Bet Rinkēvičs iebilda šim piedāvājumam, norādot, ka arī Rīgā strādā diplomāti un konsulārā dienesta darbinieki un arī tie ir saudzējami. Viņš uzskata, ka konsulārajam dienestam nevar ķerties klāt, jo tas nopelna naudu valstij, izsniedzot vīzas un apkalpojot Latvijas pilsoņus ārpus valsts. Galu galā nolemts, ka optimizācija attieksies tikai uz to Ārlietu ministrijā strādājošo daļu, kas pilda administratīvās funkcijas.

Saudzējamās nelielās iestādes

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs bija visai ironisks, paužot savu viedokli par gaidāmo trīs gadu reformu. Ja Valsts augu aizsardzības dienesta, Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts mežu dienesta un vēl citu dienestu funkcijas nodotu ārpakalpojumā, ministrijā strādājošo skaitu varētu samazināt uz pusi, prātoja ministrs un uzsvēra, ka vispirms vajadzētu vienoties, kādus jautājumus risinās valsts, un tikai pēc tam diskutēt, ko un cik samazināt.

Kultūras ministrei Dacei Melbārdei nebija skaidrs, kā tiks mērīta viņas vadītās ministrijas produktivitāte. Ja to darīšot tie, kas studējuši finanšu lietas, tad neko vairāk par papīru kalnu pieprasīšanu nevarot gaidīt.

Savukārt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs kolēģiem skaidroja, kāpēc nedrīkst izturēties negatīvi pret nelielajām valsts pārvaldes iestādēm. Piemēram, Datu valsts inspekcijai, Uzturlīdzekļu garantijas fondam, Juridiskās palīdzības administrācijai esot iespējas augt un attīstīties, jo to nosakot starptautiskās konvencijas un Latvijā noslēgtie līgumi. Nākamgad stāšoties spēkā jauna Eiropas Savienības regula, kas skars Datu valsts inspekciju, un šai iestādei vajadzēšot strādāt dubultā režīmā. Pienākumu klāsts augšot arī Juridiskās palīdzības administrācijai. ­Rasnačs­ atgādināja, ka Uzturlīdzekļu garantijas fonds regresa kārtībā piedzen naudu no parādniekiem, un no tiem jau piedzīti astoņi miljoni eiro. “Nedrīkst pavērst stobru pret vistu, kas dēj zelta olas,” tieslietu ministrs aizrādīja VK direktoram un piebilda, ka “esam taupījuši jau aizvadītajos gados, likvidējot trīs cietumus”.

Reklamējamie izcilnieki

Savs viedoklis par gaidāmo valsts pārvaldes reformu bija arī finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Viņa kā vērā ņemamu paraugu minēja Valsts ieņēmumu dienestu, kurš gada laikā darbinieku skaitu optimizējis par 10%, kas esot labāk, nekā ticis gaidīts. Reizniece-Ozola ministrijai pakļauto iestāžu vadītājus orientējusi uz jauniem profesionāli spējīgiem cilvēkiem. Viņa neuzskata, ka nostrādātajam gadu skaitam ir jābūt kā vienam no galvenajiem kritērijiem, lai paturētu pieredzējušo, bet jauno un talantīgo atbrīvotu.

Kučinskis, noklausoties atsevišķu ministru labos darbus, secināja, ka “tos izcilniekus vajag reklamēt”. Ministru prezidents mierināja ministrus, ka reforma netikšot īstenota kā ar cirvi un ka darbs esot tikai pašā sākumā.

Īstenojot reformu, tiks iesaldēta jaunu amata vietu veidošana, un viss, ko iestādes ieekonomēšot, palikšot atlīdzības fondā un tikšot izlietots algu palielināšanai.

 

LA.lv