Fotolia

Ministri sargā savas “zelta olas” 6

Vakar Ministru kabinetā apstiprinātais valsts pārvaldes reformu plāns, kura mērķis ir maza, profesionāla un uz iedzīvotājiem orientēta valsts pārvalde, nebūs vienkārši īstenojams. Ministri neaplaudēja Valsts kancelejas (VK) direktoram Jānim Citskovskim pēc tam, kad viņš galvenajos vilcienos bija valdību ar to iepazīstinājis. Katram ministram bija kas iebilstams.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Nu, piemēram, ja reforma paredz no 2018. līdz 2020. gadam par 6% samazināt nodarbināto amatu slodžu skaitu, lai sasniegtu Eiropas Savienības vidējos rādītājus un turpmāk tos nepārsniegtu, tad ne viens vien ministrs bija nobažījies par šādu lineāru piegājienu. Katrā ministrijā taču esot atšķirīgi ap­stākļi, un vienāds piegājiens te nederot.

“Ja straujāk reformēsim procesus, produktivitāte augs, bet, ja straujāk – cilvēkus, produktivitāte kritīs. Mani mulsina šī sešu procentu pieeja. Varbūt labāk ņemsim piecus procentus, bet varbūt tomēr desmit,” ironizēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Citskovskis skaidroja, ka esot izvērtēta citu valstu pieredze, uzklausīti Eiropas Komisijas eksperti. “Arī Eiropas Komisijā ir šī lineārā pieeja, lai kā tas vienam vai otram nepatiktu.

Ja nenoteiksim sešus procentus, tad katrs resors vadīsies pēc saviem ieskatiem – kāds izdarīs, bet citi uzskatīs, ka var ignorēt. Ir viens objektīvs rādītājs – seši procenti –, kas apliecina, kur vēlamies nokļūt pēc trim gadiem,” skaidroja VK direktors.

Citskovski atbalstīja Ministru prezidents Māris Kučinskis, norādot, “ja kādai ministrijai ir nepieciešama padziļinātāka analīze, tad lai to dara. Bet tas attiecas tikai uz atsevišķām ministrijām”.

Neaizskaramā Ārlietu ministrija

VK reformu plānā bija paredzēts samazināt arī konsulāro diplomātisko dienestu, taču pret to iebilda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

E. Rinkēvičs: “Premjers tikko bija Indijā, redzēja, kā attīstās sadarbība ekonomikā un izglītībā. Ja pavērtē tirdzniecības pieaugumu ar Dienvidkoreju, Indiju, studentu skaitu, kas ir daļa no ekonomikas, ja pavērtē kā attīstās ekonomiskā sadarbība ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem, tad var saprast, ka ekonomiskā sadarbība ir būtiska.”

VK pēc ilgstošām sarunām ar Ārlietu ministriju piedāvāja izdarīt izņēmumu pret tiem nodarbinātajiem, kas strādā ārvalstīs – viņus izslēdza no personu loka, uz kurām attiecināms samazinājums. Bet Rinkēvičs iebilda šim piedāvājumam, norādot, ka arī Rīgā strādā diplomāti un konsulārā dienesta darbinieki un arī tie ir saudzējami. Viņš uzskata, ka konsulārajam dienestam nevar ķerties klāt, jo tas nopelna naudu valstij, izsniedzot vīzas un apkalpojot Latvijas pilsoņus ārpus valsts. Galu galā nolemts, ka optimizācija attieksies tikai uz to Ārlietu ministrijā strādājošo daļu, kas pilda administratīvās funkcijas.