Mobilā versija
+2.8°C
Anda, Andīna
Pirmdiena, 20. novembris, 2017
15. novembris, 2017
Drukāt

Ministri sargā savas “zelta olas” (6)

FotoliaFotolia

Vakar Ministru kabinetā apstiprinātais valsts pārvaldes reformu plāns, kura mērķis ir maza, profesionāla un uz iedzīvotājiem orientēta valsts pārvalde, nebūs vienkārši īstenojams. Ministri neaplaudēja Valsts kancelejas (VK) direktoram Jānim Citskovskim pēc tam, kad viņš galvenajos vilcienos bija valdību ar to iepazīstinājis. Katram ministram bija kas iebilstams.

Nu, piemēram, ja reforma paredz no 2018. līdz 2020. gadam par 6% samazināt nodarbināto amatu slodžu skaitu, lai sasniegtu Eiropas Savienības vidējos rādītājus un turpmāk tos nepārsniegtu, tad ne viens vien ministrs bija nobažījies par šādu lineāru piegājienu. Katrā ministrijā taču esot atšķirīgi ap­stākļi, un vienāds piegājiens te nederot.

“Ja straujāk reformēsim procesus, produktivitāte augs, bet, ja straujāk – cilvēkus, produktivitāte kritīs. Mani mulsina šī sešu procentu pieeja. Varbūt labāk ņemsim piecus procentus, bet varbūt tomēr desmit,” ironizēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Citskovskis skaidroja, ka esot izvērtēta citu valstu pieredze, uzklausīti Eiropas Komisijas eksperti. “Arī Eiropas Komisijā ir šī lineārā pieeja, lai kā tas vienam vai otram nepatiktu.

Ja nenoteiksim sešus procentus, tad katrs resors vadīsies pēc saviem ieskatiem – kāds izdarīs, bet citi uzskatīs, ka var ignorēt. Ir viens objektīvs rādītājs – seši procenti –, kas apliecina, kur vēlamies nokļūt pēc trim gadiem,” skaidroja VK direktors.

Citskovski atbalstīja Ministru prezidents Māris Kučinskis, norādot, “ja kādai ministrijai ir nepieciešama padziļinātāka analīze, tad lai to dara. Bet tas attiecas tikai uz atsevišķām ministrijām”.

Neaizskaramā Ārlietu ministrija

VK reformu plānā bija paredzēts samazināt arī konsulāro diplomātisko dienestu, taču pret to iebilda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

E. Rinkēvičs: “Premjers tikko bija Indijā, redzēja, kā attīstās sadarbība ekonomikā un izglītībā. Ja pavērtē tirdzniecības pieaugumu ar Dienvidkoreju, Indiju, studentu skaitu, kas ir daļa no ekonomikas, ja pavērtē kā attīstās ekonomiskā sadarbība ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem, tad var saprast, ka ekonomiskā sadarbība ir būtiska.”

VK pēc ilgstošām sarunām ar Ārlietu ministriju piedāvāja izdarīt izņēmumu pret tiem nodarbinātajiem, kas strādā ārvalstīs – viņus izslēdza no personu loka, uz kurām attiecināms samazinājums. Bet Rinkēvičs iebilda šim piedāvājumam, norādot, ka arī Rīgā strādā diplomāti un konsulārā dienesta darbinieki un arī tie ir saudzējami. Viņš uzskata, ka konsulārajam dienestam nevar ķerties klāt, jo tas nopelna naudu valstij, izsniedzot vīzas un apkalpojot Latvijas pilsoņus ārpus valsts. Galu galā nolemts, ka optimizācija attieksies tikai uz to Ārlietu ministrijā strādājošo daļu, kas pilda administratīvās funkcijas.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Skat.”Ministriju skaits atbilst ministru skaitam”,Baiba Lulle,Neatkarīgās Rīta Avīzes žurnāliste,15.decembris 2010.

  2. “Reizniece-Ozola ministrijai pakļauto iestāžu vadītājus orientējusi uz jauniem profesionāli spējīgiem cilvēkiem. Viņa neuzskata, ka nostrādātajam gadu skaitam ir jābūt kā vienam no galvenajiem kritērijiem, lai paturētu pieredzējušo, bet jauno un talantīgo atbrīvotu….”
    Nu FM “jaunie un talantīgie” radījuši katastrofālu valsts budžeta plānošanas metodiku, zaudējot jebkādas iespējas valstij būt konkurētspējīgai, jo visa valsts pārvalde vienu sīku lēmumu nav spējīga pieņem un realzēt ātrāk kā 5 gados – stulbas finanšu plānošanas un atskaitīšanās dēļ!!

  3. Ārleitu ministrija tiešām ir svētā govs. Pasakiet, kāda suņa pēc bez maz katrā ES dalībvalstī Latvijai ir pa vētsniecībai/pārstāvniecībai?

    Tāpat Ārlietu ministrija nerūpējas (!) par ekonomiskajām attiecībām, investīciju piesaisti un taml, to dara LIAA pārstāvji!

  4. Samazināsim šo pretestību līdz Kipras līmenim-6 ministriem!

  5. tas vispār unikāli Atbildēt

    ===============
    Varbūt labāk ņemsim piecus procentus, bet varbūt tomēr desmit,” ironizēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
    ==============
    kura nu govs mautu, bet šadurskis kas to vien dara kā samazina skolas un skolotājus, bet ministriju lūk aiztikt nedrīkst

  6. Varbūt paši ministri tā īsti nemaz neapzinās, kas viņu ministrijās lieks, kas ne, jo valsts reizēm uzstāda nesasniedzamus un fiktīvus mērķus, bet reizēm tos ģenerē pašas ministrijas (lai pierādītu sabiedrībai, ka strādā, ka valstij ir mērķi).

    Radinieks pēc Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā beigšanas tur kādu brīdi pastrādāja Ekonomikas ministrijā, bet teica, ka tur esot garlaicīgi un notrulinoši – viņa entuziasms tur iestiga papīru, kuri neko īpašu nerisina, apritē starp institūcijām

Draugiem Facebook Twitter Google+