Latvijā
Politika

Ministriem atšķirīgi viedokļi par Latvijas Institūta tupmāko statusu0


Ralfs Nemiro.
Ralfs Nemiro.
Foto: LETA/Ieva Makare

Valdības komiteja pirmdien atlika lemšanu par Latvijas Institūta (LI) statusa maiņu, bet par to tiks lemts sadarbības padomē.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pauda pārliecību, ka LI būtu jāpārveido par nodibinājumu, tādējādi nodrošinot iestādes neatkarību un iespējas piesaistīt vairāk finansējuma. Tomēr ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) pauda pārliecību, ka LI būtu pievienojams Ekonomikas ministrijas paspārnē esošajai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA).

Nemiro ieskatā, LI pievienošana LIAA ļautu izstrādāt vienotu valsts ārējo tēlu, nevis kā patlaban, kad ir vismaz seši valsts tēli. Savukārt Rinkēvičs piebilda, ka, uzticot valsts tēla veidošanu LIAA, diez vai šī iestāde bez investīciju vides popularizēšanas skaidros arī valsts vēstures un kultūras jautājumus, ko patlaban veic LI.

Ministriem nespējot atrast kopsaucēju, valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) aicināja LI statusa maiņu pārrunāt sadarbības padomē.

Kā ziņots, Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā ministrija kā labāko variantu ieteica LI pārveidot par publisku nodibinājumu, tādējādi nostiprinot tā autonomiju un paverot lielākas iespējas finansējuma piesaitē no privātajiem avotiem.

Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) bija norādījusi, ka LI funkcijas lielā mērā pārklājas ar LIAA funkcijām. “LI pievienošana LIAA dotu iespēju gan mazināt administratīvās izmaksa, gan efektīvāk izmantot abām institūcijām pieejamos finanšu resursus, gan arī kopējā sadarbībā, izmantojot abu institūciju pieredzi un zināšanas, īstenot kvalitatīvākas aktivitātes ar mērķi veicināt pozitīvu Latvijas tēlu starptautiskajā vidē,” pauda EM.

ĀM iesniegtajā informatīvajā ziņojumā rosināja lemt par vienu no trim iespējām saistībā ar izmaiņām LI institucionālajā statusā – saglabāt to ārlietu ministra pārraudzībā kā valsts tiešās pārvaldes iestādi, palielinot finansējumu, pārveidot to par publisku nodibinājumu, pieņemot atsevišķu likumu, vai apvienot LI ar LIAA.

Ziņojumā pausts viedoklis, ka no šiem trīs variantiem LI misijai un funkcijām atbilst otrā iespēja, proti, LI pārveidošana par publisku nodibinājumu. Šādā veidā tiktu nostiprināta institūta autonomija, tiktu likti pamati atbilstošas starptautiskās reputācijas izveidošanai, lēmumu pieņemšanas process kļūtu ātrāks un efektīvāks, tajā skaitā arī personāla politikas jomā. Vienlaikus būtu iespējama efektīva finansējuma piesaiste no privātajiem avotiem un iesaiste starptautiskās partnerībās.

Tomēr LI statusa maiņa jau iepriekš raisīja diskusijas. Piemēram, Valsts kanceleja pauda uzskatu, ka institucionālā statusa maiņa neatrisinās iestādes darba efektivitāti un, iespējams, būs nepieciešami papildu finanšu resursi.

Tāpat Valsts kancelejas ieskatā ar institucionālā statusa maiņu netiek risināti ne efektivitātes, ne ekonomijas jautājumi.

Tikmēr EM uzsvēra, ka LI pamatfunkcija dublē vienu no LIAA pamatfunkcijām, tāpēc tā aicina institūtu pievienot LIAA, tādējādi samazinot izmaksas un efektīvi izmantojot pieejamos finanšu resursus.

Savukārt Tieslietu ministrija lūdza analizēt, vai LI pārveidošana par nodibinājumu (fondu), nemainot finansēšanas modeli no valsts budžeta, un tūlītēji, dibinot fondu, neparedzot līdzekļus fonda kapitālam, būtu tiesiska. Ministrija skaidroja, ka līdz šim LI bijusi tiešās pārvaldes iestāde, tāpēc piemērota tradicionālā kārtība, kādā valsts uztur tiešās pārvaldes iestādi, taču, dibinot fondu, būtu jāorientējas uz fondam raksturīgu līdzekļu pārvaldes modeli. “Ziņojumā tiek plānots piesaistīt privātos līdzekļus, taču, vai tas būs pietiekami, lai saturiski sauktos par fondu,” savā atzinumā vaicā Tieslietu ministrija.

Saistītie raksti

Arī Finanšu ministrija lūdz skaidrot, vai plānotais privāto un starptautisko grantu finansējuma apmērs atrisinās ar nepietiekamo finansējumu saistītas problēmas un LI varēs pilnvērtīgi nodrošināt savu darbību.

Iepriekš Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Ojārs Ēriks Kalniņš (JV) pauda, ka LI ir jāmeklē cits statuss, kas institūtam sniegtu arī daudz plašākas iespējas piesaistīt papildu finanšu resursus, piemēram, ziedojumus no Latvijas diasporas pārstāvjiem ārzemēs. “Ir vienlīdz svarīgi stiprināt Latvijas Institūta darbību, kā arī saglabāt tā neatkarību,” uzsvēra deputāts.

Patlaban LI ir mazākā valsts iestāde, kurā ir četras pastāvīgās štata vietas.

LA.lv