Ministriem būs jāatskaitās divreiz gadā 0
Vakar Ministru kabinets apstiprināja Māra Kučinska valdības plānu, kurš salīdzinājumā ar iepriekšējo valdību sastādītajiem ir visskaļāk apspriestais. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījies valdības rīcības plānu sagatavošanā un apspriešanā kopš 90. gadu beigām un apgalvo, ka iepriekš tik daudz uzmanības šim procesam neesot veltīts. Tas esot atkarīgs no premjerministra darba stila. Bijuši mēģinājumi radīt īsākus dokumentus, ne tik daudz prasīt rezultatīvos rādītājus. Kučinska valdības rīcības plānam bija pievērsta liela publiskā interese ar skaļiem virsrakstiem laikrakstos, apspriežot plānu dažādos formātos – gan pie premjera, gan koalīcijas padomē. “Šajā valdībā plāna sagatavošanas posmā ir ieguldīts diezgan liels darbs,” secina ārlietu ministrs.
Savukārt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, kuram aiz muguras krietna politiskā bagāža, uzskata, ka Ministru prezidenta lielā pieredze pašvaldību darbā ļauj viņam iedziļināties tajās nozarēs, kurās iepriekšējie valdības vadītāji nespēja.
Atbilstoši valdības deklarācijai Kučinska Ministru kabineta prioritātes ir tautsaimniecības attīstība, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums, reformas izglītībā un zinātnē, kā arī veselības aprūpē. Rīcības plāna rezultāti tikšot analizēti divreiz gadā – 1. janvārī un 1. jūlijā, saskaņojot to ar sociālajiem partneriem.
M. Kučinskis norādīja, ka valdības deklarācijai jābūt nosegtai ar izpildāmiem rīcības plāna punktiem. Sākotnēji tajā bijuši iekļauti 442 pasākumi, bet no daudziem tomēr bijis jāšķiras, jo neesot nekāda jēga ierakstīt plānā punktus, kam nav reāla finansējuma no valsts budžeta.
M. Kučinskis: “Tautsaimniecības stiprināšana ir viena no galvenajām prioritātēm, lai mēs nokļūtu pie diviem mērķiem – 5% kopprodukta pieauguma ik gadu un attiecīgi arī budžeta ieņēmumu celšanas. Uzņēmējdarbības vides jautājumos ir daudz punktu, kas īstenojami ar visu ministriju iesaisti. Milzīgs darbs būs līdzsvarotas nodokļu politikas ieviešana, tas jau tiek veikts kopā ar uzņēmējiem, inventarizējot mūsu nodokļu sistēmu. Tā rezultātā ir jāparādās prognozējamai nodokļu sistēmai tuvākajos gados, kas nemainītos un ar ko rēķinātos gan valdība, gan uzņēmēji, gan visa sabiedrība. Lai to sasniegtu, nopietns darbs ir jāveic ekonomisko noziegumu apkarošanā. Demogrāfiskās sistēmas uzlabošana un ģimenes dzīves kvalitāte paredz gan jaunus demogrāfijas pasākumus, kurus mums iesniegs jaunizveidotais demogrāfijas centrs, gan sociālās palīdzības sistēmas optimizēšana.”
Labklājības ministrs Jānis Reirs uzsvēra, ka ļoti būtisks uzdevums būs sociālais nodrošinājums pensionāriem: pensiju indeksācijas pārskatīšana un pensiju sistēmas pārskatīšana tiem pensionāriem, kam ir liels darba stāžs, bet mazas pensijas, kuri strādājuši sliktos darba apstākļos, veikuši zemu atalgotus darbus veselības aprūpes jomā, lauksaimniecībā un citās nozarēs padomju laikā un priekšlaikus pensionējušies, un tagad saņem ļoti mazu pensiju. Valdībai un valstij būtu īpaši jāvirzās uz trešā bērna politiku, finansiālo atbalstu koncentrējot, lai ģimenēs dzimtu vairāk bērnu, apņēmības pilns ir labklājības ministrs.
Savukārt Veselības ministrija veikšot reformas veselības aprūpē, pārskatot veselības aprūpes pieejamībai paredzēto finansējumu un sagatavojot jaunus veselības aprūpes pakalpojumu tarifus un jaunu veselības aprūpes finansēšanas modeli. Līdz jūlijam paredzēts Ministru kabinetā iesniegt informatīvo ziņojumu par modeļa izveidi, bet līdz gada beigām izstrādāt jaunu finansēšanas modeli, kura ieviešana jāsāk 2017. gadā. Tiks pārskatīts veselības jomas cilvēkresursu finansējums un aprēķini iesniegti Ministru kabinetā līdz septembrim. Lai šie aprēķini stātos spēkā, valdībai tie būs jāapstiprina. Skaidrs, ka naudas nebūs tik daudz, lai visiem mediķiem vienlaikus varētu paaugstināt algu, tāpēc tikšot izvērtēts, kam paaugstinājums nepieciešams pirmām kārtām. Visticamāk, tie varētu būt stacionāros strādājošie mediķi, jo daudzi ārsti un medicīnas māsas zemā atalgojuma dēļ pamet darbu slimnīcu nodaļās, lai strādātu ambulatori, vai arī pāriet darbā privātajās struktūrās. Lai veicinātu cilvēkresursu pieaugumu, no 2017. gada plānotas 50 jaunas valsts apmaksātas rezidentūras vietas, kas nāks klāt 200 līdzšinējām.
Līdz maijam Pasaules bankai ir jāiesniedz pētījums, kurš ļaus identificēt un novērtēt veselības sistēmas galvenos trūkumus, to cēloņus un sagatavot priekšlikumus risinājumiem. Kā pastāstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa, tie būs obligāti jāņem vērā, jo to noteic Eiropas Savienības struktūrfondu piesaistes noteikumi.
Tiks aprēķināts nepieciešamais finansējums valsts apmaksātajiem medikamentiem C hepatīta un HIV/AIDS slimnieku ārstēšanai, jo pacientu skaits palielinās. Paredzēts izstrādāt priekšlikumu rindu mazināšanai, 2017. gadā piešķirot papildu finansējumu bērniem un onkoloģiskajiem pacientiem. Veselības ministrs sola pārskatīt arī pacientu plūsmu, lai universitātes klīnikām nav jāārstē pacienti, kam medicīnisko palīdzību var sniegt ārpus šīm klīnikām.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis pastāstīja, ka intensīvi strādājot pie izglītības satura reformas, lai projektu varētu pabeigt un ieviest, sākot no 2018./2019. mācību gada. Tikpat svarīga esot arī pedagoģiskā un akadēmiskā personāla atalgojuma reforma, kam jāietver mūsdienīgu izglītības iestāžu tīkla izveide un studiju un profesionālās izglītības programmu īstenošana sasaistē ar darba tirgus prasībām.
Darāmo darbu sarakstā ir arī zinātnes resursu attīstība un koncentrācija, zinātnisko institūciju sadarbības veicināšana un konkurētspējas uzlabošana.
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis cita starpā norādīja, ka tikšot palielināts zemessargu skaits un zemessardze nodrošināta ar modernu ekipējumu. Valdība meklēšot uzņēmējiem stimulus, lai viņi rastu iespēju saviem darbiniekiem piedalīties zemessargu mācībās. Bergmanis solīja veicināt jaunsargu kustības attīstību ikvienā pašvaldībā.
Savukārt Kultūras ministrijas galvenā prioritāte ir gatavošanās valsts simtgadei, un jau šovasar tikšot apstiprināts svētku pasākumu plāns. Ministre Dace Melbārde norādīja, ka, stiprinot informatīvo telpu, īpašs akcents tikšot likts uz daudzveidīga un kvalitatīva nacionālā satura veidošanu.
Valdības sēdē piedalījās arī sociālie partneri, kuriem nebija būtisku iebildumu par valdības rīcības plānu, taču tika norādīts uz atsevišķiem trūkumiem. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns uzskata, ka bez papildu naudas meklēšanas veselības aprūpei situāciju uzlabot nevarēs. “Valdības rīcības plānā ir ierakstīti šie 3,2% no IKP veselības aprūpei, kas ir zemākais slieksnis. No vienas puses, tas ir vērtējams pozitīvi, jo norāda, ka zemāk par šo slieksni nesamazinās. Bet, no otras puses, mēs redzam, ka tas ir krīzes iztikas minimums, kas nozīmē to, ka pietrūkst pārliecības, ka būs auglīgi meklējumi, lai gūtu papildu finansējumu,” sacīja Baldzēns.
Savukārt Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība vakar izplatīja paziņojumu, kurā pauda neapmierinātību, ka valdības rīcības plānā nav paredzēts konkrēts finansējuma pieaugums no IKP veselības aprūpes budžetam. Arodbiedrības vadība sasaukšot ārkārtas padomes sēdi, kurā lems par neuzticības izteikšanu premjerministram Mārim Kučinskim.
Valdības vadītājs un veselības ministrs valdības sēdē norādīja, ka pēc nodokļu sistēmas izvērtējuma ir plānots izskatīt iespēju palielināt veselības nozares finansējuma proporciju no IKP.
