Ministrija atbalsta atpalikušos 0
Zemkopības ministrija informē, ka Lauku attīstības programmas pasākuma “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)” mērķis ir veicināt nelauksaimniecisko darbību un nodarbinātību lauku teritorijā. Pasākuma īstenošanas vieta ir visa Latvijas teritorija, izņemot pilsētas, kurās ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju.
Šis pasākums paredzēts nelielām lauku saimniecībām un ikvienam, kas vēlas sākt uzņēmējdarbību laukos, jo šobrīd laukos dzīvo daudz ģimeņu, kas nespēj gūt pietiekamus ienākumus, veicot lauksaimniecisko darbību. Aptuvenie aprēķini liecina, ka Latvijā no lauksaimnieciskās darbības veicējiem 95 procenti ir mazās saimniecības un lielākā daļa no tām nespēj nodrošināt ģimenei nepieciešamo ienākumu līmeni un kādam no ģimenes locekļiem ir jāmeklē citi ienākumu avoti.
Tam var pieteikties gan fiziskas personas, kas vēlas dibināt mikrouzņēmumu, gan lauku uzņēmēji, kas vēlas attīstīt jau esošu uzņēmumu, gan lauksaimnieki, kas vēlas izveidot papildu nozari savā saimniecībā, kas nav saistīta ar lauksaimniecību. Pasākums atbalsta gan būvniecību, gan iekārtu iegādi. Atbalstāmo nozaru loks ir pietiekami plašs – gan metālapstrāde, mēbeļu, apģērbu, ādas, koka un plastmasas izstrādājumu ražošana, gan dažādu pakalpojumu sniegšana.
Tikko nodibinātiem uzņēmumiem maksimālā pieejamā projekta summa ir 70 000 latu, bet jau strādājošiem uzņēmumiem, kas vēlas tālāk attīstīties, – 140 000 latu.
Lauku atbalsta dienests (LAD) ir izsludinājis konkursu astotās kārtas projektu iesniegumu pieņemšanai no 2012. gada 28. maija līdz 26. jūnijam, un tam paredzēti 20 miljoni latu.
Iesniegto projektu īstenošanas beigu datums, ja tiek veiktas investīcijas ražošanas pamatlīdzekļu iegādei, ir viens gads, ja tiek veikta būvniecība un rekonstrukcija – divi gadi no LAD lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu.
Šobrīd projektu atlasē piemēro piecus kritērijus. Lielāku punktu skaitu var saņemt projekti, kuros plāno sākt vai attīstīt ražošanu, projekti, kurus īsteno teritorijās ar zemāku attīstības indeksu, un novadi ar zemāku attīstības indeksu visos reģionos.
Priekšroka tiek dota arī atbalsta pretendentiem, kuru juridiskā vai deklarētā adrese sakrīt ar projekta īstenošanas vietu (lai nomaksājamie nodokļi paliktu konkrētajā teritorijā), tiem, kuri dibina savu vienīgo uzņēmumu, vai jau esošiem uzņēmumiem, kas pieder fiziskām personām, kā arī tiem pretendentiem, kam jau ir savi finanšu līdzekļi projekta īstenošanai. Ja tiek iesniegti projektu pieteikumi lielākam finansējumam, nekā piešķirts attiecīgajai kārtai, projekti pēc saņemtā punktu skaita tiek sarindoti un atbalstu vispirms saņem projekti ar lielāku punktu skaitu.
Zemnieki dažādi vērtē nosacījumu maiņu Zemnieku vidū nav vienprātības par to, vai Zemkopības ministrija (ZM) rīkojusies pareizi, lielās lauksaimnieku intereses dēļ pēkšņi mainot nosacījumus programmā “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai”, liecina aptauja. Kā ziņots, 26. aprīlī ZM negaidot pieņēma lēmumu mainīt nosacījumus programmā, lai atbalstu varētu saņemt projekti mazāk attīstītos novados. Par to bija sašutuši atsevišķi zemnieki. “Zemnieki ir neizpratnē. Projekti teritorijās ar zemāku attīstības indeksu automātiski saņems par trešdaļu vairāk punktu, līdz ar to vairāk tiks Latgalei, bet Zemgale un Lielrīga var palikt bez atbalsta,” norādīja Zemnieku saeimas vadītājs Juris Lazdiņš. Savukārt Latvijas televīzijas raidījums “De facto” vēstīja, ka noteikumu maiņas dēļ netiek izslēgta arī zemkopības ministres Laimdotas Straujumas demisijas prasīšana. Tikmēr Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) vadītājs Edgars Treibergs sacīja, ka runāt par neapmierinātību zemnieku rindās un ministres demisiju nav pamata. “Visu šo jezgu sacēluši daži zemnieki. Neapmierinātība ir tieši no dažām lielajām Zemgales reģiona saimniecībām. Lai cik ironiski arī būtu, pērn, kad Zemgales un Lielrīgas reģioniem tika piešķirti papildu 20 miljoni latu lauku saimniecību modernizācijai, šie reģioni nepiedāvāja dalīties. Jaunie kritēriji paredz, ka šoreiz finansējums tiks prioritāri citiem reģioniem, un tiem, kuriem jau tā tiek vienmēr vairāk, atkal nav labi,” sacīja Treibergs.
Vienlaikus viņš atzina, ka jaunie nosacījumi dos būtiskas priekšrocības mazajiem uzņēmējiem Latvijas novados ar zemāku attīstības indeksu, tomēr piešķirtā finansējuma apjoma pietikšot ne tikai Latgalei, bet arī projektiem pārējā Latvijas teritorijā.
“Jebkurā gadījumā beidzot jāsāk domāt valsts, nevis savu saimniecību līmenī. Jāattīsta arī tie, kur nepieciešama reāla palīdzība, nevis tie reģioni, kur lielākā daļa saimniecību jau sen attīstītās pašu spēkiem. Neesam pret kādu reģionu attīstīšanu, atbalstam jābūt vienlīdzīgam un pieejamam visiem reģioniem,” norādīja LOSP vadītājs. Arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Ilze Aizsilniece norādīja, ka organizācija neatbalsta ideju pieprasīt zemkopības ministres demisiju saistībā ar mainīto pieteikšanās laiku programmā. “Šī nav tā situācija un jautājums, kādēļ ministrei būtu jāatkāpjas. Ņemot vērā to, ka minētajai programmai pieejamais atlikušais finansējums ir vairāk nekā 20 miljoni latu, tie ir jāiegulda projektos, kuri paredz ražošanu, kas spēs nodrošināt darba vietas, līdz ar to arī papildinājumu nodokļu veidā.
Patlaban ir svarīgi, lai ministre turpina savu iesākto darbu un aktīvi cīnās Briselē par tiešo maksājumu palielināšanu,” sacīja Aizsilniece.
Kā ziņots, Lauku atbalsta dienests (LAD) 7. maijā bija iecerējis atvērt pēdējo kārtu programmā “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai”. Uzņēmēju interese radīja bažas, ka pie LAD iestādēm varētu veidoties rindas kā savulaik pie Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras. Bažas saistītas ar noteikumiem, kā projektus pieņemt un izvērtēt. Sākotnēji bija plānots, ka pirmie 80% līdzekļu tiek sadalīti rindas kārtībā, savukārt pārējos 20% piešķirtu, vērtējot atbalsta piešķiršanas kritērijus. Lai no šādas situācijas izvairītos, LAD 26. aprīlī negaidot nolēma mainīt projektu iesniegšanas sākuma laiku – no 7. maija to pārcēla uz 28. maiju. Kopumā līdz 2013. gada beigām pasākumā “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai” pieejami 23,6 miljoni latu. Šogad izsludinātas divas pieteikšanās kārtas. LETA |
