Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
5. septembris, 2014
Drukāt

Izglītības un zinātnes ministrija glābjot “Letoniku”
 (14)

Foto - LETAFoto - LETA

Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa

Viens no iemesliem, kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iejaukusies komisijas kompetencē, kas lēma par Valsts pētījumu programmā (VPP) iekļaujamiem izpētes projektiem, esot tas, ka komisija nepieņēma lēmumu par finansējuma piešķiršanu programmai “Letonika”, kurā tiek pētīta Latvijas vēsture, valodas, kultūra un vērtības.

Vismaz tā skaidroja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa. Jau aprakstīju zinātnieku sašutumu par to, ka IZM, vēloties panākt projektu finansēšanu, ko iekļaušanai VPP neatbalstīja īpaši izveidotā komisija, ierosina šiem projektiem piešķirt naudu, kas paredzēta Latvijas zinātnes padomes finansētajiem projektiem.

Lēmumu par finansējuma piešķiršanu “Letonikas” virziena projektiem komisija nepieņēma tāpēc, ka visvairāk punktu zinātniskajā un tautsaimnieciskajā ekspertīzē ieguva Rūtas Muktupāvelas pieteiktais projekts par Latvijas kultūru tradīciju ilgtspēju inovatīvā vidē, kurš, pēc komisijas domām, bijis pārāk šaurs. Ojārs Spārītis ar projektu, kas pēta visus letonikas aspektus, atpalika par diviem punktiem un palika otrajā vietā. Komisija uzskatīja: abiem projektiem jāapvienojas, lai nebūtu dublēšanās un pārklāšanās, bet tajā pašā laikā letonikas pētījuma joma netiktu sašaurināta. Gan R. Muktupāvela, gan O. Spārītis nepiekrita apvienoties, ja tas samazinātu projektiem nepieciešamo finansējumu.

A. Kiopa uzskata: tādā situācijā bija nepieciešams pieņemt politisku lēmumu, ka abi “Letonikas” projekti tomēr ir atbalstāmi. “Vai varat iedomāties situāciju, ka nākamajos trijos gados letonikas nozarē vispār nekas netiek pētīts?” vaicā A. Kiopa, piebilstot, ka arī komisija atzinusi – abi projekti ir atbalstāmi, ja ir papild­finansējums.

Kaut arī zinātnieki sapratuši, ka valdība vēl nav nolēmusi, ka LZP jāatņem 2017. gada finansējums, lai palielinātu VPP rīcībā esošo naudu, A. Kiopa apgalvoja, ka valdība visu jau izlēmusi tieši tā, kā ierosināja IZM. Valdības sēde bija otrdien, taču vēl ceturtdienas pēcpusdienā nebija gatavs protokollēmums, kurā būtu skaidri redzama valdības nostāja. Neoficiāli zināms, ka arī kancelejas ierēdņi atzīst: situācija nav viennozīmīga, tieši tāpēc aizkavējas protokollēmuma saskaņošana.

Bet vai ir godīgi un pareizi atņemt naudu LZP finansētajiem projektiem, lai iedotu VPP? A. Kiopa atbildēja, ka LZP netiks atņemts viss finansējums. Jā, 2017. gadā varētu nepiešķirt naudu jaunu zinātnisko projektu finansēšanai, bet tad zinātniekiem būs pieejams ES struktūrfondu finansējums. A. Kiopa piebilda, ka LZP diemžēl naudu zinātniskajiem projektiem dalot necaurspīdīgi, uz ko norādījusi arī Valsts kontrole.

LZP priekšsēdētājs Andrejs Siliņš toties ir sašutis par A. Kiopas izteikumiem: “Valsts kontroles ziņojums tika sagatavots jau 2012. gadā, un pēc tam mēs mainījām zinātnisko projektu izvērtēšanas un finansēšanas kārtību. Piemēram, visus projektu pieteikumus izvērtē ārvalstu eksperti, līdz ar to ekspertīze ir objektīva.” Viņš arī norādīja, ka struktūrfondu finansējums nebūt nebūs pieejams visu jomu zinātniekiem. Piemēram, liela daļa humanitāro jomu no struktūrfondiem netiks finansētas.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Vai kāds ir testējis kāda ir bērniem šodien atmiņa? Pārbaudiet to un jūs būsiet šokā. Es savos 56 gados varu iegaumēt dzejas pantus piecas reizes ātrāk, nekā mūsdienu vidējo klašu skolēni. Pie kam tā tendence aizvien pasliktinās. Šeit ir jāmeklē citi iemesli, neviens Latvijā nekontrolē elektromagnētisko lauku ļaunprātīgu izmantošanu. Es kā cilvēks, kurš šo problēmu diendienā esmu pētījis 8 gadus varu apgalvot, ka Latvijā notiek masveida bērnu apzināta mērķtiecīga debilizācija, izmantojot visjaunākās tehnoloģijas. Man Latvijas Drošības policija atsūtīja atbildi, ka viņu rīcībā neesot nekādas aparatūras elektromagnētisko lauku noteikšanai. Vai kāds spēj iedomāties lielākus melus. Jāprasa tikai kāpēc tiek melots?

  2. Jau tas vien, ka VPP paredzēts pētījumu veikšanai sākot no 2014. gada 1. janvāra liecina, ka kaut kas drausmīgi nav kārtībā, jo ir jau septembris un vēl nekas nenotiek.
    Vai IZM ierēdņi vispār spēj aizdomāties, kādā stāvoklī viņi nostāda zin institūciju darbiniekus? Cik ilgi var izturēt bezalgas atvaļinājumus, zinot, ka jau tā zinātniekiem algas (ja tās vispār var nosaukt par algām) ir minimālas!!!!
    Godīgi sakot, lielāka cūcība nav pat pieredzēta drausmīgajos 90-tajos, kad institūtiem vispār nebija naudas, kā pašreiz atļaujas IZM. Un kam jānotiek, lai beidzot IZM aparāts iekustētos???? Kādam dzīvam jāsadedzinās SAEIMAs priekšā? Uz to izskatās, ka tagad iet lieliem soļiem!

  3. Ceru, ka visi, kas šeit apspriež “milzīgo finansējumu”, ko piešķirt vai nepiešķirt “Letonikas” pētījumiem, ir rūpīgi izlasījuši abu konkurējošo pētnieku institūciju pieteikumus un kaut cik pārzin abu šo institūcijau pētniecisko kapacitāti un cilvēkresursus. Man interesē, vai Rūta Muktupāvela ar savas iestādes jau tā noslogotajiem mācību spēkiem spēs nodrošināt, piemēram, akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” turpināšanu? Pašlaik ir tikai daži speciālisti, kas spēj šo sarežģīto darbu darīt. Vai spēs nodrošināt, lai turpinātos darbs pie literatūras vēstures, lai tiktu uzturētas un laikus papildinātas datu bāzes folkloristikā, literatūrzinātnē, mākslas vēsturē? Un varbūt vēl uzņemsies arī visu to, ko līdz šim darījuši vairāki desmiti kvalificētu speciālistu vēstures pētniecībā?
    Realitāte ir tāda, ka nav runa vis par pētījumiem, kas dublējas, bet par situāciju, ka veselas zinātnes nozares ir izzušanas priekšā, ka ir veseli aktuālu pētījumu lauki, kas ir svarīgi valsts un kultūras pastāvēšanai, bet pat ar abu programmu kopīgiem spēkiem tos iespējams nosegt tikai daļēji.
    Kā zināms, nozarēs, kur trūkst speciālistu, savairojas diletanti. Ja pašiem varbūt no tā vēl ir patīkami (jo tāds “pētnieks” stāsta, piemēram, ka latviešu tautasdziesmas esot tūkstošiem gadu vecas un latviešiem klinšu raksti bijuši vēl pirms ķīniešu hieroglifiem), tad ārzemju kolēģu priekšā par to ir vienkārši kauns…

  4. Lai kāda arī būtu konkrētās problēmas (Letonikas pētījumu pastāvēšana) būtība – ne jau tas šajā gadījumā satrauc. Šermuļus uzdzen piedāvājums ‘pieņemt politisku lēmumu’, ar kuru tad valsts pārvalde atrisinās zinātnes finansējuma sadali.
    Tie zinātnieki, kuri cer, ka šādā veidā tiks nodrošināts taisnīgs nabadzības līdzsvars ir naivi, jo tā var rasties precedents, kad ministrijas pēc saviem ieskatiem atļausies iejaukties zinātniskajā ekspertīzē un dalīt finansējumu atbilstoši ‘revolucionārā taisnīguma’ principiem.
    IZM pieklātos ar cieņu atzīt sistēmisku sakāvi un parūpēties par papildus finansējumu Letonikas pētījumiem, ja reiz tie tik ļoti valstiski svarīgi. Otrkārt, ministrijai jārūpējas arī par zinātniskās ekspertīzes ‘seju’, kura šobrīd nebūt nav tās labākajā izskatā. Manipulēšana ar vietējo un ārvalstu ekspertu lēmumiem ir sliktākais, ko valsts pārvaldes institūcija var paveikt – tā vēl vienu apstiprinājumu iegūs viedoklis, ka Latvijā ekspertīze ir saistīta ar politisko konjunktūru.

  5. Cik izmaksā kvalificētu pētnieku dīkstāve? Ja humanitārie pētījumi tiek pārtraukti, mēs zaudējam jaunos Latvijā izglītotos zinātniekus. Un tas atsauksies uz visām nozarēm. Kultūras akadēmija sedz tikai nelielu sektoru. Jauno spējīgo dramatiski trūkst latviešu valodas pētījumiem, kur daudzas aktuāli nepieciešamas apakšnozares tāpēc nevar tikt attīstītas. Kas turpinās iestrādes, pētīs baltu vaodniecību nākotnē? Latviešu literatūra, māksla, vēsture, folklora — kas paliek no identitātes, ja to visu atmet? Vai tiešām administrācija nevar veikt savu funkciju un izlemt atbilstoši nacionālajām interesēm tā, lai nebūtu atsevišķi Siliņa grupas intereses un IZM intereses. Kas tā vispār par “drupināšanos” tik mazajā Latvijas zinātnes vidē, kur jāpārredz viss spēles laukums nevis katram savs pleķītis?

  6. KAS Tā TāDA? Atkakl par kaut ko būs visiem jāmaksā? Par valodas lietošanu? Paldies – nevajag!

  7. Vajag ļaut Kiopai strādāt un lemt nevis balstīties ” uz ārzemju speciālistu lēmumiem”!

  8. Atkal mūs vada un māca birokrāti un administratori bez pieredzes un kurus interese tikai silta vietiņa ar labu aldziņu un nekādu atbildību. Izglītības ministrija ir viens liels pārpratums kas izšķiež naudu.

  9. Andreja Siliņa teiktais “…visus projektu pieteikumus izvērtē ārvalstu eksperti, līdz ar to ekspertīze ir objektīva” – ir, maigi sakot, nezinātnisks un neobjektīvs vērtējums, jo ārzemniekiem tāda “letonika” ir pilnīgi “pie vienas vietas”. Viņi labprāt to aizvietotu ar “vietējās nācijas” iecietības izpēti ksenofīlijā…!

    • Kaļķis smadzenēs – ārzemju eksperti, tātad objektīvi. Tā var atļauties domāt pamatskolā, bet ne zinātņu akadēmijā.

      • Ja zinātnes padome tikai akli pieņem ārzemju ekspertu vērtējumus, kam tādi birokrāti vajadzīgi un uz Latvijas zinātnieku rēķina jābaro?

  10. Interesantakais, ka par TIESAM vesturi petosiem UNIKALIEM, uz daudziem pat starptautiskas nozimes balstitiem ATKLAJUMIEM, ta sauktie Latvijas zinatnei piezidusies klerki negrib pat zinat, jo tie galvenais apgut = sagrabt un izkezit lidzeklus, kas Latvijai neko nedod, tikai viniem un to proteze.

  11. lai LU SZF zagle dekāne Brikše, kura jau izsaimniekoja ap 200 000 EUR iepriekšējās Letonikas naudas, atkal netiek klāt tai ar savām draudzenēm.

Draugiem Facebook Twitter Google+