Mobilā versija
+14.4°C
Rudīte, Everts
Otrdiena, 22. augusts, 2017
28. aprīlis, 2017
Drukāt

Ministrija vainīga, ka Rīgā vājas skolas? (15)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Starp skolu tīkla pētniekiem un Rīgas domi tomēr ir iespējams dialogs. Tā vakar domes Izglītības, sporta un kultūras komitejas sēdē vienojās domnieki, atbildīgā departamenta pārstāvji un karšu izdevniecības “Jāņa sēta” pārstāvis, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs. Drīzumā domes pārstāvjiem vajadzētu tikties ar J. Turlaju, lai apspriestu pētījumu un kas no tā secināms.

J. Turlajs ir autors pētījumam, kura ietvaros izveidots centralizēto eksāmenu (CE) indekss, kas liecina: daļā Rīgas skolu ir pārāk vāja izglītības kvalitāte, turklāt šajās skolās 12. klasē lielākoties ir arī salīdzinoši mazs skolēnu skaits. Rīgas domes vadība iepriekš ļoti asi reaģēja uz šādiem pētnieku secinājumiem, galvenokārt iebilstot pret to, ka, rēķinot indeksu, ņemts vērā nevis eksāmena kārtotāju skaits, bet gan 12. klases skolēnu skaits. Rīgas mērs Nils Ušakovs pat paziņoja, ka students par šāda līmeņa darbu tiktu izmests no augstskolas. Vakar komitejas sēdē, kur gaisotne jau bija mazāk politiska, tik asi pārmetumi pētījuma veicējam vairs netika izteikti. Turklāt sēdē izskanēja, ka 29. vidusskolas – skolas, kurai ir ļoti zems CE indekss arī tad, ja to rēķinātu, ņemot vērā tikai eksāmenu kārtojušo skaitu – direktore Olga Poluškina uzrakstījusi atlūgumu. Tas gan neesot saistīts ar pētījumu par izglītības kvalitāti, direktore esot bijusi krietni gados.

Dažādas iebildes par pētījumu gan izskanēja joprojām. Piemēram, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors Guntis Helmanis sacīja, ka nevarot izdarīt “kategoriskus secinājumus”, pamatojoties tikai uz viena gada CE rezultātiem. Jāsaka gan, ka, piemēram, jau pieminētajā 29. vidusskolā salīdzinoši vāji rezultāti bijuši arī iepriekšējos gados, turklāt matemātikā un latviešu valodā katru gadu sniegums sarucis. Tāpat tika minēti dažādi iemesli, kāpēc skolēni eksāmenus nekārto. Lielākā daļa no tiem atbrīvoti veselības stāvokļa dēļ, citi izbrauc no valsts, tiek atskaitīti vai pat pārtrauc mācības grūtniecības dēļ. Katrā ziņā skolas nevarot vainot pie tā, ka šādu iemeslu dēļ mācības tiek pārtrauktas.

Turklāt, vērtējot skolēnu sniegumu eksāmenos, esot jāņem vērā arī tas, kādas izglītības programmas konkrētā vidusskola piedāvā. Ja skolēns apgūst vispārējo vidējo izglītības programmu, stundu skaits matemātikā būs daudz mazāks nekā tad, ja mācās programmā, kur matemātika jāapgūst padziļināti. Līdz ar to no visiem līdzvērtīgus rezultātus nemaz nevarot sagaidīt un “salīdzināt un reitingot nav korekti”, teica Rīgas domes Izglītības pārvaldes vadītājs Ivars Balamovskis.

Skola jāvērtē pēc dažādiem kritērijiem, eksāmena rezultāti varot būt tikai viens no tiem. Piemēram, svarīga esot katra skolēna sekmju dinamika. Ja viņš mācījies uz 4 ballēm, bet eksāmenā sasniedz 30 procentus, rezultāti esot labi.

I. Balamovskis arī lika saprast, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pati vainīga, ka daļā skolu rezultāti ir zemi, jo pieļāvusi, ka tiek īstenotas dažādas izglītības programmas. Turklāt, ja tiesības iegūt vidējo izglītību ir visiem, skolām neesot tiesību kādu atraidīt tāpēc vien, ka viņš slikti mācās. Par to, kā celt izglītības kvalitāti, tomēr esot jādiskutē, viņš atzina.

Jāpiekrīt, ka lielā mērā par skolām izvirzītajiem nosacījumiem tiešām ir atbildīga IZM. Piemēram, tā izstrādā skolu akreditācijas noteikumus, un tās padotībā esošais Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) regulāri izvērtē skolu darbu, lai lemtu, vai tām piešķirama kārtējā akreditācija. Viena no skolām, kas pētījumā atzīta kā skola ar zemu izglītības kvalitāti, ir 54. vidusskola. To vēl pērn vērtējusi IKVD komisija, un atzinumā nav teju nekādas kritikas, atzīts, ka mācību darbs veikts labi. Kaut ieteikts veikt pasākumus izglītojamo zināšanu līmeņa celšanai, skola akreditēta uz sešiem gadiem.

Atbildot uz “Vienotības” frakcijas deputātu jautājumiem par to, vai departaments analizē Rīgas skolu absolventu sniegumu eksāmenos, I. Balamovskis teica, ka monitorings notiek visu laiku. Galvaspilsētā atšķirībā no citām pašvaldībām arī pamatskolu absolventu eksāmeni tiek laboti centralizēti, un dati liecina, ka pēc 9. klases absolvēšanas skolēnu sniegums dažādās skolās nav tik atšķirīgs kā pēc vidusskolas.

Domniece Sarmīte Ēlerte vaicāja, kāpēc daļā skolu skolēni tik slikti kārto latviešu valodas eksāmenu, pat sliktāk nekā angļu valodas eksāmenu. Rīgas 53. vidusskolas direktore Ingūna Slapiņa skaidroja, ka angliski skolēni klausoties dziesmas un skatoties filmas, bet latviešu valodu dzirdot tikai skolā. Rīgas 15. vidusskolas direktore Nataļja Kubasova piebilda, ka latviešu valodas eksāmens ir daudz grūtāks nekā angļu valodas.

Apvienot skolas vai slēgt vidusskolas klases vājākajās skolās Rīgas valdītāji neapņēmās arī šoreiz, kaut I. Balamovskis minēja – ne visās Rīgas vidusskolās katru gadu tiek nokomplektēta 10. klase. Ja gribētāju tajā mācīties ir maz, tā netiek atvērta.

Vairāki Rīgas domes valdošās koalīcijas deputāti apgalvoja, ka pētījums par skolu kvalitāti izskatoties politiski motivēts. Tikmēr J. Turlajs uzsvēra, ka nekad nav bijis politiski angažēts un arī “tagad mani neviens nav ietekmējis”.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Skolas, kas neatrodas pilsētas centros, bieži pieņem tos audzēkņus, no tām saucamajām labajām skolām, kuriem palūdz mainīt skolu,ja viņš netiek galā ar mācībām. Tad arī sanāk, Rīgā un arī citās pilsētu centros mācās tie spējīgākie, talantīgākie ar ko prieks skolotājiem strādāt, bet nomalēs iet tie ,kas ir palūgti aiziet, par to neviens nerunā.Vai šis fakts ministrijai nav zināms. Kur liksim tos, ko centra skolas negribēs pieņemt? Vai tiem izglītība būs liegta pavisam?

  2. Kā statistika rāda skolās jāsāk ar direktoru maiņu, ja kārtības nav. Latviešu skolās pie siles tikuši pensionāri, kas pat necenšas viņās ieviest kārtību. No sava kabineta iziet ārā lai labi paēstu, bet kas darās skolas gaiteņos, kā skolēni uzvedās, tas viņus neinteresē. Sāksim ieviest kārtību savās skolās ar direktoru atbilstību šim amatam. Pēc tam iesim tālāk!

    • Par to algu, ko maksā samērojumā ar nepārtrauktajām reformām, neapmaksātiem projektiem , eksperimentiem, dokumentācijas, statistikas atskaišu aizvien pieaugošiem kalniem -skolā drīz paliks strādāt tikai pensionāri .
      Kapēc ? Jo viņiem bez nožēlojamās algas ir arī sociālais spilvens -kāda nekāda pensija.
      Bez tam -viņiem nav ko zaudēt- jebkurā brīdī var doties prom no darba. Tas dod psiholoģiskā komforta un brīvības apziņu. Un nepārtrauktu reformu kaleidoskopu var izturēt tikai pārmaiņu paradigmās rūdīti cilvēki .
      Jauni, izglītoti , sevi cienošu cilvēku lielākā daļa sevi ilgstoši neļaus pazemot. Kā rāda pedagoģijas studiju beidzēju statistika – skolā strādāt pēc studijām izvēlas ļoti mazs absolventu skaits .
      P.S. Cik liela darba pieredze skolā ir Jums , cienītais -ā?

  3. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    > pie la-vīzes masmēdekļa administratīvās SILES lopiski truli parazitējošajiem kriminālnoziedzniekiem
    .
    PRETLIKUMĪGA CENZŪRA smird, la-vīzes administratīvie “locekļi”. Tieši tāpat, kā šo kriminālrecidīvo noziegumu piekopjošie “lielākie kretīni”. Galvenokārt – tāpēc, ka šajā pašreizējā “tiesiskajā valstī” CENZŪRA IR AIZLIEGTA un neizbēgami TIEK SODĪTA SASKAŅĀ AR LIKUMU!!!

    =======

    Latvijas Republikas SATVERSME.

    VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

    89. VALSTS ATZĪST UN AIZSARGĀ CILVĒKA PAMATTIESĪBAS saskaņā ar šo Satversmi, LIKUMIEM un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

    100. IKVIENAM IR TIESĪBAS UZ VĀRDA BRĪVĪBU, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

    =======

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

  4. Valstī pēdējo gadu laikā notikušas jau vismaz trīs skolu reformas, kuru gaitā katru reizi slēdz un likvidē aizvien vairāk latviešu skolas, jo, lūk, to uzturēšanai nepietiekot finansējuma. Tai pat laikā nav dzirdēts, ka būtu slēgta kaut viena t.s. mazākumtautību skola, nemaz nerunājot par krievu skolām. Tām vispār neuzdrošinās ķerties klāt, jo baidās dabūt kaklā ždanoku, lindermani un benesu aijo. Tātad šīm skolām finansējums pietiek, bet latviešu bērniem dēļ tā arh katru gadu vairāk jāpacieš izglītības ministrijas eksperimenti , kam līdzīgus vēsturē atļāvās darīt tikai doktors Mengele, un arī ne jau ar savas tautas bērniem.
    Rezultātā veidojusies pat situācija, ka liela daļa tā saukto mazākumtautību skolu palēnām pārvēršas par krievvalodīgo skolām, un neviens to nekontrolē!!
    Tā, piemēram, Purvciemā, Nīcgales ielā skaitās poļu skola, bet pēdējo divu gadu laikā tās pagalmā un gaiteņos arvien vairāk dzirdama tikai un vienīgi krievu valoda, lamas un kliegšana, kas dod pamatu secināt, ka šī vieta paklusām pārvērtusies par vēl vienu uz slēgto latviešu skolu rēķina valsts finansētu “mazākumtautību” skolu visām “purčikā” un “markovkas” rajonā dzīvojošajām Nila elektorāta atvasēm.
    Vai tomēr beidzot nebūtu pienācis laiks no budžeta finansēt tikai valsts valodas skolas

  5. Ir tikai loģiski, ka visās skolās nevar būt vienāds skolnieku izglītības līmenis. Jo daudzi bērni, kas nespēj tādā tempā apgūt visu mācību programmu. Tādā veidā tiek bremzēta talantīgāko attīstība. Un skolas vajag diferencēt pēc skolēnu spējām.

  6. Par daudz enerģijas tiek iztērēts cīkstoties par divām skolu sistēmām. Tām jābūt apvienotām, ar valsts valodu, un Ministrijai vienai pašai jābūt atbildīgai pār izglītību. Mēram jandarbojas ar pilsētas sakārtošanu.

  7. Vai tad ministrijas ir kādreiz bijušas vainīgas?

  8. Krieviem ir bioloģisksa domāšana ,ka nekur nav vainīgi!

  9. Tieši tā ! Tieši paša izglītības ministrija visu problēmu sākums !!!!

  10. Nevaru viennozīmīgi pateikt, ka Rīgas skolas ir sliktas, jo tur nestrādāju. Bet zinu, ka mūzikas skolas ir ļooooti zemā līmenī, salīdzinot ar to līmeni kā bija piem. Pirms 20 gadiem. Un tur vainīga ir kultūras ministrija un tie cilvēki, kas nosaka prioritātes. Nu nebūs mums ne ,,Barišņikovi ne M. Jansoni ” vairs. Visur valda nabadzība un diletantisms, profesionāli domājoši mūziķi ir aizbraukuši , nomiruši vai arī mērķtiecīgi nelaisti ,, pie siles” , lai nejauc prātus…. nožēlojamie ,,kultūras darbinieki” – pašdarbnieki

    • Raksts pi par kaut ko citu.

    • Ko JŪS te lejat ka Mūzikas skolās ir zems līmenis,nevajag visu mērīt pēc viena standarta!Varu tikai pateikt savu viedokli par Rīgas Mūzikas internātvidusskolu.Paldies visai skolu komandai ,ja tā var teikt,mūziķiem,skolotājiem,dežurantēm,ēdnīcas un tehniskajiem par lielu un labu darbu ieguldot ļoti smagā darbā,jo cik es zinu ka uz šo skolu bieži vien tiek atsūtīti smagi bērni ar vēl smagāku bagāžu kas velkas līdzi no mājām,bet gala rezultāts ir pārsteidzoši labs ,jo pēc smaga darba izaug daudzi normāli bērni.Ja nebūtu šadas skolas ar internātu, tad nebūtu kur mācīties daudziem apdāvinātiem bērniem apgūt pastiprināti mūziku,jo ne jau visiem ir iespējas rajonos mācīties mūzikas skolās pa maksu.Nevajag noliegt ka tas šodien nav kādam saistoši,ka bērnam ir jāaug ģimenē un vecākiem ir jāuzņemas atbildību,bet kādreiz bērnam šī ir vienīgā iespēja izaugtu pa normālu un derīgu sabiedrības cilvēku!Jā es lepojos ka mums ir ļoti daudzi zināmi dziedātāji,aktieri un citi šodien zināmi jaunieši kas beidzot šo skolu ir izauguši un varu pateikt ,malači!Paldies S.Jēgeram,D.Skutelim,D.Sostem,Ž.Valterei,L.Kaganei,J.Komarovskai,A.Šelegovskai kas skolā nostrādajusi 38.gadus,I.Višei un daudziem citiem.Ja jūs nezinat cik daudz darba ir ieguldīts lai izaudzinātu normālus bērnus ikdienā arī klases audzinātājas un skolotājas un pāŗejie iegulda daudz darba,tapēc paldies visiem ,kas šajā skolā strādā un dara lai izaugtu mūsu jaunatne par normāliem pilsoņiem!Tākā nevajag liet samazgas ka nevajag šāda veida skolas!ŠĀDĀM SKOLĀM JĀBŪT!ŠADURSKI ROKAS NOST NO ŠĪS SKOLAS!

    • Tomer mums bija Brīze,ir talantīgie dziedātaji Jēgers,Skutelis un daudz citu talantu kas reiz beiguši Rīgas mūzikas int vid.skolu tapēc rokas nost no šīs skolas!Mūzika palīdz mācībās tas vairs nav nekas jauns!

  11. skolotajiem pāreksamināciju, kur problēma, puses nebūs, rpiva sadeva diplomus numerologiem

Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+