Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
25. februāris, 2014
Drukāt

Ministrijas nespēj vienoties par elektrības cenu kāpuma kompensēšanu maznodrošinātajiem (6)

Foto: LETAFoto: LETA

Valsts prezidents Andris Bērziņš (no kreisās), Ministru prezidente Laimdota Straujuma un Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane un jaunās valdības ministri piedalās pirmajā sēdē.

Valdība otrdien otro reizi pēc kārtas atlika gala lēmuma pieņemšanu par elektroenerģijas tarifa kāpuma kompensēšanu trūcīgiem un maznodrošinātiem iedzīvotājiem.

Valdība bija vienisprātis, ka elektrības cenu kāpumu vislabāk būtu kompensēt nevis, līdzfinansējot dzīvokļa pabalstu, bet, piemērojot automātisku atlaidi elektrības rēķinos, tomēr tā nespēja vienoties par šīs kompensācijas administrēšanas modeli, proti, kurš apkopos datus par trūcīgajiem un maznodrošinātajiem un nodos tos elektroenerģijas tirgotājiem.

Labklājības ministrija (LM) piedāvāja noslēgt tiešus līgumus starp pašvaldību un operatoru, tādējādi neiesaistot ne LM, ne Ekonomikas ministriju (EM). Šādā gadījumā pašvaldības informāciju par cilvēkiem, kuriem piemērojama atlaide, nodotu elektroenerģijas tirgotājiem tiešā elektroniskā veidā.

Tomēr ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) nepiekrita šādam risinājumam, norādot, ka tas būs liels slogs elektroenerģijas tirgotājiem, jo jāslēdz līgumi ar 119 pašvaldībām. Viņš prognozēja, ka daļa tirgotāju vienkārši atteiksies to darīt un aicināja LM uzņemties kompensācijas administrēšanu. Tādējādi tirgotājiem būtu jānoslēdz viens līgums – ar LM.

LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme sacīja, ka tādā gadījumā LM būtu vajadzīgi četri līdz pieci mēneši, jo ministrijai neesot “kanāla” kurā uzturēt informāciju par trūcīgiem un maznodrošinātiem iedzīvotājiem, kā arī nav tiesību rīkoties ar šo iedzīvotāju personas datiem – tādas tiesības esot pašvaldībām.

Līdzīga diskusija turpinājās visu jautājuma izskatīšanas laiku. Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) arī uz neilgu laiku pārtrauca jautājuma izskatīšanu, aicinot ministriju ierēdņus aprunāties un vienoties, kurš uzņemsies datu apkopošanu, tomēr tas ierēdņiem neizdevās.

Visbeidzot valdība deva LM un EM vēl nedēļu laika, lai panāktu kompromisu.

Kā ziņots, Saeima ir pieņēmusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu no 2014.gada 1.aprīļa. Ņemot vērā, ka elektroenerģijas sadārdzinājums mājsaimniecībām var būt pat aptuveni 40%, tika paredzēts izstrādāt kompensācijas mehānismu.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Turpināsim iesākto? Atbildēt

    Pēc gāzes un dzelzceļa tirgus atvēršanas diedelēsim atkal kārtējos pabalstus?

  2. ES un eirozonas valstī Latvijā-ES un eirozonas nodokļus,t.sk. samazinātu,gan Māstrihtas,gan Briseles kritērijiem atbilstošu 6% PVN likmi pārtikai! Pabalstu valstī tā nedrīkst būt pārtikai 3,5 reizes augstāka un vienāda kā pienam un maizei,tā alkoholam un cigaretēm! Pat Grieķijā
    tā nepieciešamākajiem pārtikas produktiem ir 0%!

  3. ASugstā PVN dēļ,Latvijas zemnieku ražotie pārtikas produkti tiek izkonkurēti pat pašmāju tirgū!

  4. Runājot par Latvijas iespējām noteikt pazeminātas PVN likmes,jāņem vērā,ka ES dalībvalstis ir tiesīgas piemērot vienu vai divas pazeminātas PVN likmes,taču tās nedrīkst būt zemākas par 5%. EK ir noteikusi 17 preču un pakalpojumu grupas,kurā var tikt piemērotas šādas likmes. EK 6.direktīva ļauj Latvijai piemērot 5% likmi vēl tādām precēm un pakalpojumiem,kā pārtikai,pārtikas rūpniecības izejvielām,lopbarībai,dažām precēm un pakalpojumiem,kas tiek izmantoti lauksaimnieciskajā ražošnā. Tā kā pazeminātas likme ieviešana ir vien mūsu pašu ziņā.

  5. Ņemot vērā,ka lauksaimniecība veido tikai aptuveni 2,5% no iekšzemes kopprodukta,PVN pazemināšana pārtikai (un varbūt paaugstināšana tabakas izstrādājumiem unalkoholiskajiem dzērieniem) būtisku ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem neatstātu.Vēl jāievēro fakts,ka pārtiku lauku niedzīvotāji lielākoties patērē,PVN nemaksājot,jo viņi lielāko daļu izaudzē paši. Nodokli mazā mērā maksā arī no tirgos pārdotās lauksaimniecības produkcijas. Vajadzīga tikai vēlēšanās,lai neatrastu atkal kādu pretargumentu-sarežģīti diferencēt,grūti kontrolēt,nav pierasts,kases aparātiem nav tāda iedalījuma un līdzīgi.” Skat.”Latvijas nodokļu politika:salīdzinājums un vērtējums,”, Latvijas universitātes lektore ,mag.ekon. un sab.vad zin. Ilze Sproģe, Komersanta Vēstnesis,Nr.27 (134) 2008.gada 2,jūlijs.

  6. Visiem šiem pavieglajiem ieteikšu vienu labu recepti.Izveidot starpsavienojumus,lai būtu konkurence – cenas ies uz leju.Citādi – mēs visi pārmaksāsim par NENOTIKUŠU brīvo tirgu + budžets,lasi -atkal mēs,vēlreiz maksāsim par mazturīgajiem un Latvenergo MONOPOLISTS rēķinās peļņas miljonus.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+