Ministriju budžetos atrasti miljonos mērāmi optimizējami tēriņi 2
Izvērtējot ministriju izdevumus, rasti līdzekļi, ko varēs izmantot citiem mērķiem, tomēr izdevumu pārskatīšanā darba pietiks arī nākamajiem gadiem, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Politiķe informēja deputātus par ministriju izdevumu audita rezultātiem, uzsverot, ka arī nākamajos gados šajā jomā būs jāveic diezgan daudz darba.
Indikatīvi pēc veiktā izdevumu izvērtējuma būs no 45 līdz 50 miljoniem eiro, ko ministrijas varēs izmantot savu prioritāšu īstenošanai.
Reizniece-Ozola uzsvēra, ka jāstrādā efektīvi ar pieejamo finansējumu, bet vairāku nozaru ministriju funkcijas pārklājas. Pārskatot ministriju izdevumus, tie tika sasaistīti ar nozares rezultātiem, attīstību.
Piemēram, veicot tēriņu analīzi, secināts, ka ieslodzījumu vietās pieaug izdevumi uz vienu ieslodzīto, tāpat pie nemainīga izsniegto personas apliecību skaita un lejupejoša izsniegto pasu skaita izdevumi tiem pieaug, savukārt Nodarbinātības valsts aģentūrā trīs reizes pieaug viena klienta apkalpošanas maksa.
Finanšu ministre pauda, ka ministrijās ir problēmas ar līdzekļu plānošanu un bieži sastopama prakse, ka ministrijas cenšas veidot “rezerves”. Grūtības ir gan ar finansējuma plānošanu, gan arī ar ieņēmumu prognozēšanu.
Runājot par izdevumu lietderību, Reizniece-Ozola skaidroja, ka izglītībā tērējam salīdzinoši daudz, bet kvalitātes rādītāji ir salīdzinoši zemi. Viņa arī pauda šaubas, ka, palielinot tēriņus, tiks uzlaboti rādītāji.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) cer ietaupīt vairākus miljonus eiro, pārkreditējot sporta būvēm saņemtos kredītus, kā arī atbrīvojoties no tai neraksturīgām funkcijām.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) pastāstīja, ka ministrija vēlas ietaupīt aptuveni 1,5 miljonus eiro, refinansējot sporta būvēm paņemtos kredītus. Ministrs atzina, ka atsevišķiem kredītiem procentu likme sasniedz pat 5%, kas esot neadekvāti augsta šajā ekonomiskajā situācijā.
Ministrs skaidroja, ka vēl ir iespēja iegūt aptuveni četrus miljonus eiro. Uz jautājumu, kur ministrijā šādi līdzekļi atrastos, Šadurskis nesniedza atbildi.
“Mums ir viena otra dīvaina funkcija, kas ir palikusi no boļševiku laikiem,” norādīja ministrs, precīzi nekonkretizējot, kādas ir šīs funkcijas.
Ministrijas atrastos līdzekļus esot paredzēts ieguldīt nozarēs, kur papildu finansējums akūti nepieciešams, piemēram, augstākajā izglītībā, zinātnē.
