Ministriju strīdu dēļ nesokas naudas sadale valsts pētījumu programmām 0
Šogad noslēgsies valsts pasūtītie pētījumi, kas noritēja no 2010. gada. Kaut arī līdz gada beigām palikuši tikai trīs mēneši, vēl pat valdībā nav apstiprinātas jomas, kurās valsts pasūtīs pētījumus nākamajiem gadiem.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadītāja Agrita Kiopa skaidroja, ka prioritāšu noteikšana aizkavējusies, jo sadūrušās dažādu ministriju intereses. Piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzstājusi uz to, ka pētījumiem jābūt vērstiem uz dabas aizsardzību, bet Zemkopības ministrija vēlējusies panākt, lai uzsvars būtu likts uz attīstību, kas nozīmē arī dabas resursu aktīvāku izmantošanu. IZM bijis jācenšas šīs pretrunīgās intereses sabalansēt.
A. Kiopa gan solīja, ka tuvākajā laikā valdība pieņems lēmumu par turpmākajām valsts pētījumu programmas prioritātēm. Paredzēts, ka tās būs diezgan līdzīgas kā iepriekšējā plānošanas periodā. Lielākais jaunums ir tas, ka plānots sadalīt iepriekšējos gados īstenoto pētījumu programmu “Nacionālā identitāte” divās daļās, nodalot sociālās un humanitārās zinātnes. Valsts pētījumu programmu finansēšanai ik gadu plānots tērēt četrus miljonus latu.
Iecerēts, ka novembra beigās tiks izsludināts konkurss, kurā zinātniskās institūcijas varēs iesniegt savus pieteikumus pētniecības projektiem. A. Kiopa solīja, ka pieteikumu izvērtēšana ritēšot raiti un februārī izdosies noslēgt līgumus ar zinātniskajām institūcijām par jauno pētījumu uzsākšanu, tad arī zinātnieki saņemšot naudu un varēšot sākt pētījumus. Taču zinātnieki Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pauda bažas, ka naudas sadalīšana aizkavēsies un nākamā gada sākumā šo finansējumu zinātniskās institūcijas nesaņems.
Komisijas sēdē noskaidrojās, ka valsts arī nākamgad turpinās nepildīt zinātniskās darbības likumu, kas paredz ik gadu palielināt finansējumu zinātnei, līdz tas sasniegs 1,5 procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Kaut nākamajā gadā kopējais zinātnes finansējums pieaugs par trīs miljoniem latu, attiecībā pret IKP finansējums pat samazināsies. Šī iemesla dēļ Latvija var piedzīvot negodu visas Eiropas mērogā. Pavasarī Latvija parakstīja līgumu par pievienošanas Eiropas Kosmosa aģentūrai, un nākamā gada sākumā jāsamaksā dalības maksa – nepilns miljons latu, bet valdība, kura vēl pavasarī uzstāja, ka līgums jāslēdz, finansējumu dalības maksai nākamā gada budžetā nav radusi. Komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete gan ir apņēmības pilna budžeta apstiprināšanas laikā Saeimā nepieciešamo summu tomēr rast.
