Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
10. februāris, 2014
Drukāt

Sociāldemokrātu ārlietu ministrs apsteidz Merkeli

Foto - AFP/Image fotoFoto - AFP/Image foto

Vācijas kanclere Angela Merkele pirmo reizi divu gadu laikā zaudējusi valsts populārākā politiķa titulu, ko ieguvis Vācijas ārlietu ministrs Franks Šteinmeiers. Sabiedriskās domas aptauja liecina, ka Šteinmeiera popularitāte kopš decembra pieaugusi par 17%, kas nozīmē, ka viņš apsteidzis Merkeli. Kancleres darbu pozitīvi vērtēja 69% aptaujāto, bet sociāldemokrāta Šteinmeiera profesionālo sniegumu ministra amatā par apmierinošu vai ļoti apmierinošu atzina 70%.

“Vienaldzība 
nav izvēle Vācijai”


Koalīcijas valdības ārlietu ministra popularitātes pieaugums varētu būt saistīts ar sociāldemokrātu partijas spēju panākt savu prasību īstenošanu sarunās ar kristīgajiem demokrātiem par koalīcijas valdības veidošanu. Analītiķi atzīmē, ka vairāki vadoši Vācijas politiķi nesen notikušajā starptautiskās drošības konferencē Minhenē aicināja Vāciju uzņemties aktīvāku lomu starptautisko krīžu risināšanā. Uzrunājot drošības ekspertus un politiķus Minhenes konferencē, Vācijas prezidents Joahims Gauks, ārlietu ministrs Franks Šteinmeiers un aizsardzības ministre Urzula fon der Lējena šķita sacenšamies viens ar otru, lai pārliecinātu konferences dalībniekus par Vācijas vēlmi un gatavību aktīvāk iesaistīties globālajā politikā, raksta žurnāls “Der Spiegel”.

Analītiķi uzskata, ka Urzula fon Lējena, kancleres Merkeles partijas biedre, varētu kļūt par viņas pēcteci kancleres amatā. 55 gadus vecā ārste, kurai ir septiņi bērni, bija ģimenes lietu un darba ministre Merkeles pirmajā valdībā, bet tagad kļuvusi par aizsardzības ministri. Lējena distancējusies no bijušā aizsardzības ministra atteikuma iesaistīties militārā akcijā Lībijā un paziņojusi intervijā žurnālam “Der Spiegel”, ka “globalizācija padara attālus konfliktus daudz tuvākus Eiropai”. Minhenes drošības konferencē viņa uzsvēra Vācijas prezidenta Joahima Gauka aicinājumu īstenot aktīvāku vācu ārpolitiku, jo “vienaldzība nav izvēle Vācijai”.

Kanclere 
saglabā atturību


Vācu politiķu paustā vēlme nākotnē aktīvāk līdzdarboties starptautisko krīžu risināšanā uzņemta atzinīgi, taču Vācijas smagā vēstures mantojuma dēļ ir saprotama kancleres Merkeles atturība militāra spēka izmantošanā. Vācu politiskie apskatnieki atzīmē, ka kanclere Merkele, nosakot savas politikas pamatvirzienus, cenšas ņemt vērā sabiedriskās domas viedokli. Kamēr vairākums vāciešu izturas skeptiski pret jebkādu Vācijas tiešu militāru iejaukšanos ārzemēs, kanclere Merkele, visticamāk, nesūtīs armijas vienības nepopulārās misijās. Prezidents un ministri var uzstāties ar skaļām runām, bet, ja stāvoklis kļūst nopietns, viņi nebūs tie, kas pieņems lēmumus, atzīmē “Der Spiegel”. Ārpolitikas eksperti atzinīgi vērtē Vācijas lēmumu piedalīties starptautiskajā operācijā Sīrijas ķīmisko ieroču iznīcināšanā, taču brīdina, ka globālie konflikti var prasīt strauju un izšķirošu lēmumu pieņemšanu.

Berlīne palīdzēs 
Parīzei Āfrikā


Ārlietu ministrs Šteinmeiers un aizsardzības ministre Lējena izteikušies, ka gribētu, lai Vācija uzņemas lielāku lomu globālajā politikā, tostarp piedaloties militārās misijās ārzemēs. Šī nostāja ir pretrunā ar kancleres Merkeles atturības politiku, atzīmē aģentūra “Reuters”. Situāciju vēl intriģējošāku dara fakts, ka Šteinmeiers pārstāv centriski kreiso Sociādemokrātu partiju, kas tradicionāli ir centriski labējo konservatīvo, ko pārstāv Lējena, galvenā sāncense vēlēšanās. Pirms nedēļas Parīzē tiekoties ar Francijas ārlietu ministru Lorānu Fabiusu, Štein­meiers apliecināja, ka Berlīne nākotnē grib palīdzēt Francijai militārajās misijās Āfrikā. “Eiropa nevar pamest Franciju vienu,” teica Vācijas ārlietu ministrs. “Mēs nevaram izlikties neredzam katru dienu notiekošās slepkavības un izvarošanas,” situāciju Mali, Centrālāfrikas Republikā un vairākās citās Āfrikas valstīs raksturoja aizsardzības ministre Lējena. Analītiķi uzskata, ka aktīvāka Vācijas ārpolitika, ciešāk sadarbojoties ar Franciju, veicinātu ES kopējās ārpolitikas efektivitāti.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+