Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
8. marts, 2016
Drukāt

Ministrs bremzē atbalstu vietējiem enerģijas ražotājiem (13)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

AS "Agrofirma "Tērvete"" liellopu kompleksa biogāzes radīto siltumu izmanto alus brūzī un ciemata apkurei.

0,1 cents par katru notērēto kilovatstundu elektroenerģijas – tik daudz kāptu katras mājsaimniecības maksa par elektroenerģiju, kas līdzvērtīgi valsts budžeta izdevumu palielināšanai par 6,82 miljoniem eiro, ja valdība apstiprinātu bijušās ekonomikas ministres, patlaban finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas, virzīto piedāvājumu valdībai par fiksētas obligātā iepirkuma elektroenerģijas cenas noteikšanu 23 biogāzes un biomasas stacijām, kuru apturēja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. D. Reizniece-Ozola labojumus Ministru kabineta noteikumos virzīja pēc atjaunojamās enerģijas ražotāju spiediena. Valsts viņiem saistībā ar dabas gāzes un naftas cenas kritumu maksā aizvien mazākus obligātā iepirkuma maksājumus. Lauku saimnieki arī uzskata par nekorektiem Ekonomikas ministrijas aprēķinus par ietekmi uz valsts budžetu un sola savus precizējumus. Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola aizvadītajā nedēļā norādīja – papildu naudas atbalsts biogāzes ražotājiem nebūs vajadzīgs.

 

Visvairāk – fosilā kurināmā izmantotāji

Latvijas Biogāzes asociācijas valdes loceklis Vilis Dubrovskis teic, ka pērn biogāzes ražotāji par 10% vairāk nekā gadu iepriekš izmantoja savu staciju jaudu, tomēr aizvien ļoti maz ražotņu spēj darboties ar 100% jaudu. Iemesls ir galvenokārt Vācijā pirktie projekti, kas paredzēti siltākiem nekā Latvijā dabas apstākļiem. V. Dubrovskis uzsver jau agrāk īstenoto negodīgo politiku pret biogāzes ražotājiem, kuriem vispirms garantēja obligāto iepirkumu par paaugstinātām cenām 20 gadus, tad šo termiņu samazināja līdz desmit gadiem un ieviesa 5 – 10% lielu subsidētās enerģijas nodokli. “Tas ir mīts, ka biogāzes ražotāji ļoti daudz pelna. Viņi par vienu kilovatstundu ražotās elektroenerģijas saņem vidēji 18 centus, mājsaimniecības to pērk par aptuveni 16 centiem. Turklāt staciju būvniecībai ir ņemti aizdevumi, Lauku atbalsta dienests atlīdzināja 40% no attiecināmā naudas ieguldījuma,” stāsta Dubrovskis. Viņš ekonomikas ministra Arvila Ašeradena rīcību nosauc par “nekompetenta cilvēka nepareizu rīcību”. “Ikviens Ekonomikas ministrijas mājas vietnē var pārliecināties, ka pērn 112 miljoni eiro ir izmaksāti lielajām koģenerācijas stacijām par uzstādīto jaudu. Tas ir nepareizs maksājums. Lielās stacijas neko nedara, saņem naudu, ir stacijas, kas par kurināmo izmanto fosilo dabas gāzi. Biogāzes stacijām ir izmaksāti 4,6 miljoni eiro. Līdzīgi ir ar biomasas stacijām. Bijusī ekonomikas ministre bija apjēgusi, cik svarīgi ir atbalstīt mazos ražotājus, kas enerģiju ražo no vietējiem atjaunojamajiem resursiem. Mēs sevi Latvijā daudz vairāk varētu nodrošināt ar enerģiju, ja paši to ražotu, piemēram, no mežizstrādes atlikumiem, nevis pirktu dārgo Krievijas gāzi.

Nepareizi ir arī tas, ka atbalstu par elektroenerģiju ražotājiem “piesēja” dabas gāzes cenai biržā,” biogāzes staciju salīdzinoši nelielo daļu kopējā atbalsta summā vērtē V. Dubrovskis. Viņš arī piebilst, ka biogāzei un biomasai nav nekādas saistības ar dabas gāzes cenu, tāpēc atbalsta maksājuma saistība ar to ir jāizbeidz.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens vakar apliecināja, ka ministrija šobrīd strādā pie iespējamiem risinājumiem pārkompensācijas novēršanas mehānisma izstrādei. “Grozījumu projekti tiks apspriesti ar nozares pārstāvjiem, nevalstiskajām organizācijām, ministrijām un citām iesaistītajām pusēm un tikai tad virzīti tālāk izskatīšanai un apstiprināšanai Ministru kabinetā. Jāņem vērā arī, ka no 2017. gada aprīļa pilnībā mainās situācija. Dabasgāzes cena, kas tiek izmantota cenas noteikšanai obligātā iepirkuma ietvaros, vairs netiks regulēta un līdz ar arī mainīsies atsauces cena obligātā iepirkuma aprēķiniem. Lēmums par Ministru kabineta noteikumu projekta atsaukšanu no turpmākas virzības Ministru kabinetā pieņemts, jo izmaksu efektīvas un ilgtspējīgas atjaunojamo energoresursu attīstības veicināšanai Latvijā ir nepieciešams pārskatīt esošos atbalsta nosacījumus komersantiem,” skaidro ministrs. Tātad būtībā Ašeradens uzsver izmaiņu nepieciešamību, vien nepasaka, kādas tās būs.

 

Aicina uz sadarbību

SIA “Latgales dārzeņu loģistika” valdes priekšsēdētājs Edgars Romanovskis aizvadītajā nedēļā uzsvēra – Ministru kabineta noteikumu labojumos bija noteikta fiksēta elektroenerģijas obligātā iepirkuma cena un maksimālais peļņas procents – 12%. “Koģenerācijas stacijas, kas prasa atbalstu, galvenokārt ir daudznozaru lauksaimniecības uzņēmumi un enerģijas ražotņu būvniecībai ir aizņēmušās miljonos eiro mērāmas naudas summas. Īpaši sarežģīti ir tiem saimniekiem, kas nodarbojas ar piena lopkopību un ražo elektrību un siltumu no biogāzes. Ienākumi no elektroenerģijas pārdošanas ir samazinājušies par 25%. Ne visas bankas dod kredīta brīvdienas. Nevēlamies konfrontēt ar ekonomikas ministru, aicinām viņu uz sarunu un apmeklēt mazos ražotājus. Pēdējie divi ekonomikas ministri to neizdarīja. Jāņem arī vērā, ka vienā enerģijas ražotnē ir nodarbināti pieci seši cilvēki,” tā E. Romanovskis.

Ekonomikas ministrijā (EM) arī teic, ka līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu 2017. gada aprīlī dabas gāzes cenu, ko patlaban izmanto cenas noteikšanai obligātā iepirkuma ietvaros, vairs neregulēs un līdz ar to pilnībā būs jāpārskata elektroenerģijas cenas veidošanās formula elektroenerģijas obligātajam iepirkumam.

EM arī norāda, ka no iepriekš minētajām 23 koģenerācijas stacijām līdz šim obligātajā iepirkumā nopirktas 279,40 GWh elektroenerģijas. Izmaksātais atbalsts virs elektroenerģijas tirgus cenas pirms subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieturēšanas ir 35,21 milj. eiro. Subsidētās elektroenerģijas nodokļa veidā no šīm stacijām 2014. un 2015. gadā ieturēts 2,29 milj. eiro, līdz ar to šo staciju faktiski saņemtais atbalsts virs elektroenerģijas tirgus cenas pēc subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieturēšanas ir 32,92 milj. eiro.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzskata, ka vissvarīgākais noteikumu projektā bija fiksēt pieļaujamo projektu rentabilitāti, kas Latvijā nekad agrāk nebija noteikta, ļaujot uzņēmumiem gūt pārmērīgu peļņu uz valsts rēķina. Noteikumu neapstiprināšana nozīmē, ka šāda iespēja aizvien pastāvēs. “Ceram, ka ekonomikas ministram ir plāns, kā tālāk rīkoties, jo tādējādi cieš arī energointensīvie uzņēmumi, kuri nevar saņemt valsts atbalstu: Eiropas Komisija strikti uzstāj uz valsts atbalsta griestu noteikšanu pirms atlaižu piešķiršanas energointensīvajiem uzņēmumiem.

Vērtējot nepieciešamo līdzekļu apjomu, tika konstatēts, ka papildu līdzekļu piešķiršana nebūtu nepieciešama,” uzskata finanšu ministre.

 

UZZIŅA

Komersantu koģenerācijas stacijas, kas ražo elektroenerģiju, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un kam prasīts kompensēt cenas samazinājumu

* SIA “LG Liesma” (Valkā) 135 kW koģenerācijas stacijas jauda, pērk šķeldu, ražo siltumu un elektroenerģiju, siltumu pārdod diviem uzņēmumiem, elektroenerģiju kopējā tīklā, lielākie īpašnieki SIA “Purene” (47,7%), Vsevolods Semjonovs (20,49%) un Andrejs Vīks (31,75%)

* SIA “Launas” (Valkā) pērk šķeldu, pārdod siltumu un elektroenerģiju, īpašnieks Dainis Breidaks

* SIA “JE Enerģija” (Mežvidu pagasts, Klonešnīki) no šķeldas ražo siltumu un elektroenerģiju, siltumu izmanto savai siltumnīcai, īpašnieki Edgars Romanovskis (77%), Oskars Puriņš (7,95%) un Uģis Magonis (14,98%)

* SIA “Latsaule” (Jēkabpils) pērk šķeldu, ražo siltumu Jēkabpils pašvaldībai un elektroenerģiju pārdod kopējā tīklā, īpašnieki Vilnis Buholcs (50%) un Edgars Kamišovs (50%)

* SIA “Incukalns Energy” (Inčukalna pagasts, “Tiltiņi”) pērk šķeldu un mizu, siltumu pārdod savas grupas uzņēmumam, kas ražo granulas, elektroenerģiju – publiskajam tirgotājam, īpašnieks OU “Graanul Energia”

* SIA “Graanul Pellets Energy” (Inčukalns) pērk šķeldu, mizu, siltumu pārdod savas grupas uzņēmumam, kas ražo granulas, elektroenerģiju – publiskajam tirgotājam, īpašnieks “Graanul Invest”

* SIA “Green Energy Trio” (Jaunjelgava) siltumu piegādā Jaunjelgavai, elektroenerģiju publiskajam tirgotājam, īpašnieks Vitālijs Fedulovs

* SIA “BioEnerģija VT” (Vecpiebalga) pērk šķeldu, siltumu piegādā pašvaldībai, elektroenerģiju publiskajam tirgotājam, īpašnieki Matīss Počs (50%), SIA “HBG Energy” (25%) un SIA “Energo V” (25%)

* Rēzeknes SEZ SIA “Atmosclear CHP” (Rēzekne) siltumu izmanto granulu ražošanai, īpašnieki Kiprā reģistrētais “Esherteam Limited” (49,9%) un “Vulkanit Limited” (50,03%)

* SIA “Turbo Enerģija” īpašnieks Laimonis Onzuls, 2014. gadā naudas apgrozījuma nebija

* SIA “Adeptus Renewable Energy” (Valkas pagasts) kokzāģētava, īpašnieks Ivars Zalužinskis

* ZS “Vecsiljāņi” (Bebru pagasts) siltumu izmanto malkas žāvēšanai, kūtīm, administratīvajām ēkām, kaltēm. Īpašnieks Juris Sprukulis

* SIA “‘Ulbroka” (Stopiņu novads, Ulbroka) visu siltumu izmanto savai cūku fermai, kā izejvielu izmanto vien cūku mēslus, īpašnieks Aivars Kokts

* SIA “Grow Energy” (Limbažu pagasts) biogāzes stacija, malkas kaltēšana, lopu utilizēšana. Īpašnieks a/s “Hanse Holding”

* SIA “Druvas Unguri” (Saldus pagasts) biogāzes stacija, siltumu izmanto cūku fermā, galdniecības cehā, piegādā arī citiem uzņēmumiem, lielākais īpašnieks Teovils Stengrevics (78,9%)

* SIA “BIOPAB” (Sējas novads) biogāzes stacija, siltumu izmanto kokmateriālu žāvēšanai, īpašnieks J. Ozoliņa zemnieku saimniecība

* SIA “EKORIMA” (Lēdurgas pagasts) biogāzes stacija, siltums malkas žāvēšanai, graudu žāvēšanai, īpašniece Aija Edžiņa

* AS “Agrofirma “Tērvete”” (Tērvetes novads) siltumu izmanto alus brūzī, ciemata apkurei. Lielākie īpašnieki SIA “Tērvetes investīcijas” (40%), Jānis Paškausks (24%)

* SIA Bioplus” (Kastuļinas pagasts) īpašnieks z/s “Pakalni”

* SIA “Sprūževa” (Rēzeknes novads, Janopole) 14 īpašnieki, vislielākais īpašnieks Pāvels Melnis (92,5%)

* SIA “Latvi Dan Agro” (Jaunbērzes pagasts) siltumu izmanto cūku fermai, īpašnieks “Torpgard Holding Aps”, Dānija

* SIA “Lielmežotne” (Mežotnes pagasts) īpašnieki Edgars Cielavs (75%) un Mārtiņš Puriņš (25%)

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Iedzīvotāji par pašu elektrību maksā 4-5 centus (atkarībā no tarifu plāna, parējās izmaksas veido el.pārvade un OIK), tā ka, ja Latvenergo viņiem maksā 18 centus tas ir kādas 3-3,5 reizes vairāk un vel ir par maz?!?!?! Man ir dinamiskais tarifu plāns, kur cena katru mēnesi atšķiras sekojot biržas cenai, februārī vidējā biržas cena bija 3,1 cents!!!!

  2. nesapratu smalku humoru ! Atbildēt

    Puse no saraksta nemaz siltumu un elektrību nepārdod “uz malu”,
    bet tērē tikai savam biznesam !
    Tanī skaitā “dāņu draugi” !
    Kāpēc viņiem VĒL jāpiemaksā ???
    .
    Tā šķeldas izmantošana nemaz tik racionāla nav !
    Vispirms tas kokmateriāls ir jāsavāc vienkopus,
    jāsašķeldo, jāpieved dedzināšanas vietai, jāaizvāc pelni.
    Tā, kā kurina ar slapju šķeldu, ap puse no izdalītā
    siltuma tērējas pašas šķeldas izžūšanai lai degšana
    vispār notiktu …
    Gaisā tiek izmesta CO2, sērs …
    Tāda kara laika ekonomika vien sanāk ??

  3. Stulbie lauku veči. OIK patiesībā ir 2/3 atbalsts Latvenergo gāzes koģenerācijas stacijām, tobiš Krievijas gāzei. Sponsorējam tik tālāk krievu gāzi un nīcinām ārā savējos ar vietējiem resursiem. Ašerādens ir tuvredzīgs nepraša, kas neizprot lietas būtību, ja var savējos neatbalstīt, bet par importēto noklusē.

  4. Malacis, ka apturēja. OIK būtu pilnībā jāizskauž!!!

  5. Un vēl. Iedzīvotāji par elektrību kā tādu maksā nevis 16 centus, kā minēts rakstā, bet krietni mazāk, jo daļu veido maksājums Sadales tīkliem. Tas nozīmē, ka valsts biogāzes staciju īpašniekiem tiek pārmaksāts gandrīz 2,5 reizes, bet vēl nav kauna kaukt, ka ir par maz. Ņemot vērā, kā viņi ar cenām izkonkurē zemniekus attiecībā uz zemes iegādi, tad viss liecina, ka naudas viņiem pietiek.

  6. Šeit būtu jāpapēta, vai dubultais atbalsts atbilst Latvijas un ES likumdošanai. Ceļot biogāzes stacijas, tika saņemts ES atbalsts. Kā ir iespējams, ja vēl par to pašu tiek dots valsts atbalsts? Tas ir dubultais finansējums!!!

  7. Nekad nepērciet likumus savās interesēs, nekad neraudiet kad esat atmaskoti. Kad es nākšu pie varas jūs visi visu OIK atgriezīsiet atpakaļ tautai katram personīgi atvainojoties un lūdzot piedošanu krītot ceļos. Arī VID priekšniecei kā iestādes vadītājai būs jāatbild kapēc maksāja OIK – nelikumīgo komponenti kura tapusi bez konkursa un IUB. Sūdi briest un liekas Lemberga cilvēki izmēzīs LV miskasti. Lai viecas, būs OIK speciālistiem svētki. Tauta kaut debila, bet lēnam mostās.

  8. Cik ilgi tad patērētājiem būs jāmaksā tā oik?vai kāds ir aprēķinājis ko tad mēs iegūstam maksājot šo oik? Šeit tikai nevajag stāstīt par šķietamo zaļumu,jo Latvija jau sen ar savām hidrostecijām ir izpildījusi visus normatīvus.Vienīgais ko varētu atbalstīt ir tās stacijas,kuras ražo siltumu iedzīvotājiem un elektrību,bet vēja stacijām,mazajām hidrostacijām,biogāzes ražotājiem tas ir biznes,zem kura jābūt aprēķinien par izdevīgumu,citādi vienam biznesmenim piemaksā,bet otrs nevar izcept maizi dārgās elektrības dēļ,vai jāklapē ciet metalurgs.

    • Nožēlojami, ja o.1 santīms apr kilovatsundu ir tā summa, krua szēl, lai Latvija būtu vietējie speciasliti un razotāji, kuri SPĒJ sarazot gan siltumu gan eleketrību nov ietejiem resusiem. Pamainīsies tirgus situacija un ai kā tas zināšanas un ieka·rtas ndoerēs.

  9. Varbūt labāk naudiņu sadalam bērniem? Es tik tā. Ja vajag oligarhiem tad vaig

  10. Ka tik kāds nesargā Gazproma intereses. Tik ilgi un bezjēdzīgi muļļāt vienkāršu jautājumu! Uzziņā arī nav nekādu datu par ražotņu apjomiem, efektivitāti. Droši vien nav bijis kur ņemt.

  11. Kāpēc visiem obligāti jāpiemaksā par dažu cilvēku ērtībām? Nav viņi nekādi nabadziņi – vismaz divus zinu. Nav ko pirkt nesamērīgi dārgas greznumlietas un ziedot partijām, tad nebūs jāsūdzās

  12. Kas tas Ašeradens par fruhtu? Kautkāds čukča?

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+