Mobilā versija
+9.6°C
Leonīds, Leonīda
Piektdiena, 20. oktobris, 2017
14. marts, 2017
Drukāt

Ministrs paziņo, par cik skolotāju alga palielināsies nākamgad (2)

Ilustratīvs attēls.Ilustratīvs attēls.

LETA

Nākamais minimālās atalgojuma likmes kāpums vispārējās izglītības pedagogiem varētu notikt 2018.gada 1.septembrī. Pieaugums, salīdzinot ar esošo minimālo likmi par 30 stundu slodzi, būtu 30 eiro, sasniedzot 710 eiro, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks.

Grafikā noteikts, ka vēl pēc gada, proti, 2019.gada 1.septembrī, minimālā alga par likmi varētu celties līdz 750 eiro, bet 2020.gada 1.septembrī – 790 eiro. 40 eiro pieaugums notiktu arī uz 2021.gada 1.septembri, sasniedzot 830 eiro par likmi, savukārt 2022.gadā minimālais atalgojums par likmi varētu būt jau 900 eiro.

Lai sasniegtu šādu minimālo atalgojumu vispārējā izglītībā līdz 2022.gadam papildus būtu nepieciešami 103,639 miljoni eiro. Šāda summa aprēķināta, balstoties uz pašreizējo budžeta bāzi. Lielu daļu finanšu kāpuma daļu IZM saskata skolu tīkla sakārtošanā, kā arī procentuālā sadalījuma saglabāšanā izglītībā valsts budžetā.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) šodien žurnālistiem sacīja, ka pedagogu atalgojuma paaugstināšana nav jauna tēma. Paaugstinot pedagogu minimālo atalgojumu, līdz 2022.gadam plānots sasniegt 10,7 eiro samaksu par vienu darba stundu esošo 5,67 eiro vietā.
Šadurskis atzina, ka, ja raugās uz Igauniju, kur minimālais atalgojums par likmi, kas tur ir 35 stundas nedēļā, pedagogiem ir 1010 eiro, tad esot skaidrs, ka kaimiņvalstij izdevies nodrošināt šādu minimālo atalgojumu nozarē, pateicoties skolu tīkla sakārtošanai.

Vienlaikus ministrs pauda, ka vidējais atalgojums valstī pedagogiem ir lielāks nekā minimālais atalgojums, lai gan pedagogi Latvijā vidēji strādā nepilnu slodzi.

“Ja mums minimālā definētā alga ir 680 eiro, tad faktiski vidējā alga ir 741 eiro visā valstī par slodzi. Ja ņemam šo vidējo algu, tad stunda maksā 6,2 eiro vidēji. Starpība Latvijā nav tik būtiska, bet Igaunijā – 8,2 eiro ir vidējā, ko izdevās pacelt, sakārtojot skolu tīklu. Pastāvot sadrumstalotam skolu tīklam, vidējā pedagogu slodze valstī ir apmēram 70% no slodzes. Arī Rīgā skolotājs vidēji nestrādā pilnu slodzi, bet 0,83 slodzes. Igaunijā skolu tīkls ir daudz vairāk sakārtots, tāpēc vidējais ievērojami pārsniedz minimumu,” teica politiķis.

Šadurskis uzsvēra, ka ir būtiski panākt esoša procentuālā sadalījuma saglabāšanu budžetā, nodrošinot to, ka, augot tautsaimniecībai par, piemēram, 2% gadā, tad par tik augtu arī mērķdotācijas apjoms pedagogu algām.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Tak solīts bij ,ka no 2017.1.janv’;ara

  2. Sistēma - nauda seko skolēnam - mazapdzīvotajos laukos neder! Atbildēt

    Ko darīt lauku skolotājām, kurām sanāk slodze 0,2 un alga ap 200 eiro? Un cita darba nav – visas vietas veikalos, kultūras namā un pašvaldībā aizņemtas. Atliek braukt prom vai doties uz kādu gateri vai lopu fermu. Ja skolotāju ģimenes aizbrauc un citas jaunās ģimenes arī, tad veidojas apburtais loks – bērnu nav, slodzes skolotājām skolās nav, darba nav, algas nav un šī iemesla dēļ nav vēlmes palikt uz dzīvi nabadzīgajos laukos.

Draugiem Facebook Twitter Google+