Latvijā
Izglītība

Ministrs sola cīnīties: Saeima tomēr lems par izglītības reformām 16


Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis
Foto – Zane Bitere/LETA

Par jaunā izglītības satura ieviešanu tomēr ir jālemj jau šai Saeimai, vakar nolēma valdību veidojošo partiju pārstāvji. Tas nozīmē, ka reformu ieviešanai nepieciešamie grozījumi Vispārējās izglītības likumā tiks izskatīti Saeimas plenārsēdē šajā ceturtdienā, 7. jūnijā. Tad gan likumprojekts tiks izskatīts tikai otrajā lasījumā.

Kā “Latvijas Avīze” jau ziņoja, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, izskatot attiecīgo likumprojektu, būtiski revidēja Izglītības un zinātnes ministrijas ieceres, kas jau bija guvušas apstiprinājumu valdībā. Komisija neatbalstīja ideju par agrākām skolas gaitām, uz gadu lēma atlikt jaunā izglītības satura ieviešanu un atteicās no idejas ļaut skolēniem 11. un 12. klasē diezgan brīvi izvēlēties mācību priekšmetus, ko apgūt. Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis piektdien izteicās, ka par izglītības reformām tomēr vajadzētu lemt nākamajai Saeimai.

Vakar sadarbības padomes sanāksmē, kurā tikās Saeimas frakciju un valdības pārstāvji, tomēr nolemts, ka par jaunā izglītības satura ieviešanu parlamentam jāturpina lemt, taču vairs nebūtu jādiskutē par agrākām skolas gaitām.

Kā zināms, no koalīcijas partijām visvairāk kopā ar opozīciju pret plānotajām izmaiņām izglītībā iestājās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāti. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis vakar pēc koalīcijas tikšanās teicis, ka ir panākta vienošanās, ka politiķi varētu panākt viens otram “kādu soli pretī” šajā jautājumā, ziņo LETA. Jāsaka gan, ka no ZZS deputātiem par kompetenču saturu konstruktīva kritika līdz šim nebija dzirdama, vairāk gan uztraukums par to, ka nav zināms, ko skolēniem skolā mācīs.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis vakar preses konferencē kārtējo reizi atgādināja, ka jaunais saturs vairāk orientēts uz skolēnu sasniegumiem, atstājot skolām salīdzinoši lielu izvēles brīvību, kā to sasniegt. Iecerētie sasniegumi jau vairākus mēnešus publiski ir pieejami, bet jaunais pamatizglītības standarts un vispārējās izglītības standarts valdībai vēl jāpieņem, bet to nevar darīt, kamēr Saeima nav apstiprinājusi grozījumus Vispārējās izglītības likumā.

K. Šadurskis vakar arī solīja Saeimas plenārsēdē turpināt cīnīties par to, lai vidusskolās skolēni brīvi varētu izvēlēties apgūstamos mācību priekšmetus. “Domāju, ka te ir bijusi deputātu neizpratne,” viņš secinājis. Ministrs cer, ka pa nedēļas nogali deputāti apdomājuši, ko sabalsojuši. Zināms gan, ka skaidrība, kā ZZS balsos par izglītošanos vidusskolā, būs tikai trešdien.

Kaut arī zināms, ka Saeimā nav politiskā atbalsta sešgadnieku reformai, tīri formāli būs jābalso par vai pret agrākām skolas gaitām, jo attiecīgie priekšlikumi joprojām ir likumprojektā. K. Šadurskis ir pārliecināts, “ka agri vai vēlu pie sešgadnieku jautājuma būs jāatgriežas un tad viss būs jāsāk no nulles”.

LA.lv