Ministru prezidents apmierināts ar paveikto pēc referenduma 0
Ja referendums par divvalodību notiktu šodien, tas vairs nespētu savākt 270 000 atbalstītāju. Šādu viedokli vakar, apritot gadam kopš tautas nobalsošanas par oficiāla statusa piešķiršanu krievu valodai, pauda Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (“Vienotība”).
“Pērn notikušais referendums un pārliecinošais balsojums par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu šo jautājumu lielos vilcienos noņēmis no darba kārtības un mazinājis apetīti dažādiem lindermaniem un ušakoviem,” vakar sacīja premjers. Tomēr, vērojot no malas, nebūt nešķiet, ka divvalodības referenduma “varoņiem” būtu zudusi apetīte vai pašpārliecinātība. Vladimirs Lindermans, kārtējo reizi atstājis “jaņos” drošībniekus, apņēmīgi gatavojas vasarā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Muskuļus audzē arī kustība “Nepilsoņu kongress”, kas plāno paralēli pašvaldību vēlēšanām rīkot savas alternatīvās vēlēšanas, kurās nepilsoņi varētu ievēlēt “nepārstāvēto parlamentu”.
“Lindermana darbība neapšaubāmi vērsta uz sabiedrības šķelšanu, un, ja neizdevās konkrētais mēģinājums, tas nenozīmē, ka nenotiks darbības citos līdzīgos virzienos. Skaidrs, ka drošības iestādēm jāseko šādu ekstrēmistu darbībām,” teica premjers. Izskanējušos pieļāvumus, ka Lindermana partijas aktivitātes ir izdevīgas “Vienotībai”, viņš gan sauc par “pilnīgu absurdu”.
Pēc tautas nobalsošanas sabiedrības saliedētības jautājums nokļuva politiķu ikdienas retorikā. Tika parakstīti manifesti, pieņemtas saliedētības programmas un rīcības plāni. Ministru prezidents šķiet apmierināts ar paveikto un uzsver, ka šoreiz integrācija nav palikusi tikai uz papīra. “Šogad saliedētības programmā esam ieguldījuši apmēram divus miljonus latu, īstenojot pasākumus dažādos virzienos gan valsts vēstures un pamatu skaidrošanā, gan latviešu valodas apmācībā, gan sabiedrisko mediju plašāka pārklājuma un sadarbības veicināšanā ar tautiešiem ārvalstīs. Būtiskākie darba virzieni ir identificēti, balstoties uz faktiem un pētījumiem,” skaidroja premjers.
Arī premjera padomniece integrācijas jautājumos Sarmīte Ēlerte pārliecināta, ka 2012. gads kļuvis par pagrieziena punktu integrācijas procesam, jo sabiedrības saliedētība ir kļuvusi par pastāvīgu politikas daļu, kas tiek attiecīgi finansēta. Pērn šiem pasākumiem bija atvēlēts aptuveni 900 000 latu, šogad – jau 1,1 miljons un tiek plānoti līdzekļi arī 2014. un 2015. gadam. Kādi tad ir būtiskākie darbi saliedētības labā, kas kopš referenduma par šo naudu paveikti? Pirmkārt, esot tapis latviešu valodas apmācību dotēšanas mehānisms un organizēti intensīvie latviešu valodas kursi (galvenokārt Latgalē un Rīgā), kopā apmācot 1851 dalībnieku, otrkārt, bibliotēkām iepirktas grāmatas par Latvijas vēsturi un kultūru, tostarp grāmatas krievu valodā, treškārt, ieviesta apmaiņas programma latviešu un mazākumtautību bērniem (tajā iesaistījušies aptuveni 100 skolēni un līdzdarbojušies 633 ģimenes locekļi) un īstenoti citi tamlīdzīgi pasākumi.
“Esam atteikušies no ilūzijas, ka var neko nedarīt un šie jautājumi ar laiku atrisināsies paši no sevis,” apgalvoja Ēlerte.
Tomēr vienu problēmu integrācijas dzīves organizētāji izliekas nemanām – tos nedaudz vairāk kā 270 000 cilvēku, kuri atbalstīja vēlmi krievu valodai piešķirt oficiālas valodas statusu Latvijā. Nav veikts neviens nopietns pētījums par to – kas ir šie cilvēki, kāda bija viņu motivācija referendumā, kāda ir viņu attieksme pret Latviju? “Neesmu dzirdējusi, ka būtu specifiski vērtēta tieši šī ceturtā daļa, kas nobalsoja par divvalodību. Taču cilvēku attieksme pret valodu, tās lietošanu, pret Latvijas vēsturi un okupāciju ir vairākkārt pētīta dažādos pētījumos. To ir darījis arī LU Sociālās atmiņas pētniecības centrs, un šie darbi ir bijuši politikas plānošanas dokumentu pamatā,” informēja Ēlerte. Taču jautājums, ko darīt ar tiem, kuri jau nokļuvuši “Nepilsoņu kongresa”, “Lindermana partijas”, Aleksandra Gapoņenko “pētījumu” vai Krievijas propagandas kanālu ietekmē, Ēlerti nedaudz samulsināja. Vienīgais piedāvājums, ko premjera padomniece integrācijas jautājumos gatava likt pretim šiem spēkiem, ir “”Latvijas Radio 4″, kam ir liela nelatviešu auditorija un jaunā sabiedriskā medija portāls”. Viņasprāt, valstij jākoncentrējas uz izglītību, skolu sadraudzību un tamlīdzīgām lietām, nevis jātērē laiks un citi resursi, apkarojot ļaudis un organizācijas, kuru mērķis ir tikai šķelt sabiedrību.
