Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
29. maijs, 2015
Drukāt

Miris arhitekts Gunārs Lūsis-Grīnbergs

Foto: 123RFFoto: 123RF

Miris arhitekts Gunārs Lūsis-Grīnbergs, informēja arhitekte Daila Šēnberga.

Lūsis-Grīnbergs (dzimis 1932 gada 13.oktobrī Rīgā) ir izcils latviešu pilsētbūvniecības arhitekts.

Viņš mācījies Rīgas 1.vidusskolā un pēc tās beigšana iestājies Latvijas Valsts universitātes Inženierceltniecības fakultātes Arhitektūras nodaļā, kuru pabeidzis 1957.gadā.

Pēc arhitekta kvalifikācijas iegūšanas viņa darbavieta teju visu darba mūžu bija Latvijas valsts pilsētu celtniecības projektēšanas institūts “Pilsētprojekts” (1958-1992). Kopš 1960.gada Lūsis-Grīnbergs bija Arhitektu savienības biedrs.

Arhitekts ir vairāk nekā 30 Latvijas mazpilsētu ģenerālplānu un to vēsturisko centru detālplānojumu autors, turklāt daudzām tie ir izstrādāti vairākkārt – Tukumam (1973, 1991), Siguldai (1972, 1991), Cēsīm (1967, 1988), Ogrei (1970, 1989). Lūsis-Grīnbergs ir autors Aizkraukles (1971), Alūksnes (1974) , Kuldīgas (1973), Aizputes (1980), Rēzeknes (1985), Jelgavas (1987) u.c. pilsētu ģenerālplāniem.

Lūsis-Grīnbergs ir līdzautors vairākiem monumentāliem mākslas darbiem – Latviešu strēlnieku muzejam un piemineklim Rīgā (1966-1971), par kuru 1972.gadā viņam piešķīra PSRS Valsts prēmiju, piemineklim Eduardam Veidenbaumam (1967), piemineklim 1905.gada revolucionāriem Rīgā, Grīziņkalnā (1975).

Līdztekus projektēšanai Lūsis-Grīnbergs darbojies arī kultūras pieminekļu aizsardzības jomā.

2001.gadā Lūsis-Grīnbergs par personīgiem līdzekļiem sāka Latviešu strēlnieku pieminekļa sakārtošanu sabiedriskā kārtā, jo Rīgas domei līdz tam nebija atradušies līdzekļi pieminekļa sakopšanai. “Abi pārējie līdzautori jau ir miruši. Man vienkārši kauns, ka mūsu darbs stāv nesakopts. Man palīdz arī citi cilvēki,” sacīja arhitekts. Lūsis-Grīnbergs plānoja sakārtot pieminekli tā sākotnējā izskatā – demontēt postamentu ar uzrakstu “Latviešu sarkanajiem strēlniekiem”, ko sešus gadus pēc pieminekļa atklāšanas lika “pierīkot okupācijas komunistiskās partijas komiteja”, kā arī notīrīt notecējums.

Lūša-Grīnberga izvadīšana notiks 2015.gada 2.jūnijā no Rīgas Krematorijas.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+