Foto: 123RF

Miris arhitekts Gunārs Lūsis-Grīnbergs 0

Miris arhitekts Gunārs Lūsis-Grīnbergs, informēja arhitekte Daila Šēnberga.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Kokteilis
Izplatītas frāzes, ko vedeklām labāk neteikt vīramātēm 1
Lasīt citas ziņas

Lūsis-Grīnbergs (dzimis 1932 gada 13.oktobrī Rīgā) ir izcils latviešu pilsētbūvniecības arhitekts.

Viņš mācījies Rīgas 1.vidusskolā un pēc tās beigšana iestājies Latvijas Valsts universitātes Inženierceltniecības fakultātes Arhitektūras nodaļā, kuru pabeidzis 1957.gadā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc arhitekta kvalifikācijas iegūšanas viņa darbavieta teju visu darba mūžu bija Latvijas valsts pilsētu celtniecības projektēšanas institūts “Pilsētprojekts” (1958-1992). Kopš 1960.gada Lūsis-Grīnbergs bija Arhitektu savienības biedrs.

Arhitekts ir vairāk nekā 30 Latvijas mazpilsētu ģenerālplānu un to vēsturisko centru detālplānojumu autors, turklāt daudzām tie ir izstrādāti vairākkārt – Tukumam (1973, 1991), Siguldai (1972, 1991), Cēsīm (1967, 1988), Ogrei (1970, 1989). Lūsis-Grīnbergs ir autors Aizkraukles (1971), Alūksnes (1974) , Kuldīgas (1973), Aizputes (1980), Rēzeknes (1985), Jelgavas (1987) u.c. pilsētu ģenerālplāniem.

Lūsis-Grīnbergs ir līdzautors vairākiem monumentāliem mākslas darbiem – Latviešu strēlnieku muzejam un piemineklim Rīgā (1966-1971), par kuru 1972.gadā viņam piešķīra PSRS Valsts prēmiju, piemineklim Eduardam Veidenbaumam (1967), piemineklim 1905.gada revolucionāriem Rīgā, Grīziņkalnā (1975).

Līdztekus projektēšanai Lūsis-Grīnbergs darbojies arī kultūras pieminekļu aizsardzības jomā.

2001.gadā Lūsis-Grīnbergs par personīgiem līdzekļiem sāka Latviešu strēlnieku pieminekļa sakārtošanu sabiedriskā kārtā, jo Rīgas domei līdz tam nebija atradušies līdzekļi pieminekļa sakopšanai. “Abi pārējie līdzautori jau ir miruši. Man vienkārši kauns, ka mūsu darbs stāv nesakopts. Man palīdz arī citi cilvēki,” sacīja arhitekts. Lūsis-Grīnbergs plānoja sakārtot pieminekli tā sākotnējā izskatā – demontēt postamentu ar uzrakstu “Latviešu sarkanajiem strēlniekiem”, ko sešus gadus pēc pieminekļa atklāšanas lika “pierīkot okupācijas komunistiskās partijas komiteja”, kā arī notīrīt notecējums.

Lūša-Grīnberga izvadīšana notiks 2015.gada 2.jūnijā no Rīgas Krematorijas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.