Pasaulē
Vēsture

Miris biedrības “Memoriāls” dibinātājs Arsēnijs Roginskis 0

Foto: LETA

Pēc ilgas cīņas ar vēzi 72. mūža gadā no dzīves šķīries Starptautiskās vēsturiski izglītojošās, labdarības un cilvēktiesību aizsardzības biedrības “Memoriāls” valdes priekšsēdētājs un vēsturnieks Arsēnijs Roginskis, pirmdienas pēcpusdienā vēsta Krievijas laikraksts “Novaja gazeta” un citi šīs valsts mediji.

Roginskis tika ārkārtīgi cienīts un augsti vērtēts gan demokrātiski noskaņotajā Krievijas sabiedrības daļā, gan ārzemēs, arī Latvijā. 80. gadu “atklātuma” periodā viņš bija viens pazīstamās biedrības “Memoriāls” veidotājiem. Pateicoties šai kustībai, PSRS pēdējos pastāvēšanas gados un vēlāk Krievijā beidzot sāka atklāti runāt par Staļina perioda masu represijām un padomju “gulaga” sistēmu.

“Vēl daudzus gadus pirms “Memoriāla” viņš uzsāka cīņu par vēsturisko taisnīgumu un cilvēktiesībām. Par to viņam atņēma brīvību. Bet viņš turpināja cīņu līdz pēdējai dienai – visu šo gadu laikā bez viņa “Memoriāla” darbība nebūtu iespējama. Un mēs šobrīd nespējam iedomāties “Memoriālu” bez viņa,” teikts organizācijas vietnē publicētajā paziņojumā. Roginskis jau 20. gadsimta 70. gados rediģēja un organizēja tā sauktā “samizdata” formāta, tas ir nelegāli drukātu un tiražētu vēstures pētījumu krājumu “Pamjat” izdošanu. 1981. gadā viņš atteicās piekāpties PSRS režīmam, kas neērto vēsturnieku un cilvēktiesību aizstāvi centās piespiest doties trimdā uz rietumiem. Tad pret nepakļāvīgo Roginski safabricēja dokumentu viltošanas lietu un piesprieda četrus gadus soda nometnē. 90. gadu sākuma Krievijā, ja žurnālistiem bija nepieciešami komentāri kādā ar 1937./1938. gada “‘Lielo teroru” saistītā jautājumā, parasti vispirms tika zvanīts Arsēnijam Roginskim. Viņš bija autoritāte šajos pētījumos.

Saistītie raksti

Latvijas vēsturnieki viņam var būtu pateicīgi par to, ka izmantojot Krievijas arhīvu dokumentus, Roginskis noskaidroja, ka “Lielā terora” operācijās cieta vai gāja bojā apmēram 25 tūkstoši toreiz PSRS dzīvojošo latviešu – ja to nebūtu paveicis viņš, nez vai to spētu kāds Latvijā dzīvojošs latviešu vēsturnieks.

Kad 2007. gadā šo rindu autoram bija iespēja intervēt Arsēniju Roginski, viņš neslēpa, ka ir nobažījies par to, cik augstu Krievijas sabiedrībā joprojām tiek vērtēts Staļins: “Krievijai ir jāsaprot, ka terors vairāk nekā 70 gadu bija mūsu priekšgājējvalsts iekārtas neatņemama sastāvdaļa. Vajag, lai Krievija aptvertu šo domu, lai tā iemiesotos reālos darbos, iekļautos skolu mācību grāmatās, lai terors tiktu nosodīts juridiski. Mums vajag juridisku padomju režīma novērtējumu.”

LA.lv