Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
20. februāris, 2016
Drukāt

Miris itāliešu rakstnieks Umberto Eko

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

No dzīves piektdien, 19.februārī, 84 gadu vecumā šķīries itāliešu rakstnieks un filozofs Umberto Eko, kura pazīstamāko darbu vidū ir romāns “Rozes vārds”, atsaucoties uz Eko ģimeni, sestdien vēsta itāļu mediji.

Rakstniekam bijis vēzis, un no dzīves viņš aizgājis savās mājās piektdien vēlu vakarā, vēsta laikraksts “La Repubblica”.

“Pasaule ir zaudējusi vienu no mūsdienu kultūras vissvarīgākajiem cilvēkiem. Umberto Eko, viens no Itālijas visatzītākajiem intelektuāļiem, ir miris,” paziņoja laikraksts.

Šajā saulē rakstnieks atstāj dzīvesbiedri Renāti Ramgi-Eko, mākslas skolotāju, ar kuru viņš apprecējās 1962.gadā. Ģimenē izauga divi bērni – dēls un meita.

Kaut arī Umberto Eko tēvs vēlējās, lai dēls studē tieslietas, viņš izšķīrās par labu viduslaiku filozofijas un literatūras studijām Turīnas universitātē.

1970.gadā viņš tika iecelts par semiotikas profesoru Boloņas universitātē. Tad Eko arī sāka publicēt traktātus, kuros viņš izklāstīja savas idejas.

Plašāka publika viņu iepazina 1980.gadā līdz ar romāna “Rozes vārds” panākumiem – romāns ir tulkots 43 valodās, un tā tirāža mērāma miljonos eksemplāru.

Eko līdz vecumam turpināja darboties akadēmiskajā jomā un ir sarakstījis vairākus kritikas un lasītāju atzinību iemantojušus darbus, ieskaitot romānus “Fuko svārsts”, “Bodolīno” un “Prāgas kapsētas”.

Eko ir “viens no godājamākajiem literatūras vārdiem”, rakstīja britu avīze “The Guardian “.

Pērn intervijā laikrakstam Eko atzina, ka viņa pieeja rakstīšanā ir cenšanās “mainīt” lasītāju.

“Es nezinu, ko sagaida lasītājs,” sacīja Eko. “Es uzskatu, ka autoram ir jāraksta tas, ko lasītājs nesagaida. Problēma nav vaicāt, ko viņi grib, bet mainīt viņus… lai radītu tādu lasītāju, kādu jūs gribat katram stāstam.”

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un KalniņuDiriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+