Miris pēdējais Latvijas PSR VDK priekšnieks 0
Otrdien, 7. februārī, 81. dzīves gadā pēdējā laikā saasinājušos veselības problēmu dēļ miris Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) priekšsēdētājs Edmunds Johansons, kurš minēto amatu ieņēma īsā, bet Latvijas neatkarības atgūšanā ļoti būtiskā periodā no 1990. līdz 1991. gadam.
“Viņš bija viens no tā laika varas pīlāriem, un no viņa diezgan daudz kas bija atkarīgs, lai tolaik viss notiktu gludi,” Johansona lomu atmodas notikumos raksturoja bijušais Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) vadītājs Indulis Zālīte. Viņš atgādina, ka Johansons nav bijis karjeras VDK darbinieks, bet nācis no kompartijas nomenklatūras aprindām. Amatā viņš iecelts kā Mihaila Gorbačova reformas atbalstošs funkcionārs, un Maskava viņu nozīmēja, pat neinformējot par to iepriekšējo LPSR VDK priekšsēdētāju Staņislavu Zukuli, kurš vadīja “kantori” kopš 1984. gada. Zukulis ticis nostādīts fakta priekšā, kad lidmašīna ar Johansonu nolaidās Rīgas lidostā. “Faktiski viņš bija tāds kā nacionālkomunistu cilvēks, jo Alfrēds Rubiks un viņa piekritēji gribēja par VDK vadītāju čekistu Jāni Trubiņu, bet republikas kompartijas vadība un Ministru padome – Johansonu,” skaidro VDK vēstures pētnieks. Tā kā jaunais priekšnieks nācis no “ārienes”, padomju impērijai uzticīgākie čekisti VDK struktūrās viņu īsti nepieņēma un Johansonam arī kā VDK priekšniekam bijusi darīšana ar iekšējo opozīciju. Runājot par barikāžu laiku, viņa nopelnos var ieskaitīt to, ka izdevās izvairīties no lielas asinsizliešanas. Jāatzīmē, ka viss VDK rīcībā esošais šaujamieroču arsenāls pēc iestādes likvidēšanas 1991. gada 24. augustā nonāca Latvijas Republikas drošības orgānu rīcībā. Tāpat ir liecības, ka barikāžu dienās VDK priekšnieks neoficiāli pagādājis ieročus, ar kuriem apbruņoti brīvprātīgie Augstākās padomes aizstāvji. “Tas bija izlēmīgs solis. Johansons jau faktiski bija politiķis un arī rīkojās kā politiķis,” par nelaiķi teic Zālīte. Johansons pēc VDK likvidācijas atrada darbu ar banku biznesu un naftas produktu tranzītu saistītos uzņēmumos kā kadru un drošības jautājumu speciālists. 2006. gadā lielu interesi izraisīja viņa memuāri “Čekas ģenerāļa piezīmes”. Pats autors gan ar tiem īsti neesot bijis apmierināts un grasījies uzrakstīt papildinātu versiju.
