Foto – AFP

88.dzīves gadā no dzīves šķīries pazīstamais rakstnieks Fazils Iskanders, paziņoja Krievijas Rakstnieku savienība.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400

TV24

Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 72

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

Lasīt citas ziņas

Iskanders dzimis Suhumi 1929.gadā abhāzietes un irāņa ģimenē. 1954.gadā viņš Maskavā absolvēja Gorkija Literatūras institūtu, vēlāk strādāja par žurnālistu un redaktoru. Iskanders pamatā rakstīja krievu valodā. Viņa darbi tulkoti teju visās Eiropas valodās.

Rakstnieks bija maģiskā reālisma aizsācējs krievu literatūrā, jautrākais un šarmantākais 60.gadu paaudzes autoru vidū, portālam “Meduza” atzinuši aizgājēja kolēģi.

Venēcija uzsāk cīņu ar masu tūrismu – tiek ieviestas “ieejas” biļetes. Tās pārbaudīs īpaši insppektori

Jau sestdien Lielā talka. Kāds būs laiks – gatavot zābakus un biezas lietus jakas, vai būs silts?

“Vienotības” tumšās aizkulises: Kampars mudinājis viltot partijas 2014. gada Saeimas vēlēšanu rezultātus par labu Āboltiņai

Pirmais Iskandera dzejoļu krājums iznāca 1957.gadā. Plašu popularitāti viņš iemantoja pēc stāsta “Tūrāža zvaigznājs” publicēšanas 1966.gadā žurnālā “Novij mir”.

Iskandera pazīstamāko darbu vidū ir romāns epopeja “Sandro no Čegemas”, stāsts līdzība “Trusīši un žņaudzējčūskas”, eposs “Čika aizsardzība”.

Pēc viņa darbu motīviem uzņemtas vairākas kinofilmas, arī “Baltazara dzīres jeb Nakts ar Staļinu” (1989.gadā) un “Likumīgie zagļi” (1988.gadā).

Rakstnieks mūža mierā aizgājis svētdien savā vasarnīcā Peredelkinas ciemā, Piemaskavā. Atvadīšanās no literāta notiks otrdien, viņš zemes klēpī tiks guldīts Maskavas Novodevičjes kapsētā.

• fazils iskanders