Mobilā versija
+2.4°C
Aleksandrs, Doloresa
Sestdiena, 18. novembris, 2017
2. marts, 2017
Drukāt

Mirušo rēgi (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Fransuā Ozona melnbaltā lente “Francs” atzīta par vienu no pagājušā gada labākajām Eiropas filmām. Sižetiskie motīvi, ko 1933. gadā Holivudā ekranizēja Ernsts Lubičs, Ozona skatījumā un mūsdienu politikas kontekstā ieguvuši citu jēgu.

Annas dzīve paiet kādā Austrumvācijas mazpilsētā, un daudzas stundas jaunā sieviete pavada kapsētā, kur apglabāts viņas mīļotais, Pirmā pasaules karā kritušais Francs. Kādā dienā pie viņa kapa tā pamana svešu vīrieti un sāktā saruna nāk ar pārsteidzošiem atklājumiem.

Venēcijas kinofestivālā pirmizrādīta – Paule Bēra saņēma Marčello Mastrojāni vārdā nosaukto balvu, ko piešķir daudzsološajiem jaunajiem aktieriem –, šī filma tiek dēvēta par labāko, ko Ozons pēdējos gados uzņēmis. Tajā atklātās vispārīgās tēmas, kā arī attiecību modeļi kāpj pāri melnbaltā retro attēla rāmjiem – tāpat kā poļu melnbaltajā drāmā “Ida” (2013) –, bet mēģinājumi sadziedēt pēckara traumas un sadzīvot ar saviem dēmoniem Ozona režijā iegūst melanholiskas aprises un parāda šī franču kino autora drosmi stāties pretī stereotipiem.

 

“Francs”/”Frantz”

Francija, 2016

Režisors: Fransuā Ozons

Galvenajās lomās – Paula Bēra un Pjērs Ninē

No 24. februāra “Splendid Palace”

Atbilde uz Suoms komentāru

Atcelt atbildi

Komentāri (1)

  1. Tiešām ļoti laba filma – iesaku!

Draugiem Facebook Twitter Google+