Misiņa bibliotēkā žilbinās seno grāmatu greznība 1
Ceturtdien, 26. jūnijā, plkst.17 Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā bibliotēkā tiks atklāta izstāde “Eiropas atspulgi Rīgas senajās liecībās”, kas piedāvās plašu un aizraujošu 14.-19. gadsimtā valstu izdoto grāmatu, gravīru un citu seno liecību klāstu, liecina informācija portālā lu.lv
LU Akadēmiskās bibliotēkas pārstāve, izstādes kuratore Gunta Jaunmuktāne pauž, ka, izmantojot 1524. gadā dibinātās LU Akadēmiskās bibliotēkas rokrakstu un reto grāmatu bagātīgo krājumu, izstādē atspoguļotas 22 Eiropas valstu – Austrijas, Beļģijas, Čehijas, Dānijas, Francijas, Grieķijas, Igaunijas, Īrijas, Itālijas, Kipras, Lielbritānijas, Lietuvas, Maltas, Nīderlandes, Polijas, Portugāles, Somijas, Spānijas, Šveices, Ungārijas, Vācijas un Zviedrijas – senās liecības Rīgā no 14. līdz 19. gadsimtam.
LU Akadēmiskās bibliotēkas fondos senākās grāmatas ir ar roku rakstītās grāmatas “Psalterium Davidis” (Dāvida psalmi), “Parabolae Salomonis” (Zālamana līdzības un sakāmvārdi), “Stundu grāmata” u.c. Izstādē iekļautas dažas no šīm unikālajām vērtībām.
LU Akadēmiskajā bibliotēkā glabājas arī 210 inkunābulas – grāmatas, kas, pateicoties Johana Gūtenberga izgudrotajai grāmatu iespiešanas tehnoloģijai, tika izgatavotas no 15. gadsimta vidus līdz 1500. gadam. Tas ir lielākais inkunābulu krājums Latvijā, turklāt divas no inkunābulām – “Missale Viburgense” un “Plenarium” – ir vienīgie eksemplāri pasaulē.
Izstādē būs redzamas vairākas Beļģijā, Francijā, Nīderlandē, Itālijā un Vācijā izdotās inkunābulas, kā arī vecākā inkunābula, kas saglabājusies Latvijā, – tas ir fragments no 1460. gadā Maincā iespiestās latīņu valodas mācību grāmatas “Catholicon”, kuru sastādījis dženovietis Balbus un iespiedis, domājams, vēl pats Gūtenbergs.
16. gadsimta pirmās puses iespieddarbu – paleotipu – vidū bibliotēkas fondā nozīmīgu vietu ieņem Martina Lutera visi Vitenbergā izdotie darbi, vairāki no kuriem vēršas pie domubiedriem Rīgā, Tērbatā un Rēvelē ar aicinājumu veicināt laicīgo izglītību, dibināt skolas un bibliotēkas. Jādomā, ka tieši Lutera aicinājums, kas izsūtīts 1524. gada janvāra beigās vai februārī, bija impulss Rīgas pilsētas bibliotēkas dibināšanai un tās turpmākai komplektēšanai.
Liela ir ievērojamu valstsvīru, augstmaņu, rakstnieku, zinātnieku, mūziķu un kultūras darbinieku autogrāfu un vēstuļu kolekcija. Izstādē aplūkojama Lutera 1540. gada 26. augustā rakstītā vēstule Rīgas birģermeistariem un rātskungiem, Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa vēstule Rīgas burggrāfam Ramam 1628. gada 28. aprīlī, Nīderlandes kroņprinča Vilhelma I autogrāfs, Austrijas ķeizarienes Marijas Terēzijas raksts 1745. gada 8. martā, ķeizara Jozefa II rokraksti un daudzi citi autogrāfi.
Viens no lielākajiem LU Akadēmiskās bibliotēkas dārgumiem ir kādreizējā Rīgas liceja pedagoga, vēsturnieka un novadpētnieka J.K. Broces (1742-1823) unikālā kolekcija. Tie ir desmit lielformāta sējumi “Sammlung verschiedener Liefländischer Monumente…”, kuru 3130 lappusēs tušas zīmējumos, akvareļos, aprakstos un dokumentos fiksēta ne vien Rīgas, bet arī Latvijas un Igaunijas vēsture.
Izstāde būs skatāma līdz 30. augustam.
