Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
27. februāris, 2013
Drukāt

“Miss Basketball” no Grīziņkalna


Foto no grāmatas "Zelta meitenes TTT"Foto no grāmatas "Zelta meitenes TTT"

Tuvojas laiks dižā jubilejā sveikt dižo basketbolisti Skaidrīti Smildziņu-Budovsku, ar kuras vārdu un panākumiem nesaraujami saistīta Latvijas sporta slava.


Trenera Oļģerta Altberga sagatavotās TTT komandas ienākšana PSRS lielajā basketbolā 1958. gadā bija pārliecinoša. Jūtams bija arī jaunās centra uzbrucējas Skaidrītes Smildziņas ieguldījums, taču viņai piemita nestabilitāte, kas veiksmīgas epizodes mija ar gandrīz fatālām neveiksmēm. Vienalga, PSRS izlases treneris Steps Butauts spēja saskatīt talantu.

16 gadu vecumā PSRS izlasē iekļuvusi retā. Tas notika it kā avansā, ņemot vērā, ka nākotnē Skaidrīte var izaugt par labu basketbolisti. Pasaules 1959. gada meistarsacīkšu pirmajās spēlēs Maskavā viņu laida laukumā vien uz pāris minūtēm. Bet mačā pret Bulgārijas izlasi 12 tūkstoši skatītāju satraucās ne pa jokam. Bulgārietes cīnījās ļoti veiksmīgi, pārņēma iniciatīvu un vadību. Tad izlases treneris izspēlēja lielo trumpi, ieliekot izšķirošā mača likteni 16 gadus vecas meitenes rokās. Viņai neviena nepalīdzēja, nepiespēlēja. Skaidrīte bumbu izcīnīja pati un raidīja grozā, vienlīdz labi darbojās arī aizsardzībā. PSRS basketbolistes uzvarēja un pirmo reizi kļuva par pasaules čempionēm. No tā brīža Skaidrīte kļuva par izlases komandas galveno centra uzbrucēju.

1964. gada pasaules meistarsacīkstes Peru galvaspilsētā Limā viņai laikam gan bija basketbolistes gaitu augstākais kalngals. Ne jau tikai par smukumu piešķirtā titula “Miss Basketball” dēļ vien. PSRS komandā Skaidrīte atkal izcīnīja zelta medaļu un 21 gada jaunībā tika iebalsota par pasaulē labāko centra uzbrucēju. Taču pats dārgākais zelts laikam gan ir tas, kas iekrāts kopā ar savām TTT meitenēm un uzglabāts Eiropas kausā.

Mazā no Zvaigžņu ielas. Tā viņu sauca 1. sporta skolā sporta gaitu sākumā. Darba tikumu Skaidrīte mantojusi no tēva, kurš diemžēl nesagaidīja viņas absolūto triumfu Limā. Dzīve Grīziņkalna apkārtnē vilka uz fiziskām rotaļām, nevis jaunkundzes laiskošanos. Basketbolu meitene sākumā gan necik negribēja spēlēt, pirmo gadu darīja to vienīgi labā skolotāja Ai-
vara Rasas dēļ – lai viņš nesaskumtu. Bet pašai tā nolāpītā basketbola dēļ savu reizi apbira asaras.

Visdārgākā medaļa Skaidrītei ir tā, ko 1958. gadā viņa, vēl skuķēns, izcīnīja pieaugušo komandas sastāvā Latvijas (PSR) meistarsacīkstēs. Vienīgā neiegūtā – olimpiskā medaļa. Kad Skaidrīte Budovska 1972. gadā uzzināja, ka sieviešu basketbols beidzot uzņemts olimpiskajās spēlēs, pat tiecās atgriezties laukumā, taču savu tiesu prasīja abas meitiņas, kas varbūt tomēr ir svētīgāka par olimpisko zeltu.

Lai saka viņa pati.

– Basketbolam atdoti manas dzīves 20 gadi, spēlēt sāku deviņu gadu vecumā. Tagad man žēl skatīties uz šādām meitenītēm. Tādā vecumā viņām vajadzētu nevis sacensties, bet gan mācīties pareizi skriet, lēkt, sportiskās rotaļās pārvaldīt bumbu. Bieži notiek tā: tiklīdz sameklēta kāda gara meitene vai zēns, to tūdaļ norīko zem groza. Tādējādi tiek nodarīts liels ļaunums basketbolista tālākajai attīstībai. Arī gara auguma meitenei ir jāapgūst visi basketbola spēles pamatelementi visās pozīcijās: dribls, piespēles, tālmetieni, spēle aizsardzībā. Man šajā ziņā palaimējās ar treneri Rasu, kurš mani izspēlēja visā laukumā. Sports strikti iemāca organizētību, tādēļ nodarboties ar kādu sporta veidu nepieciešams katram. Vai tieši lielajā sportā – cits jautājums. Tas nevar palikt visam mūžam, toties lielais sports var būt skaists jaunības laiks, kaut arī grūts.

 

Vizītkarte

Skaidrīte Smildziņa-Budovska

Dzimusi 1943. gada 2. martā Rīgā. Basketbolā no deviņu gadu vecuma.

Latvijas čempione tikai 1958. gadā. Toties trīskārtēja pasaules un pieckārtēja Eiropas čempione. Vienpadsmit reizes uzvarējusi Eiropas kausa izcīņā, divas reizes – pasaules universiādē, trīs reizes – PSRS tautu spartakiādē, 12 reizes – PSRS čempionātā.

Rīgas TTT komandā no 1958. līdz 1972. gadam. PSRS izlasē – no 1959. līdz 1968. gadam. Latvijas izlasē aizvadījusi 88 spēles.

Beigusi Rīgas Politehnisko institūtu (RTU) 1980. gadā.

Precējusies, meitas Evija un Agnija.

Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+