Mits: Referendumu rosināšanai jāparedz finansiāli neitrāli mehānismi 0
Referenduma rosināšanas kārtības izmaiņas ir vērtējamas pozitīvi, ja to mērķis ir atslogot valsts budžetu, taču šādā gadījumā ir jāparedz finansiāli neitrāli mehānismi tautas nobalsošanas iniciēšanai.
Šādu viedokli aģentūrai LETA pauda tiesību zinātņu doktors un Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) prorektors Mārtiņš Mits.
Kā ziņots, Saeimas Juridiskā komisija 27.martā atbalstīja priekšlikumu grozījumiem likumam “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, kas paredz atteikties no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas likumu ierosināšanā, tā vietā nosakot, ka nepieciešamie aptuveni 150 000 parakstu vēlētājiem būs jāsavāc pašiem.
Tiesību zinātņu doktors norādīja, ka ir svarīgi saprast, ar kādu mērķi šie grozījumi tiek veikti – ja runa ir par valsts budžeta atslogošanu, tad tas ir vērtējams pozitīvi. “Loģiski, ka cilvēki, kuri vēlas ierosināt jauna likuma pieņemšanu vai likuma grozījumus, savas tiesības izmanto, uzņemoties atbildību par parakstu savākšanu,” skaidroja Mits.
Viņš uzsvēra, ka šajā jautājumā nozīmīgs ir finansiālais aspekts, jo, tautas nobalsošanas rosinātājiem uzliekot finansiālu slogu, tiek samazinātas līdzdalības iespējas. Nepieciešams, lai tiešās demokrātijas apstākļos naudas daudzums nespēlētu šķēršļa lomu likumu ierosināšanu – līdzīgi kā nauda neietekmē deputātu iespējas iniciēt izmaiņas normatīvajos aktos, strādājot parlamentā. RJA prorektors kā labu vērtē ideju ieviest iespēju parakstīties elektroniski.
Mits kā nozīmīgu jautājumu uzskata aģitācijas mehānisma sakārtošanu, lai par likuma grozījumiem, “kuri būs par āboliem, nenotiktu tāda veida aģitācija, kurā sabiedrībai tiktu stāstīts, ka grozījumi ir par bumbieriem”.
LETA jau ziņoja, ka, lai vēlētājiem atvieglotu parakstīšanos, likumprojektā vēlāk iecerēts iestrādāt normas, ka parakstu vākšana varētu tikt nodrošināta bāriņtiesās visā Latvijā, turklāt neiekasējot divu latu nodevu, kā arī parakstīšanās varētu tikt nodrošināta elektroniski.
Patlaban vēlētāju likumdošanas iniciatīvai paredzēta divpakāpju procedūra, proti, pirmajā posmā likuma ierosināšana ir privātu personu iniciatīva, ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgo Latvijas pilsoņu iesniedzot Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu.
Parakstu vākšanas organizēšanu otrajā posmā, kurā jāsavāc 1/10 daļa vēlētāju parakstu, uzņemas valsts, visas izmaksas sedzot no valsts budžeta līdzekļiem. Ja likumprojektu atbalsta ne mazāk kā desmitā daļa vēlētāju, tas tiek nodots izskatīšanai parlamentā. Ja Saeima to nepieņem bez satura grozījumiem, par likumprojektu tiek rīkota tautas nobalsošana.
Juridiskā komisija iepriekš atbalstīja priekšlikumu, ka CVK būs tiesības pieņemt lēmumu reģistrēt vai nereģistrēt tautas nobalsošanas iniciatīvas grupu un tās iesniegto likumprojektu. Šo lēmumu būs iespējams pārsūdzēt tiesā.
Plānots, ka Satversmes tiesai (ST) būs iespēja izvērtēt rosināto grozījumu atbilstību konstitūcijai. ST priekšsēdētāja Gunāra Kūtra palīdze Dzintra Pededze norādīja, ka šis regulējums tālākajā likumdošanas procesā būtu jāpilnveido.
