Ekonomika
Bizness

Kas sagaida ēku īpašniekus. Saruna ar BVKB vadītāju Svetlanu Mjakuškinu0


Būvniecības valsts kontroles biroja direktore Svetlana Mjakuškina: “Joprojām īpašnieki nepietiekamu uzmanību velta tam, kā notiek ēku apsaimniekošana, uzturēšana un remontdarbi.”
Būvniecības valsts kontroles biroja direktore Svetlana Mjakuškina: “Joprojām īpašnieki nepietiekamu uzmanību velta tam, kā notiek ēku apsaimniekošana, uzturēšana un remontdarbi.”
Foto: Valdis Semjonovs

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), kas mūsu valstī kopš 2014. gada uzrauga kvalitāti un drošību būvniecībā jomā, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, uzrauga funkcijas noteiktos sektoros veiks arī Latvijas enerģētikā.

Saskaņā ar valdībā apstiprinātajiem grozījumiem virknē enerģētiku regulējošo likumu BVKB turpmāk uzraudzīs, piemēram, elektroenerģijas obligātā iepirkuma saņēmēju stacijas, naftas produktu krājumu un rezervju struktūras, energoefektivitātes pienākumu izpildi un veiks virkni citu pienākumu, ko līdz šim darīja Ekonomikas ministrija.

Kā veicies ar esošo pienākumu izpildi un kā plānots paveikt jaunos, “Latvijas Bizness” skaidroja sarunā ar BVKB direktori Svetlanu Mjakuškinu.

Viņa šo valsts iestādi vada kopš 2017. gada, pirms tam ilggadēju vadības pieredzi dažādos amatos guvusi Patērētāju tiesību aizsardzības birojā centrā (PTAC).

Izskatās, ka jūsu vadītā uzraudzības un kontroles iestāde bauda pilnīgu Ekonomikas ministrijas un valdības kopumā uzticību. Kā to vērtējat?

S. Mjakuškina: Domāju, ka tas ir pamatoti. Uz rezultātu vērsta attīstība notikusi visu līdz šim uzticēto pienākumu veikšanā. Procesiem pieejam nevis formāli, bet pēc būtības. Piemēram, būvniecības speciālistu sertificēšanā lielu uzmanību pievēršam ne vien sertifikācijas jautājumiem, bet arī viņu praktiskās darbības uzraudzībai.

Tāda pati pieeja ir arī būvdarbu un ēku kontrolē. Procesus cenšamies atvieglot un uzlabot, nevis sarežģīt, ko pierāda arī visumā veiksmīgā Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) projekta attīstība un ieviešana. Cenšamies veikt gudru uzraudzību.

Diezin vai, piemēram, būvnieki domā, ka uzraudzība ir gudra. Pēc traģiskās nelaimes, kad pār cilvēku galvām sabruka veikals “Maxima”, visi nozares procesi esot kļuvuši pārāk birokrātiski, lēmumu pieņemšana ilga, saskaņošana – lēna, salīdzinot kaut vai ar tuvākajām kaimiņvalstīm.

Uzraudzības iestāde nav radīta, lai patiktu, – tas būtu pat aizdomīgi. Nozares sakārtošanas, transformācijas process ne vienmēr ir patīkams, tomēr tas ir būtisks.

Cik lieli ir iestādes speciālistu resursi?

Šobrīd BVKB ir 68 štata vietas un divi speciālisti pieņemti uz laiku – konkrētu projektu realizācijai. Paredzēts, ka jauno funkciju veikšanai mums jāpieņem 30 speciālisti, drīzumā būs personāla konkursi uz vakantajām vietām. Jauno pienākumu klāsts ir pietiekami plašs, taču varēsim to paveikt. Sadalot grupās, piemēram, naftas produktu kvalitāte…

Atvainojiet, tomēr kādā sakarā ar būvniecību saistītai iestādei jāuzrauga naftas produkti?

Tā nav nekāda neiespējamā misija! Pati desmit gadus esmu strādājusi PTAC tieši produktu kvalitātes kontrolē. Man ir skaidrs, kā jāorganizē paraugu ņemšana, jākontrolē noteikto parametru atbilstība, jāveido naftas rezerves. Iepriekš šo un pārējās nodotās funkcijas veica Ekonomikas ministrija. Taču valdība uzskatīja, ka ministrijas struktūrās resurss nav pietiekams.

Kas par jaunajām funkcijām maksās? Piemēram, būvnieki jau tagad ir neizpratnē, kādēļ viņiem jāmaksā papildu nodoklis par to, ka BVKB, veicot valsts uzraudzības funkciju, viņus kontrolē.

Jauno pienākumu veikšanai mums būs attiecīgs valsts finansējums, taču pārraugāmās jomas dalībniekiem būs jāmaksā arī paredzētās nodevas. Līdzīgi kā tagad būvniecībā, mēs administrēsim šo nodevu iemaksu Valsts kasē. Tālāk finansējums tiks piešķirts no kopējā budžeta.

BVKB plānotais budžets 2019. gadam ir 2,4 miljoni eiro, taču nezinu, cik no šīs summas sastāda būvkomersantu nodeva, ko viņi maksā par uzraudzības funkciju. Pārējās mūsu funkcijas apmaksā valsts, un šo praksi nav paredzēts mainīt.

“Maxima” sabrukšana 2013. gadā bija pagrieziena punkts Latvijas būvniecībā. Vai jūs pati publiskajās ēkās tagad jūtaties droši?

Es jūtos droši. Tomēr uzskatu, ka joprojām īpašnieki nepietiekamu uzmanību velta tam, kā notiek ēku apsaimniekošana, uzturēšana un remontdarbi.

Kāda uzmanība tad būtu pietiekama?

Ēkas īpašnieks ir atbildīgs par ēkas drošumu. Tomēr, lai visi to apzinātos, vajadzīga paradumu maiņa. Būvju īpašniekiem būtu jāsaprot, ka ēka ir ne tikai īpašums, kas rada ieņēmumus, bet arī noteikti pienākumi.

Nav jādzīvo ilūzijā, ka visu atrisinās 101 normatīvā akta radīšana. Nekas no tā nemainīsies! Regulējums veido tikai ietvaru, bet izpilde, prasību ievērošana ir atkarīgā tikai no cilvēka.

Tāds negaidīts vērtējums no valsts iestādes vadītājas!

Jāmaina attieksme – visām iesaistītajām pusēm. No savas puses gribu atgriezties pie sākumā izteiktās domas par gudro uzraudzību. Nekad nebūs izveidota sistēma, kad katrā objektā stāvēs klāt uzraugs un sniegs norādījumus.

Būvniecībā primārais ir informēt, sadarboties ar būvniecības procesa dalībniekiem, lai rezultātā taptu droša, ilgtspējīga būve. Ar būvniecības procesa ierosinātājiem vispirms rīkojam sanāksmes par prasībām, citu pieredzi un kļūdām, uzklausām jautājumus.

Tālāk uzraudzībā mūs interesē ne tikai sakārtotā dokumentācija, bet process pēc būtības, risku izvērtēšana un novēršana. Šobrīd kopā ar nozares pārstāvjiem strādājam pie vadlīnijām iekšējās kontroles sistēmas ieviešanai objektos, kas palīdzēs būvniecības procesa dalībniekiem pašiem laikus identificēt neatbilstības un kļūdas. Līdzīgu pieeju īstenosim arī attiecībā uz enerģētikas nozari.

Cik objektu BVKB pārraudzībā ir šobrīd, cik nāks klāt, vai paredzētas filiāles reģionos?

Filiāļu nav un tuvākajā laikā nav plānotas. Birojam ir telpas Rīgā, un tā darbinieki regulāri brauc inspekcijās pa visu valsti. Ēku ekspluatācijā mums ir aptuveni 10 000 piekritīgo objektu, būvdarbu kontrolē virs 300, būvvaldes funkcijai – vairāki desmiti ieceres lietu. Līdz ar enerģētikas jomu klāt nāks ļoti daudz – visi OIK saņēmēji, naftas bāzes, degvielas uzpildes stacijas u. c.

Pienākumi atbildīgi, objektu skaits – tūkstošos. Vai jūs kā vadītāju nebaida situācija, kāda izveidojusies, piemēram, lidostā, kur speciālisti, veicot svarīgus darba uzdevumus, saņem, viņuprāt, neatbilstošu atalgojumu un atrod veidus, kā izvairīties no pienākumu veikšanas?

Uzraugāmo objektu skaits vienam speciālistam atkarīgs no veicamās funkcijas. Ir tādi, kur jāpēta nedēļu, ir tādi, kurus var apsekot 2–3 dienās. Nav identisku vietu. Šobrīd man nav bažu, ka jaunās jomas pārraudzībai ar 30 darbiniekiem būtu par maz. Atlīdzība – tas gan ir izaicinājums. Valsts pārvalde te nevar konkurēt ar privāto sektoru – sevišķi būvniecībā un enerģētikā.

Domāju iniciēt diskusiju par atalgojuma izmaiņām valsts pārvaldē, kur pieņemts turēties pie noteiktām štata vietām un algas. Taču vajadzētu virzīties uz to, ka mērķus sasniedzam ar mazākiem cilvēku resursiem, bet augstāku kompetenci – konkurējot ar atalgojumu. Arī tā ir domāšanas maiņa!

Kā kontrolēsiet OIK saņēmējus un motivēsiet uzraugus?

Uzraudzība būs tāda, lai tiktu izslēgta mānīšanās un nelikumības. Notiks administratīvās un fiziskās kontroles. Ne tikai pārskatīsim iesniegtos dokumentus, bet arī skaidrosim, cik tie ir pamatoti.

Nekāda iešana “pa virsu”, ka tik papīri kārtībā, te nebūs. Lai darbinieki savus pienākumus pildītu godprātīgi, birojam ir sava iekšējās kontroles sistēma, kuru mēs stiprinām un turpināsim pilnveidot.

Cik droši raugāties uz 2020. gada 1. janvāri – spēkā stājas obligātā BIS lietošana, birojs sāk pildīt ievērojami paplašinātas funkcijas.

Dzīve turpināsies, tikai nedaudz citādi. BIS pilnveidošanai saņemam arvien jaunus, vērtīgus priekšlikumus, jo no 1. oktobra sistēmu var izmantot jebkura būvniecības procesā iesaistītā persona.

Tā kā līdz šim ļoti daudzi, kuriem BIS būs jālieto, digitālajā vidē nekad nav strādājuši, ļoti lielu uzmanību veltām apmācībām. Šobrīd aktīvi noris semināri tehnisko noteikumu izdevējiem un sertificētajiem būvspeciālistiem, kopumā plānoti vairāk nekā 100 pasākumi.

Tuvākajā laikā sāksim arī sabiedrības informēšanas pasākumus. Mūsu mērķis – lai ikviens cilvēks Latvijā par savu īpašumu visu nepieciešamo informāciju varētu atrast vienā vietā, lai tur būtu ne tikai vispārīga, bet detalizēta informācija – līdzīgi kā tehniskā pase un servisa grāmatiņa automašīnai.

Nopērkot īpašumu, nākamais saimnieks, ja nav šīs servisa vēstures, taču nevar zināt, kad veikta iepriekšējā un nepieciešama nākamā apkope vai profilakse drošībai.

Saistītie raksti

To gribam noteikti mainīt un strādājam, lai šī informācija BIS būtu redzama. Arī ikviens īrnieks varēs pārliecināties, kad un kādu viņa mājā apsaimniekotājs veicis apsekošanu un kādi ir rezultāti.

LA.lv