Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
30. septembris, 2013
Drukāt

MK komiteja neņem vērā LPS iebildes un atbalsta pašvaldību brīvprātīgu apvienošanos

MK4

Valdības komiteja pirmdien neņēma vērā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumus un atbalstīja ideju par brīvprātīgu pašvaldību apvienošanos nākotnē, aģentūra BNS uzzināja Ministru kabineta komitejas sēdē.

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojektu, kas paredz grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā.

LPS pārstāvis Jānis Piešiņš sacīja, ka LPS neatbalsta likumprojektu, jo iebilst pret vairākiem punktiem. Piešiņš uzskata, ka likuma grozījumi nav nepieciešami, jo pašvaldību apvienošanās iespējas jau nosaka valdības noteikumi, turklāt jaunie noteikumi koncentrējas tikai uz vietējām pašvaldībām, nevis uz valsts pārvaldi kopumā.

Ministrija iepriekš informēja, ka likums izstrādāts saskaņā ar valdības 26. martā doto uzdevumu, kā arī Ministru kabineta rīcības plānu, kurā paredzēts turpināt valsts administratīvi teritoriālās struktūras sakārtošanu un pilnveidošanu, lai pabeigtu administratīvi teritoriālo reformu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs norāda, ka līdzšinējā novadu robežu noteikšana daudzviet bija politiski diriģēta, nevis brīvprātīgs, atklāts un pietiekami apspriests process. Pēc viņa domām, līdzšinējā administratīvi teritoriālā reforma sasniegusi tikai daļu no iepriekš izvirzītajiem mērķiem. Lai gan ir izveidotas lielākas un resursiem bagātākas teritoriālās vienības, pašreizējā 119 novadu struktūra nenodrošina vienlīdzīgas iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Likuma grozījumi nosaka, ka valdībai līdz 31.decembrim jānosaka administratīvo teritoriju grupas, kuru robežās vietējās pašvaldības var apvienoties, lai pašvaldību brīvprātīgā apvienošanās nenotiktu haotiski un veicinātu efektīvu pašvaldību sistēmas izveidi visā valstī. Šo noteikumu projektu izstrādātu VARAM.

Tāpat likuma izmaiņas nosaka, ka Ministru kabineta pienākums būs lemt par valsts pilsētu un novadu administratīvo teritoriju robežām, ja robežu grozīšanas rezultātā pilsēta, novads un tā teritoriālā iedalījuma vienība vēlētos saglabāt savu statusu vai novada teritoriālā iedalījuma vienība netiktu iekļauta republikas pilsētā vai pievienota citam novadam. Valdībai lēmums būtu jāpieņem, izvērtējot pašvaldību iedzīvotāju intereses un ieinteresēto pašvaldību lēmumus.

Šobrīd par robežu izmaiņām lemj Saeima. VARAM uzskata, ka tas veido pretrunu, kuru jaunie likuma grozījumi novērsīs. Turpmāk paredzēts, ka administratīvo teritoriju robežas varēs grozīt Ministru kabinets, bet Saeima lems par administratīvo teritoriju apvienošanu un novadu teritoriālā dalījumu.

Jaunais regulējums ļaus pašvaldībām apvienoties uz kārtējām pašvaldību vēlēšanām vai arī vēlēšanu starplaikā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+