Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
15. novembris, 2012
Drukāt

MK noteikumi par zaudējumu aprēķināšanu – ķeksītis likumdošanā

Foto - Ilze PētersoneFoto - Ilze Pētersone

“Vai man jāaizsargājas pret valsti, vai valstij jāsargā mani!?” Ķeipenes zemnieks Ziedonis Ķirsis pikti vaicāja Valsts meža dienesta (VMD) ierēdņiem un vietējiem medniekiem, kas kuplā skaitā bija sapulcējušies pie mežacūku izpostītās pļavas.

 

Šoruden VMD nācies izskatīt krietni vairāk iesniegumu par zaudējumu kompensāciju nekā citugad, taču cietušajiem jāskaidro, kādi aizsardzības pasākumi veikti viņu īpašumā. Tā prasa Ministru kabineta (MK) noteikumi, kurus paši ierēdņi uzskata par ķeksīti likumdošanā.

 

VMD ierēdņi piesardzīgi

Ziedoņa Ķirša pļavu, kur viņš vāc barību divām slaucamām govīm un jaunlopam, aptuveni trīsarpus hektāru platībā mežacūkas bija uzrakušas gluži kā tupeņu lauku. Posta darbus garajā zālē saimnieks ievērojis tikai augustā ap pļaušanas laiku. Pirms tam licis gan biedēkļus, gan kūris ugunskurus, lai apdūmotu pļavas, taču cūkas acīmredzot tas nav ietekmējis. “Jums ir līgums ar mednieku klubu “Ķeipene”, tajā teikts, ka mednieku pienākums ir veikt meža dzīvnieku nomedīšanu limita ietvaros lauksaimniecības kultūru postījuma vietās ar nosacījumu, ka šo kultūru īpašnieks darīs visu postījumu novēršanai,” Z. Ķirsim paskaidro VMD medību inspektors Juris Nagainis, kurš šodien pirmo reizi vada zaudējumu noteikšanas komisijas darbu.

Viņš ir nedaudz uztraucies, jo iepazīšanās ar zemes īpašnieku nav izdevusies, taču pats nepatīkamākais, ka jāinterpretē MK noteikumi. “Materiālo zaudējumu apmēru nosaka, ja postījumu vietās ir veikti aizsardzības pasākumi, taču noteikumos nav nosaukti paši aizsardzības pasākumi. Es neesmu jurists un, pieņemot lēmumu, nejūtos drošs, cik lielā mērā varu traktēt MK noteikumus,” saka J. Nagainis.

Komisijā pieaicinātais Lauku atbalsta dienesta pārstāvis apstiprina, ka Z. Ķirša pļava izpostīta 3,39 ha platībā.

Komisijas priekšsēdētājs tomēr šaubās, vai zemnieks tiešām ir kaut ko darījis, lai postījumus novērstu. “Pieejot pie lauka, es neredzu, ka pļava kaut kā būtu sargāta pret mežacūkām. Tika vai netika kurināti ugunskuri, arī nezinu,”

J. Nagainis ar kolēģiem spriež, ka šajā gadījumā postījumi bijuši ilgstoši, taču nekas neliecina, ka arī aizsardzības pasākumi veikti ilgtermiņā. Z. Ķirsis par mežacūku apciemojumu nav informējis medniekus, kas varētu iesaistīties lauka sargāšanā. Mednieku kluba “Ķeipene” vadītājs Kārlis Antonovs stāsta, ka Ziedonis medniekus paaicinājis tikai vienreiz augustā, kad cūkas parakājušas kartupeļus.

“Te ir tas gadījums, kad zaudējumu aprēķins īsti nepienākas, tāpēc ka zemes īpašnieks 100% nav izpildījis visus aizsardzības nosacījumus. Ja mēs izsniegsim zaudējumu aprēķinu, lieta var nonākt tiesā un vainīgais beigās izrādīsies VMD,” nosaka VMD medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš, kurš kopā ar vairākiem kolēģiem ieradies, lai iepazītos ar Ķeipenes gadījumu un vēlāk varētu izstrādāt vienotu standartu, kā šādās situācijās rīkoties VMD darbiniekiem. Viņš uzskata, ka MK noteikumi “īsti nedarbojas”, jo nav skaidri noteiktas aizsardzības metodes. “Tie ir tikai ķeksītim,” piebilst J. Ozoliņš.

 

Lielgabali stiprāki 
par biedēkļiem?

Todien VMD komisija Ķeipenē pārbaudīja vēl divu saimniecību pļavas, un abos gadījumos sekoja atzinums, ka nav pamata veikt zaudējumu aprēķinu, jo izpostītas nelielas teritorijas un trūkst ziņu par aizsardzības pasākumiem. Atteikumu saņēma arī Z. Ķirsis. Tagad pļavu nāksies atjaunot par saviem līdzekļiem, kas varētu izmaksāt ap 200 līdz 300 latu, jo tā jānokultivē, jāuzar un zālājs jāiesēj no jauna.

Toties pēc pāris nedēļām Limbažu pusē uzņēmumu “Grow Energy” un “Grow Agro” īpašniekam Raivim Bundulam izdevās pārliecināt komisiju par aizsardzības pasākumiem savos kukurūzas laukos.

Iesniegumā VMD viņš lūdza aprēķināt mežacūku radītos zaudējumus 26 zemes gabalos. Īpašnieks nolēmis cīnīties līdz galam: “Maksāšu juristiem, lai atrod vainīgo – LVM vai medniekus! Ir aizskartas manas kā privātīpašnieka intereses, un kādam ir jāatbild.”

VMD inženieris medību jautājumos Jānis Ročāns apliecina, ka mežacūku darbi ir skaidri redzami – 250 ha teritorijā izpostīti 15 ha. “Šajā gadījumā zaudējumus rēķināsim, nav mums kur sprukt,” viņš atzīst. Lauki sargāti gan ar gāzes lielgabaliem, kas ik pa brīdim taisa lielu troksni, gan repelentiem – vismaz tā apgalvo zemes īpašnieks. “Par līdzekļu lietošanu pārliecināties nevaram, taču nav arī iemesla neticēt,” saka J. Ročāns. Saskaņā ar MK noteikumiem zaudējumu apmērs varētu būt ap 6000 latiem, rēķina J. Ročāns.

Kādus līdzekļus uzskatīt par patiesi efektīviem, kā pārliecināt VMD, ka tie lietoti? Ķeipenes un Limbažu gadījumi norāda uz ierēdņu nekonsekvenci – izskatās, ka viņiem patiesi jāiz-
strādā vienots standarts, kamēr nav precizēti MK noteikumi. Ko pa to laiku darīt zemes īpašniekiem?

Starptautiskajā praksē par vienīgo drošo aizsardzības līdzekli tiek uzskatīts elektriskais žogs, saka J. Ozoliņš, taču bez atbalsta finansējuma mūsu lauksaimniekiem to nepavilkt. Kas atliek? Zemniekiem viena atbilde – vairāk jāmedī cūkas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+