Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
19. septembris, 2013
Drukāt

Mobilā sulu spiede izbrauc uz dārzu

Foto no biedrības "Pūres dzirnas" arhīvaFoto no biedrības "Pūres dzirnas" arhīva

Šoruden, kad dārzos ir ābolu pārbagātība, sulas spiešanai sarosījušies arī pakalpojuma sniedzēji. Citam bizness lielāks, ar Pārtikas un veterinārā dienesta atļauju aprīkotā darbnīcā, citam tāpat vien savā virtuvē izpalīdzēšana draugiem, bet jebkurā gadījumā klientam ar ābolu maisu jāierodas pašam un arī pēc gatavās produkcijas jāatbrauc pašam.

Latvijā vienīgā mobilā sulu spiede pieder Tukuma novada biedrībai “Pūres dzirnas”, kas, tautā mīļi saukta par dzirnaviņām. Ar “Pūres dzirnu” palīdzību tiek izdarīts viss: sasmalcināšana, sulas izspiešana, sulas pas-
terizācija un sapildīšana speciālajos, aseptiskajos “Bag-in-Box” taras maisos. Piekabē savietotais aprīkojums tiek vests uz tuvākiem un pat itin tāliem ābeļu un aroniju dārziem. Piemēram, cik vien Jūrkalnes Ugunspļavā notikušas Ābolu balles, tik atbraukušas arī “Pūres dzirnas”.

 

Pieprasījums milzīgs

Biedrības “Pūres dzirnas” valdes sekretāres, mobilās sulu spiedes menedžeres Ineses Kurzemnieces diena paiet, atbildot uz telefona zvaniem. “Pēc mūsu pakalpojuma pieprasījums ir milzīgs. Spiežam sulu gan uz vietas Pūrē, gan izbraucam uz dārziem. Attālākus pasūtījumus Kurzemē un Zemgalē pieņemam, ja pārstrādei tiek nodrošināta tonna ābolu. Esam ar mieru braukt arī uz Latgali un Vidzemi, ja sula jāizspiež vismaz no pusotras vai vairāk tonnām augļu. Daži pieteikumi jau ir. Tā kā gribētāju ir daudz un zvana nepārtraukti, tiek veidota rinda,” stāsta Inese.

Atbilstoši pircēja vēlmei gatavo sulu var vest mājās vai nu nepasterizētu un par litru samaksāt 10 santīmus, taču konservēšanas process tad jāveic pašam, vai arī jau pilnīgi gatavu nolikšanai pagrabā. Tad litrs maksā 25 santīmus.

Pērn daļa klientu izvēlējušies līdz galarezultātam tikt paši, bet, aprēķinot patērētās gāzes izmaksas, kamēr simtiem litru sulas nopasterizē, šogad ļauj visu izdarīt dzirnaviņām.

 

Kurzemes dižprojekts

2010. gadā Pūres sieviešu kluba “Dzirnas” dalībnieces, no kurām daudzām pieder arī augļu dārzi, nosprieda, ka vajag kopīgu sulu spiedi. Viena no kluba biedrēm zinātniece Līga Lepse izstrādāja projektu par mobilo sulas spiedi iesniegšanai biedrībai “Kandavas partnerība”. “Dzirnas” dabūja no LEADER programmas atbalsta vairāk nekā 11 tūkstošus latu.

Latvijas Lauku forumā kurzemnieku īstenotā ideja ieguvusi Latvijas dižprojekta statusu.

“Pūres dzirnu” tehnoloģija pieļauj sulu spiešanu arī no citām dārza veltēm. Tikai no smiltsērkšķiem vieniem gan nesanākot, taču, pa saujai veselīgo ogu piemetot ābolu spiešanas laikā, rodas sula ar garšas niansi. Smalcinātājs nav paredzēts augļiem ar kauliņiem. Protams, sula tiek spiesta no aronijām.

 

Citi sulu spiež uz vietas

Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, Latvijā mājamatniecībai iegādātas tikai 13 stacionārās sulu spiedes. 2011. gadā arī Krāslavas rajona lauksaimnieku apvienība ar biedrības “Krāslavas rajona partnerība” starpniecību īstenoja LEADER projektu par aprīkojuma iegādi vietējo iedzīvotāju piemājas dārza produkcijas pārstrādei. Tika plānots, ka Krāslavas, Dagdas un Aglonas novados būs sešas pārvietojamas augļu un dārzeņu kaltēšanas iekārtas, pārvietojama aukstās spiešanas eļļas prese un pārvietojama nokomplektēta sulu spiede.

Biedrības valdes locekle Aina Dzalbe pastāstīja, ka pārvietojamas šobrīd ir tikai kaltes un eļļas spiede: “Sulu spiede atrodas zemnieku saimniecībā “Eži”, taču turp ar saviem āboliem var braukt no visas apkārtnes un paši visu izdarīt. Pakalpojums ir par brīvu, jāsamaksā vien nedaudz par izlietoto elektroenerģiju.”

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+