Mobilā versija
+2.0°C
Īrisa, Irīda, Airisa
Svētdiena, 22. oktobris, 2017
28. decembris, 2016
Drukāt

Māris Antonevičs: Latvieši neesot vis ozoli un liepas, bet lienoši kārkli (5)

Publicitātes (Jāņa Deinata) fotoPublicitātes (Jāņa Deinata) foto

Latvijas politiķu vidē nolūkotie tēli ar burvīgajiem raksturojumiem, groteskajām izdarībām un pielāgotajām runas manierēm ir nevainojami, taču problēmas rada kolektīvi sarūpētais teksts un tā pasniegšanas veids. Foto no JRT izrādes "Kārkli"

Atceros kādu “Latvijas Avīzes” redakcijā notikušu sarunu ar Daini Īvānu, tobrīd vēl aktīvu sociāldemokrātu, kurš vīlies par tautas izvēli Saeimas vēlēšanās. Īpaši viņu bija aizskārusi inteliģences loma. Parasti inteliģencei tiek pārmesta klusēšana, bet tolaik vairāki pazīstami kultūras ļaudis bija iesaistījušies tā sauktajā Tautas partijas “pozitīvisma kampaņā”.

“Es nebiju gaidījis, ka pēc padomju laikiem notiks kaut kas tāds – inteliģence līdīs ekrānā un slavēs “vienīgo, pareizo partiju” un mācīs tautu, ka vajag ticēt šai partijai un tās vadoņiem. Tas ir smagākais šo vēlēšanu zaudējums, ka mums vairs nav intelektuālās opozīcijas,” savu rūgtumu neslēpa D. Īvāns. Un vēl viens citāts no šīs sarunas: “Tai [inteliģencei] jābūt kritiskai pret visām partijām. Bet kas notiek pie mums? Kā Veidenbaums kādreiz rakstīja: “Skrienam, kliedzam līdz ar tumsoņiem.””

Kopš tiem laikiem, kā saka, daudz ūdeņu aiztecējis. Tādā veidā “pozitīvisma kampaņas” neviens politiskais spēks nav centies atkārtot, un vienīgi dažreiz mūziķi tiek pieaicināti kā izklaidētāji partiju pirmsvēlēšanu pasākumos, bet tur lomas ir nepārprotamas. Tas nav kā ASV, kur dažādi dziedātāji, aktieri, režisori, rakstnieki atklāti pauž savu atbalstu vienam vai otram prezidenta kandidātam, kā to nesen labi varējām vērot. Nevarētu teikt, ka Latvijas inteliģence ir apolitiska un neredz, kas notiek apkārt, bet tā drīzāk sagaida, ka kāds atnāks un pajautās viedokli, nevis pati raujas uz barikādēm. Turklāt te vietā ir raksturojums, kuru par mūziku un citu veidu mākslinieciskajām izpausmēm nupat intervijā laikrakstam “KDi” sniedza komponists Jānis Lūsēns: “Katrs kaifo par savām sajūtām, bet nav vēstījuma.”

Vienmēr ir arī izņēmumi, un pirmkārt teātra mākslā, kur 2016. gadā bijuši pat vairāki mēģinājumi politiski uzrunāt sabiedrību. Piemēram, režisors Alvis Hermanis mēģina attīstīt ideju par moderno konservatīvismu, kas prasa vispirms atmest politkorektumu. Un tā Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) tapis franču rakstnieka Mišela Velbeka romāna “Pakļaušanās” iestudējums par mūsdienu Eiropas politiskajām tendencēm.

Vēl ir “Veiksmes stāsts” Nacionālajā teātrī (režisors Valters Sīlis, dramaturgs Jānis Balodis), kas jāvērtē kā atzīme jau sen demisionējušajai Valda Dombrovska valdībai un pārējiem tā posma krīzes menedžeriem. Un nu, gada nogalē, arī JRT izrāde “Kārkli” (režisors Gatis Šmits). Kā teikts pieteikumā: “Izrāde ir veltījums Latvijas politiskajai dzīvei, kas sniedz daudz materiāla pārdomām, dusmām un komēdijai.” Formāli izrāde ir izpildījusi gan to, ko teicis D. Īvāns, gan to, ko J. Lūsēns, – tā ir kritiska pret visiem, īpaši politisko eliti, un te nav tikai sajūtas, bet arī vēstījums.

Izrāde sākas kā parodija par Latvijas politikā labi zināmiem tēliem – bijušo “Vienotības” priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (aktrisei pat nav nekas jāsaka vai jādara, zāle sāk smieties, jau ieraugot rudo parūku), Valsts prezidentu Raimondu Vējoni (un atkal jau komiskākais izrādās nevis kādas viņa politiskās darbības, bet malēnieša akcents) un ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru (viņam nez kāpēc tiek visvairāk pārmetumu un pazemojuma, bet tāda nu ir autoru izvēle). Un tad diezgan veikli izspēlēts farss, kur visus trīs nolaupa velns, kurš pārģērbies par Aivaru Lembergu, bet uz pareizā ceļa nesekmīgi mēģina vest “labā feja”, kurā var atpazīt Jutu Strīķi.

Izskaņā pēkšņi notiek strauja žanra maiņa – no parodijas tā pārvēršas par politisko manifestu. Prezidents, uzvilcis “drosmes cepuri”, pēkšņi kļūst ļoti atklāts un saka runu, kuru visi gaida. Viņš asi kritizē politisko sistēmu, spriež, ka latvieši neesot vis ozoli un liepas, bet lienoši kārkli, kuriem nav drosmes iztaisnoties, parādīt stingru mugurkaulu, taču viss kārtībā – arī no kārkliem izaugot skaisti vītoli, vajag tikai saņemties. Ar vārdu sakot, Jaungada uzrunu R. Vējonis šogad var droši uzticēt savam dublierim, aktierim Andrim Keišam. Sliktāk nebūs.

Bet kopējie secinājumi? It kā varētu beigt ar slaveno frāzi no Gogoļa “Revidenta”: “Par ko smejaties? Par sevi smejaties. Eh jūs…” Tomēr iedvesma īsti neseko, jo ved uz to, ka pareizie ir tie, kas skaļāk kritizē. Inteliģences “pozitīvisma kampaņa” par valdošo partiju nav nekas labs, tomēr diez vai vienīgā atbilde ir aizvietot to ar “negatīvisma kampaņu”.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Pēdejo laiku ir parādijies daudz visādu skribentu, kas mēģina kaut ko spriest par inteliģenci un cenšās vēl aizrādīt kā tai būtu jāuzvedās, patiesībā neko no tā nesaprotot. Paši sev nozīmē personas un paši tās slavē. Tieši tas arī raksturo intelģentuma trūkumu. Pat novērojams zināms loģiskas domāšanas trūkums. Proti, Prezidenta runu var teikt tikai prezidents un tā būs ne labāka un ne sliktāk – tā būs Prezidenta Jaungada Runa.

  2. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt


    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    ;)))

    Ir sacīts: “Var jau iespējami skaļi un bezgalīgi ilgi dēvēt sū#u par zapti – dēļ tam tas saldāks nekļūs un tīkami smaržot nesāks.”

    Un, arī: “Politikai un šajā “LUMPENbiznesā” iesaistītajiem “politiķiem” (kā arī šo SILES “vienlīdzīgĀKo” cūklopu “īpašo vajadzību” apkalpotājiem u.c. taml. “pie SILES pietuvinātajiem” sīklopiņiem) nekas NAV un NEVAR BŪT “traumējošāks” un arī reāli bīstamāks par “godam” nopelnītu izsmieklu”. 😉

    =======

    Mediju ziņa (2013. gads): “Plikadīdas, kuriem visa manta mugurā, bet bagātība vēderā, politikā lien ne jau cēlu mērķu vadīti. Kādi mērķi var būt, ja pēdējās tupeles nošķiebtas, zupa plāna iestrēbta, banka spiež un parādi miljonos? Bet tie, kuriem galvā nav vējš, ir ko strēbt un lieks kurpju pāris, politikā neies, jo tejāteris nav tā vērts, lai maltu svešus sū… Latvija iet bojā? Tauta izmirst? Ļoti labi. Sen bija laiks dot vietu dzīvīgākām tautām. Bet ķērcieni “все пропало, клиент уезжает, гипс снимают!!!…” vairs nedarbojas – par vēlu.” ( cit.vied.aut.: komentētājs “nomr”, diskusjia pie zinātnieka un publicista Artura Priedīša esejas “Nozieguma brīvība” pa lēto pērkamajā interneta portālā “pietiek-com” )
    —–
    Mediju ziņa (2008. gads): “Šajā pašreizējā Latvijas valstī politika un tai pakārtotā valsts un pašvaldību pārvalde ir veids, kā ar ļoti apšaubāmām darbībām “nopelnīt” naudu tiem, kas citādāk to darīt neprot. Jau no paša sākuma salīdzinoši nedaudzajiem varas turētājiem bija izdevīgi visu šīs valsts sabiedrību dalīt tā, lai atstumtu no “barības galda” pēc iespējas vairāk aktīvu iedzīvotāju. Par to maz kurš runā, bet tas nu reiz ir fakts! Pie mums mazskaitlīga politekonomiskā “elite” – saeimas “tautas kalpi”, gan attiecīgajā laika posmā valdošie, gan tiem opozīcijā esošie politekonomisko interešu grupējumi, kuri sevi dēvē par “partijām”, no “valdošās koalīcijas” līderiem sastāvošā pretlikumīgā, valsts pamatlikumam Satversmei un citiem likumdošanas aktiem neatbilstošā “koalīcijas padome”, kā arī tās kontrolētās valdības “politiski atbildīgie” funkcionāri – visu vērtē un skaita nevis pēc smadzenēm, bet pēc “mutēm pie siles”. Šī “elite” uzskata, ka pie valsts un pašvaldību budžetu un citu resursu, kā arī pie valsts un pašvaldību pasūtījumu, subsīdiju u.c. politiski motivētu privilēģiju dalīšanas “savējiem”, pie SILES jāpielaiž pēc iespējas mazāk mutes.” … (apt.cit.aut.: uzņēmējs un mecenāts J. Gombergs)
    —–
    .
    “Par šo gan runāt “neesot glīti”…”
    ( O.M.© “Hroniskais pjedestāls” – 9.07.2008., Nr.6. )
    .
    “Lai jādzīvo nav ‘di#su pliku’ ~
    Šai “valstī” ‘taisīt’ “politiku”,
    ‘Lien’ mutanti, kam s(kaidas) galvā,
    Un lielkretīnu smaka spalvā.
    .
    Tie, kuri “valstī” ‘SILI bradā’,
    Bez “politikas” ‘sprāgtu’ badā,
    Jo – nejēdz VISPĀR neko darīt,
    Kā vienīgi – ‘pa trekno parīt’:
    .
    Pēc “shēmām” dalot ‘budžet-piķi’,
    Tur ‘atslauc taukus’ “politiķi”,
    Ar paštaisītiem likumpantiem,
    No SILES sugas “konkursantiem”.
    .
    Caur ‘tenderiem’ tiek budžets tērēts,
    Lai katrs “zobratiņš” top ‘smērēts’:
    Iekš SISTĒMAS un “aparāta”,
    ‘Rij’ lērums KRETĪNU, bez sāta.
    .
    Šai “valstī” smadzenes NAV vērtas,
    Pat tik, cik ‘subproduktos svērtas’:
    Ir “kaitīgs process” domāšana ~
    To aizstāj prasta ZOMBĒŠANA.
    .
    Ja MUĻĶU ZEMĒ dzīvot riebjas,
    Dēļ tā, ka “valsts” ‘uz galu šķiebjas’,
    Var ‘šņorēt pastalas un paunas’ ~
    Rast SIB-īrijās mājas jaunas:
    .
    Drīz paliks “valstī” ‘SILES brāļi’,
    Un smagāk NOZOMBĒTIE ‘pāļi’ ~
    Jo ‘mazāk mutes būs pie galda’,
    Jo – ērtāk tiem, kas MZ “valda”!…”

    Par šo gan runāt “neesot glīti” ~
    ‘Viebj skābus feisus’ “sorosīti”,
    Un SILES lopi rukšķ uz “bļauriem”,
    Kam klusēt pieriebies kā ‘bauriem’…

    =====

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans@inbox. lv .

  3. Latvijieši ir kārtīga nezāle. Nebaidies un esi pacietīgs.

  4. Latvijieši, nevis latvieši !!!
    Nevajag ap*irst latviešus !!!

  5. Parlamentārā demokrātija un Rietumu vērtības (politkorektums) tomēr fantastikas lietas Latvijas sabiedrībā spēja paveikt – visus ozolus un liepas pelēkie kārkli nomākuši. Ne to gaidīja “dziesmotās revoļūcijas” iedvesmotāji auseklīši, ne uz to cerēja prievīšu Dainis – , taču dzīvē noticis kā murgainā sapnī.
    Ko nu?

Monika Zīle: Vērtīgs ceļa spieķis (1)Vai tiešām pienācis laiks saprast, ka nav tādas profesijas, kas garantē palikšanu izvēlētajā nodarbē līdz pensijai?
Uldis Šmits: Bet igauņi...Labāk pieaicināt pāris tūkstošus lietpratēju prioritārā nozarē nekā padarīt visu ekonomiku atkarīgu no viesstrādniekiem
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Aizbērt Daugavu!

Lai atslogotu satiksmi pār tiltiem, Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis rosinājis izskatīt ideju par prāmju un laivu satiksmi Daugavas šķērsošanai.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+