Mobilā versija
Brīdinājums +1.2°C
Johanna, Hanna, Jana
Ceturtdiena, 14. decembris, 2017
20. maijs, 2015
Drukāt

Moderna apkure ir efektīva (1)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Latvijā arvien lielāku popularitāti iegūst dažādi siltumsūkņi. Cilvēki komforta nodrošināšanai meklē arvien jaunus veidus, kā uzlabot dzīves kvalitāti ar jaunāko tehnoloģiju iekārtām. Dzīvojamās telpās un komercplatībās, kur nepieciešama apkure, papildu siltuma avots vai dzesēšana, praktizē ierīkot siltumsūkņus. To efektīvo darbību nodrošina gāzes izohoriska saspiešana, izmantojot kompresoru, kurš, saspiežot gāzi, to uzkarsē. Siltumsūkņi mājoklī ražo siltumu un atdzesē apkārtējo vidi. Tas izmanto siltumu no gaisa, ūdens vai zemes. Gaisa temperatūra ir mainīga, un šīs sistēmas siltumsūkņi ir spēcīgi klimata pelēkajā zonā – no +10 oC līdz -15 oC. Salam sasniedzot -25 oC, siltumsūkņu efektivitāte samazinās – tiem ir paaugstināts elektroenerģijas patēriņš un arī samazināta siltuma jauda, un tas var nozīmēt, ka būs nepieciešams kāds papildu siltuma avots. Toties zemes siltumsūkņi siltumu ņem no augsnes vai ūdens, kur temperatūra (ja ir optimāls grunts sastāvs) svārstās ļoti šaurā diapazonā: no -4 oC līdz +7 oC.

Visvienkāršāk uzstādami ir siltumsūkņi, kas darbojas pēc principa “gaiss–gaiss”, bet par ekonomiskākajiem šobrīd uzskatāmi “ūdens–ūdens” tipa siltumsūkņi. Jāpaskaidro, ka iekārtas tipa pirmais vārds apzīmē, no kurienes tiek ņemts siltums, bet otrais vārds parāda, kam siltums tiek atdots. Sistēmā “gaiss–gaiss” siltums tiek ņemts no apkārtējā gaisa un iepūsts telpās. Sistēmā “gaiss-ūdens” siltums tiek ņemts no āra, ar to uzsildot ūdeni boilerā, no kura to izmanto centrālapkurei un saimniecības vajadzībām.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ar norēķiniem par siltumu,kā Eiropā, pēc individuālo skaitītāju rādījumiem,nevis pēc kvardrātmetriem!

Draugiem Facebook Twitter Google+