Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
20. augusts, 2014
Drukāt

Modernā Ukraina: reliģiozākā Eiropas zeme, kur ir 36 000 draudžu (6)

Foto - Juris LorencsFoto - Juris Lorencs

Nesen uzceltā Dievmātes Piedzimšanas uniātu baznīca Ļvovā.

Ukrainas pilsētās dažkārt var vērot visai interesantu ainu. Uz galvenās ielas vai centrālajā laukumā viena otrai blakus slejas divas vai pat trīs ārēji gandrīz vienādas baznīcas. Mirdz apzeltītie kupoli, bet krusti ar slīpo šķērssvītru pirmajā brīdī liecina, ka baznīcas pieder pareizticīgo konfesijai. Ļoti iespējams, ka tajās visās liturģija un sprediķi skan tikai ukraiņu valodā.

Patiesībā var izrādīties, ka šīs visas trīs baznīcas atrodas savstarpējā konfliktā. Viena no tām ir Maskavas patriarhātam pakļautā Ukrainas pareizticīgā baznīca (faktiski tā pati krievu pareizticīgā baznīca), otrā – Kijevas patriarhāta Ukrainas pareizticīgā baznīca, bet trešā – grieķu katoļu jeb uniātu baznīca. Ja būs pacietība paklaiņot pa pilsētu, jūs varbūt atradīsiet vēl ceturto dievnamu, kas piederēs Ukrainas Autokefālajai pareizticīgajai baznīcai.

Kopīgais un atšķirīgais


Ieejot uniātu dievnamā, pirmajā brīdī šķiet, ka esam iegriezušies parastā pareizticīgo baznīcā – tas pats ikonostass, zeltā mirdzošās svētbildes, vaska sveces un kūpināmā vīraka smarža. Tomēr, uzmanīgi ieklausoties dievkalpojuma liturģijā, mēs pamanīsim, ka brīdī, kad priesterim vajadzētu pieminēt “visas Krievzemes patriarhu Kirilu”, tā vietā atskan Romas pāvesta Franciska vārds.

Lai saprastu notiekošā iemeslus, mazliet jāielūkojas vēsturē. Tālajā 1596. gadā starp toreizējā Žečpospoļitas valstī dzīvojošajiem ukraiņiem un baltkrieviem tika noslēgts īpašs līgums (“Brestas ūnija”), kas pievienoja Romas katoļu baznīcai šajā teritorijā esošās Krievijas Pareizticīgās baznīcas draudzes. Tomēr vismaz ārēji gandrīz nekas nemainījās, arī dievkalpojumu kārtība palika vecā, kādu to mēs šodien joprojām redzam pareizticīgajā baznīcā.

No tā arī radušies dažādie šīs baznīcas nosaukumi – uniāti, grieķu katoļi, Austrumu jeb Bizantijas rita katoļi. Pavisam pasaulē šodien šādu baznīcu ir astoņpadsmit, galvenokārt Austrumeiropā, Tuvajos Austrumos un Indijas dienvidos. Tomēr Ukrainas grieķu katoļu baznīca ar saviem pieciem miljoniem sekotāju ir pati lielākā šāda veida baznīca pasaulē.

Politisks lēmums


Faktiski ūnijas līgumu slēgšana bija vairāk politiskas, nevis reliģiskas dabas lēmums. Tāpēc Krievijas impērijas varas iestādes uz uniātiem raudzījās ar neuzticību. Vairāk paveicās Rietumukrainā jeb Galīcijā dzīvojošajiem ticīgajiem, jo līdz pat padomju okupācijai 1939. gadā šī teritorija atradās vispirms Austrijas un vēlāk Polijas, Ungārijas, Čehoslovākijas un Rumānijas valstu sastāvā.

Pēc Otrā pasaules kara padomju varas iestādes apvainoja uniātu baznīcu sadarbībā ar nacistiem un 1946. gadā tās darbību aizliedza. Tieši šī aizliegtā un vajātā baznīca, kas līdz 1989. gadam darbojās nelegāli katakombu apstākļos, bija pati plašākā un ilglaicīgākā pagrīdes organizācija bijušajā Padomju Savienībā.

 

Ārā no pagrīdes


Uniāti iznāca no pagrīdes tikai Gorbačova “atklātības” politikas laikā. Pēkšņi atklājās, ka vairāki tūkstoši draudžu Ukrainas rietumos visus padomju gadus bija tikai formāli piederējušas Krievu pareizticīgajai baznīcai. Tolaik no Ukrainas bieži pienāca ziņas par draudžu šķelšanos un vardarbīgu baznīcu pārņemšanu. Ne jau vienmēr pilnīgi visi draudzes locekļi piekrita pāriet “uniātos”. “Zaudētāji” rīkoja mītiņus, piketus, badastreikus, dažkārt šie konflikti pat pārauga kautiņos.

Stāvokli vēl vairāk sarežģīja divu jaunu autokefālo jeb neatkarīgo pareizticīgo baznīcu izveidošanās Ukrainā. Vispirms 1989. gadā tika reģistrēta konfesija, kas sevi nosauca par Ukrainas Autokefālo pareizticīgo baznīcu. Dažus gadus vēlāk no Krievu pareizticīgās baznīcas atšķēlās daži tūkstoši draudžu, kas apvienojās Kijevas patriarhāta pareizticīgajā baznīcā.

Uniāti uzskatīja, ka viņi vienkārši atgriežas Romas klēpī, bet abām pašpasludinātajām Ukrainas pareizticīgajām baznīcām veicās mazāk. Neviena no pasaules pareizticīgajām baznīcām tās joprojām nav atzinusi.

Jauns metropolīts


Šā gada sākumā valstī darbojās ap 36 000 reliģisko draudžu. Modernā Ukraina šodien ir visreliģiozākā zeme Eiropā, sabiedrības dzīvē baznīcai šeit ir pat lielāka loma nekā katoliskajā Polijā. Svētdienas dievkalpojumus (bet to ir veseli pieci) nesen uzceltajā Dievmātes Piedzimšanas baznīcā Ļvovas “guļamrajonā” Sihivā kopumā apmeklē vairāki desmiti tūkstošu ticīgo.

Galvenais iemesls, kāpēc reliģiskie procesi Ukrainā izraisa tik lielu interesi, ir to politizācija. It īpaši uniātu baznīca atbalsta valsts integrāciju Eiropā, kamēr Maskavas patriarhātam pakļautā Ukrainas pareizticīgā baznīca iestājas par ciešām saitēm ar Krieviju.

Īpaša uzmanība reliģiskajai dzīvei Ukrainā atkal tika pievērsta aizvadītajā nedēļā. Kopš Maskavas patriarhāta Ukrainas pareizticīgās baznīcas galvas – metropolīta Vladimira – nāves bija pagājušas tieši 40 dienas, un, pēc tradīcijas, šajā dienā šīs baznīcas bīskapiem vajadzēja izraudzīties jauno baznīcas vadītāju.

Prognozēja, ka cīņa izvērtīsies starp “Maskavas līnijas” aizstāvjiem un tiem, kuri simpatizē “šķeltniekiem” no Kijevas patriarhāta un Autokefālajām baznīcām. Tomēr vēlēšanās uzvarēja “vidusceļa” atbalstītājs, Černivcu un Bukovinas eparhijas metropolīts Onufrijs, kurš tautā esot izslavēts kā “liels dievlūdzējs” un askēts. Uz žurnālistu jautājumu, kāpēc viņa eparhijai kā vienīgajai visā Ukrainā joprojām nav savas interneta mājas lapas, metropolīts esot atbildējis: “Labo darbu, ar kuriem varētu lepoties, mums nav pārāk daudz. Bet par sliktajiem ir jāstāsta nevis visai pasaulei, bet gan grēksūdzē.”

Savā kopīgajā apspriedē Ukrainas bīskapi pieņēma īpašu dokumentu, kurā aicināja pārtraukt militāro konfliktu valsts austrumos, un iestājās par valsts teritoriālās vienības saglabāšanu. Tomēr jaunā metropolīta amatā ievešanas dievkalpojumu, kas pagājušajā svētdienā notika Kijevas Alu klosterī (“Kijevo Pečerskaja lavra”), neapmeklēja valsts prezidents Pjotrs Porošenko. Šī rīcība tika uztverta kā īpašs “politiskais signāls” gan Ukrainai, gan ārpasaulei.

Uzziņa


Lielākās konfesijas Ukrainā*


Maskavas patriarhāta Ukrainas pareizticīgā baznīca – 12 500 draudžu.

Kijevas patriarhāta Ukrainas pareizticīgā baznīca – 4600 draudžu.

Ukrainas Autokefālā pareizticīgā baznīca – 1200 draudžu.

Uniātu baznīca – 3800 draudžu.

Romas katoļu baznīca – 900 draudžu.

Valstī ir arī liels skaits protestantu (baptisti, piecdesmitnieki, adventisti, Jehovas liecinieki, luterāņi, mormoņi u. c.), 
pavisam kopā ap 10 000 draudžu.

* Šā gada sākuma dati.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Raksta autors gan ir liels speciālists reliģijas lietās, ja raksta par piecdesmitniekiem, kas Latvijā līdz šim bija pazīstami kā Vasarassvētku draudzes

    • Vasarassvētku draudzes un piecdesmitnieki ir vienas konfesijas divi nosaukumi. (Vasarassvētki tiek svinēti 50.- tajā dienā pēc Lieldienām). Latviešu valodā parasti saka- Vasarassvētku draudzes. Bet krievu valodā parasti lieto nosaukumu- piecdesmitnieki (pjatidesjatņiki). Šai konfesijai ir arī trešais nosaukums- pentekosti. Bet man tomēr daudz labāk patīk tradicionālās konfesijas- luterāņi, katoļi, pareizticīgie, baptisti.

  2. Paldies raksta autoriem par interesanto, izsmeļošo un objektīvo informāciju!

  3. Ja NAV vairs vienotais komuņīzma elks – tad redz KĀ!

  4. Tāpēc UKRAŅIEM IR DROSME

    izaicināt lielo lāci Krieviju!

    Tāpēc tāds pariotisms un spēja cīnīties līdz pēdējam par SAVU ZEMI!

    Slava un gods lai UKRAINAS tautai!

  5. Varbūt ne visi to zin, bet uniātu jeb grieķu katoļu draudzes ir ārī Latvijā. Vecrīgā uniātu liturģijas baznīcslāvu un ukraiņu valodās katru dienu notiek Sāpju Dievmātes baznīcas sānu kapelā (ieeja no Rīgas pils puses). Kijevas uniātu patriarhs Svjatoslavs pirms gada atsūtīja priesteri no Ļvovas – tēvu Romānu, lai Rīgas ukraiņiem būtu savs ukraiņu valodā runājošs priesteris. Šobrīd tā ir visstrauāk augošā draudze Latvijā. Pārējos uniātus apkalpo tēvs Valērijs, kurš savulaik konvertējās no pareizticīgajiem. Vēl ir uniātu draudzes Daugavpilī un Ludzā. Uniātu draudžu atjaunošanas iniciators bija Viņa Eminence kardināls Jānis Pujats. Grieķu katoļu baznīcas ir arī Viļņā un pat Tallinas vecpilsētā, kur vēsturiski uniātu dievnams nekad agrāk nav bijis. Bet Latvijā savulaik bija apm. 100 uniātu baznīcas poļu pārvaldītajā Inflantijā (Latgalē) un Kurzemes hercogistē. Nozīmīgs uniātu ticības centrs bija Jākobštate (Jēkabpils), kur bija gan vairāki uniātu klosteri un baznīcas, un arī pilsētas galva bija uniāts. Tagad visi šie dievnami ir nonākuši krievu pareizticīgo īpašumā.

Pēc sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers RenciItālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis par atkāpšanos no amata, kas seko pēc tam, kad svētdien notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības
Draugiem Facebook Twitter Google+