Veselam
Psiholoģija

Moderni ir nesmēķēt. 5 soļi smēķēšanas atmešanai1

Foto: fotolia.com

Smēķēšana nogalina, tā ir kaitīga jūsu veselībai – šiem un līdzīgiem brīdinājumiem uz cigarešu paciņām pīpmaņi nepievērš nekādu uzmanību, un, kā liecina pētījumi, tie neietekmē arī smēķētāju ikdienu. Mediķi gan pārliecinājušies, ka nelāgais ieradums var izraisīt ne tikai plaušu vēzi un citas onkoloģiskas saslimšanas, bet arī sirds problēmas, hronisku obstruktīvu plaušu slimību jeb HOPS un aterosklerozi, kas nopietnākos gadījumos veicina gangrēnas rašanos, līdz ar to vienas vai pat abu kāju amputāciju.

Smēķēšanas izraisīto slimību uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl, ne velti zināms, ka ik sesto sekundi pasaulē kāds mirst smēķēšanas seku dēļ. Tāpēc no šīs atkarības būtu jātiek vaļā pēc iespējas ātrāk, kamēr tā nav radījusi nopietnas problēmas. Taču tas nav viegli – daudziem pietrūkst motivācijas, gribasspēka, traucē organisma pieradums pie nikotīna. Turklāt kā lai pārstāj smēķēt, ja visapkārt visi uzvelk dūmu!

Kaitē arī apkārtējiem

“Cigaretē ir gandrīz 4800 ķīmisku vielu, no kurām 69 ir zināmas kā kancerogēnas un izraisa ļaundabīgus audzējus. Katra cigarete nodara ļaunumu ne tikai smēķētāja organismam, bet arī līdzcilvēkiem, kuri paši nesmēķē, bet atrodas blakus un ieelpo cigarešu dūmus. Ir zināms, ka pasīvā dūmu ieelpošana ir pat kaitīgāka nekā pati smēķēšana, jo nākas ieelpot gandrīz 6000 ķīmisku vielu,” skaidro P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību centra pneimonoloģe, alergoloģe Līga Ciekure.

Atmešanas iemesli

Ir daudz iemeslu, lai runātu par smēķēšanas atmešanu. Tā ir ne tikai veselība – cigarešu dūmi ietekmē elpu, iesūcas apģērbā, ādā. Smēķējošam cilvēkam arī māja var dvakot pēc tabakas, ko viņš pats, iespējams, pat nejūt, toties ļoti labi saož nesmēķētāji. Smēķētājiem ir vājāka oža un garša, tātad mazāk baudas sniedz ēdiens.

Ja ģimenē otra pusīte nepīpē, smēķēšana var negatīvi ietekmēt attiecības. Turklāt cigaretes ir dārgs prieks. Arī darba devēji var nelabprāt pieņemt darbā smēķētāju, jo šāds darbinieks mēdz biežāk slimot, krietnu daļu laika ziedo pīppauzēm.

Ne mazums ieguvumu

Nekad nav par vēlu atmest. Tas, protams, nav viegli, jo smēķēšana jeb nikotīna atkarība ir slimība, bet, ja cilvēks patiešām vēlas, atteikties nav nereāli.

Svarīgi zināt, ko iegūstam, atmetot smēķēšanu. “Jau 20 minūtes pēc pēdējās cigaretes sāks normalizēties sirdsdarbības frekvence – tas, cik ātri darbojas sirds. Smēķēšanas dēļ sirds spiesta darboties paātrināti, bet pēc atmešanas tā atgūs normālu ritmu,” stāsta daktere. “Aizritot divām stundām, kļūst siltāki pirkstu gali. Pēc 12 stundām asinīs sarūk oglekļa monoksīda līmenis, līdz ar to uzlabojas asiņu spēja apgādāt audus ar skābekli. Pēc diennakts samazinās miokarda infarkta risks. Pēc divām dienām atjaunojas nervu galu jutība, uzlabojas oža un garša.

Pēc trim dienām organismā vairs nav nikotīna. Pēc divām trim nedēļām kļūst vieglāk elpot, uzlabojas plaušu funkcija. Deviņu mēnešu laikā atjaunojas plaušu audi, labāk sāk darboties elpceļu skropstiņas, kas atbild par ieelpoto mikrodaļiņu izvadīšanu caur degunu, mazinās infekciju risks. Līdz ar plaušu audu atjaunošanos samazinās klepus un aizdusa. Pēc viena gada jau uz pusi sarūk sirdsslimību, pēc 5–15 gadiem – insulta risks. Pēc desmit gadiem mazāka kļūst iespēja nomirt no plaušu vai citas lokalizācijas vēža. Pēc 15 gadiem slimību risks līdzinās nesmēķētāju līmenim.”

Smēķēšanas atmešanai ir ilgtermiņa ieguvumi: vidēji par 14 gadiem garāks mūžs, tātad iegūti veselīgas dzīves gadi – cilvēks retāk slimo, apģērbs, mati, āda, elpa vairs neož pēc tabakas, var labāk izgaršot ēdienus, dzērienus, uzlabojas pašsajūta. Jūtamas pārmaiņas finansiālajā situācijā, jo nauda par cigaretēm vairs nav jātērē.

Jānosaka mērķis un jāvirzās uz tā sasniegšanu

Pneimonoloģe uzsver: lai būtu vieglāk atmest smēķēšanu, jāapzinās un jāuzskaita iemesli, kāpēc cilvēks vēlas to darīt, jo motivācija ir ļoti svarīga un pretējā gadījumā nelīdzēs nekādi ārstu ieteikumi.


Pieci soļi smēķēšanas atmešanai

Jānosaka atmešanas datums un stingri pie tā jāturas: jāatzīmē konkrēta diena, kurā plānots izmest visas cigaretes un vairs nesmēķēt.

Ģimenei, draugiem, kolēģiem un pārējiem jāpaziņo, ka plāno spert šādu soli, un jāsaņem viņu atbalsts.

Jāplāno laiks pēc smēķēšanas atmešanas. Jāzina, ka, pārtraucot nelāgo paradumu, pirmajā brīdī var iestāties diskomforts. Aptuveni divas stundas pēc pēdējās cigaretes var izpausties blakusefekti – nikotīna trūkuma dēļ var palielināties trauksme, apetīte, rasties grūtības aizmigt un koncentrēties, var būt viegla aizkaitināmība.

Apkārtne jāattīra no cigaretēm, lai tās nebūtu pieejamas ne mājās, ne darbā, ne mašīnā.

Vēlams izrunāties ar ārstu, kā labāk atmest smēķēšanu un ar ko aizstāt nikotīnu.

Tiem, kas turpmāk plāno dzīvot bez cigaretēm, jāņem vērā, ka pirmās trīs dienas bez smēķa būs grūtākās, bet blakusefekti pakāpeniski izzudīs 3–4 nedēļu laikā.

Var būt nepieciešama ātrā palīdzība

Tikai saviem spēkiem atmest smēķēšanu bieži vien ir grūti, tāpēc sākumā var palīdzēt nikotīna plāksteri – tos aptieka piedāvā bez receptēm. Pētījumos pierādīts, ka ar šiem plāksteriem var panākt labu rezultātu – atmest smēķēšanu ir vieglāk. Metode visbiežāk noder tiem, kas dienā izsmēķējuši aptuveni paciņu vai vairāk un pirmo dūmu raduši ievilkt teju uzreiz pēc pamošanās. Plāksteris uz ādas jālīmē katru rītu astoņu nedēļu garumā. Pirmās četras nedēļas ieteicams lietot stipros (ar lielāku nikotīna devu), nākamās divas – vājākus, atlikušās divas – visvājākos. To laikā organisms pierod iztikt bez cigaretēm.

Tieksmi pēc dūma var mazināt nikotīna košļājamās gumijas. Tie, kas smēķējuši paciņu dienā, varētu sākt ar 4 mg devu, bet, ja smēķēts mazāk par paciņu dienā, – ar 2 mg devu. Dienā pieļaujamas 8–12 košļenes.

Ārsts var ieteikt arī medikamentus, bet bez ārsta receptes tabletes nav nopērkamas, tāpēc jāapmeklē ģimenes ārsts vai pneimonologs, kas izraudzīsies piemērotāko preparātu un devu. Dzerot medikamentus, pirmajā nedēļā smēķēšana ir atļauta. Kad pagājušas septiņas dienas un vēlme uzsmēķēt būs mazāka, jāsasprindzina gribasspēks, jāiztiek bez smēķēšanas un jāturpina lietot zāles. Taču šie medikamenti nav lēti, tāpēc, ja vien iespējams, labāk iztikt bez tiem.


Svarīgi

Var būt situācijas, kad ļoti gribas uzvilkt dūmu. Tam jābūt gatavam, tāpēc vietās, kur agrāk atradās cigaretes, vēlams nolikt sūkājamās konfektes vai parasto košļājamo gumiju.

Jācenšas izvairīties no situācijām, kas saistītas ar smēķēšanu. Visbiežāk tā ir alkohola lietošana.

Būtu labi atzīmēt kalendārā katru no smēķa brīvo dienu un par to sevi uzslavēt.

Pusgads bez cigaretes ir minimālais laiks, pēc kura var ticēt, ka tiešām ir atmests. Taču atmiņas par cigaretēm nezūd. Nikotīna atkarība par sevi var atgādināt arī tad, kad atmešanas simptomi jau beigušies.

Jāņem vērā, ka var pieaugt svars. Cilvēki, kas atmetuši smēķēt, zina, ka pirmajās divās nedēļās tas var palielināties par 1–2 kilogramiem, nākamajos mēnešos – vēl par diviem trim. Tāpēc svarīgi apzināties veselīga ēdiena nozīmi. Nevajag pieļaut, ka cigaretes vietā roka stiepjas pēc kūciņas vai šokolādes. Uzturā lielākoties jāizvēlas augļi un dārzeņi. Tāpat ikdienā vairāk laika jāvelta fiziskajām aktivitātēm, jo arī tas palīdz koriģēt vielmaiņu.

Ja dzīvē ir pārdzīvojumi un stresa situācijas, kad tā vien gribas ķerties pie agrākā paraduma, labāk vērsties pie ģimenes ārsta un lūgt īslaicīgai terapijai izrakstīt nomierinošus medikamentus – tas katrā ziņā būs labāk, nekā atgriezties pie dūma.

Pēc smēķēšanas atmešanas arī vienas cigaretes dūms var atmest atpakaļ atkarības bezdibenī. Tāpēc, ja nolemts atmest, – vairs nevienu cigareti!

Ja kādu iemeslu dēļ smēķēšana tomēr atsākta, nav jānolaiž rokas, bet viss jāmēģina no jauna, vaicājot padomu ārstam. Pierādīts, ka ļoti daudzi smēķētāji pateikt ardievas dūmu vilkšanai spēj otrajā vai trešajā piegājienā. Galvenais ir zināt, ka dzīve bez cigaretēm ir iespējama!

Mana pieredze

Helga Dancberga, aktrise: “Mans tēvs un māte ne smēķēja, ne lietoja alkoholu. Kad es šīs lietas pamēģināju, uzreiz nevarēju iedomāties, ka tas ir tik bīstami, ka gan viens, gan otrs ir kā narkotika.

Smēķēt sāku muļķīgā situācijā – vilku dūmu līdzi draudzenēm. Toreiz pat nenojautu, ka pie tā pieradīšu tāpat kā vēlākos gados pie alkohola. Es smēķēju diezgan ilgus gadus. Nevar teikt, ka nepārtraukti, jo, gaidot bērnus, no cigaretēm pilnībā atteicos. Savukārt, kad viņus baroju ar krūti, tad gan šķita, ka pa druskai ievilkt dūmu tomēr varētu.

Pienāca brīdis, kad man gribējās pateikt stop smēķēšanai. Bet nebija tik viegli to izdarīt, jo arī dzīvē visādi gāja. Man bija dvīņi (tagad – aktrise Rēzija Kalniņa un garīdznieks Krists Kalniņš – I.A.), dzīvojām piektajā stāvā, visu laiku nācās kāpt augšā lejā, vēl daudz kas bija jāizdara, jāpagūst. Nevarēju tā vienkārši sēdēt un atpūsties, bet uzpīpējot šķita, ka es vismaz kaut ko daru.

Teātrī smēķēšanu centos slēpt no režisora Alfrēda Jaunušana, no pārējiem man tā kā nebija kauns. Lūdzu Dievu, lai es varētu atmest un lai arī mani bērni nesmēķētu. Tad pēkšņi saslimu. Dzīvoju Jūrmalā, un man šķita, ka pie tā vainojama piesūkusies ērce. Dienā bija izrāde, bet es galīgi nevarēju izturēt. Kad pārnācu no teātra, nogulēju visu diennakti, vecākā meita Dana bija nobijusies, vai es vispār vēl elpoju, un izsauca ātros. Man sāpēja viss – gan kauli, gan muskuļi. Mani aizveda uz Infekcijas slimnīcu, taisīja analīzes, bet neko sliktu neatrada. Kad kļuva nedaudz labāk, man iešāvās galvā doma, ka jāaiziet uzpīpēt. Apsēdos uz soliņa tā, lai dakteri neredz, bet tad sev teicu: paga, kad cilvēks ir slims, viņš taču negrib pīpēt! Turklāt visapkārt smaržoja ziedi, bija zilas, skaidras debesis… Vai es to visu bojāšu ar savu pīpēšanu?! Izdomāju – kamēr slimoju, es nepīpēšu. Prātoju – pienāks Skroderdienas Silmačos, viss būs iegājis vecajās sliedēs, es atkal aizsmēķēšu savas cigaretes. Teātrī nācās iet garām pīpētavai. Apkārt zili dūmi, taču es pēkšņi jutu, ka man cigareti negribas. Domāju, gan jau uznāks vēlme uzpīpēt, bet tad sapratu – nē un nē! Tajā brīdi jutos laimīga, ka netiecos pēc dūma.

Tagad pagājis aptuveni 15 gadu, kopš nesmēķēju. Reiz gan, kad meita neatnāca laikus mājās, jutu, ka gribētos to darīt, tomēr atturējos. Tāpat vienreiz sapnī redzēju, ka nesu uz miskasti bļodu ar končikiem un pa brīžam vēl ievelku dūmu. Par laimi, tas bija tikai sapnis.Uzskatu, ka nav pareizi nospraust sev mērķi no šodienas nepīpēt – viss cauri. Es to visu uztvēru brīvāk: ja man gribēsies, es uzpīpēšu. Kāpēc ne? Un šī atļauja ir kā atslēga.”

Vilnis, jumiķis: “Smēķēju kopš 16 gadu vecuma, tātad aptuveni 25 gadus. Vairākas reizes kādu gadu biju atmetis, bet tik un tā atgriezos pie šā netikuma. Pēc savas pieredzes varu teikt: nedrīkst ļaut paslīdēt kājai, jo, ja uzsmēķēsi vienu cigareti, pēc laika gribēsies vēl vienu un arī nākamo. Ja cilvēks atmetis smēķēt, noteikti jāizvairās no kompānijām, kur tiek lietots alkohols, jo tas provocēs uzvilkt dūmu.

Pirms pusgada, sievas mudināts, atkal nolēmu pārtraukt, jo viņa medicīniskos žurnālus bija lasījusi, ka no nelāgā ieraduma var parādīties visdažādākās veselības problēmas, un baidījās mani pazaudēt. Šoreiz ar atmešanu negāja viegli. Atceros, pirmajās dienās tā gribējās uzvilkt dūmu, ka sievai pat teicu: ko man tagad darīt – pakārties? Nopirku vieglākas cigaretes, sāku smēķēt daudz retāk, bet no netikuma tik un tā nebiju atbrīvojies.

Sieva katru rītu lūdza Dievu, lai dod man saprātu nesmēķēt. Es pats neatskārtu, kā, bet tiešām notika klikšķis – vienā brīdī apjautu, ka esmu beidzis smēķēt. Paciņā atlikušās cigaretes izmetu un jaunas vairs nepirku. Tā kā man jau bija atmešanas pieredze, zināju, ka visgrūtākās būs pirmās trīs dienas, tāpēc līmēju sev nikotīna plāksterus, vēlāk pārgāju uz košļenēm, bet tās vajadzēja arvien mazāk.

Saistītie raksti

Pēc savas pieredzes varu teikt: pirmajā mēnesī vēl sagādāja baudu ieiet telpā, kur smēķēts, bet pēc tam pret to radās nepatika, riebums.

Gribu cerēt, ka šoreiz man kāja nepaslīdēs un līdz mūža beigām šajā ziņā viss būs kārtībā.”

 

36,6 °C konsultante LĪGA CIEKURE, pneimonoloģe, alergoloģe P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību centrā

LA.lv