Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
25. novembris, 2015
Drukāt

Moderni skolosies jau pēc diviem gadiem (9)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Ar prasmēm vairs nepietiks – paziņojusi Izglītības un zinātnes ministrija. Nu skolēniem jāapgūst kompetences.

Jauna mācību satura izstrādei un ieviešanai tuvākajos septiņos gados tērēs vairāk nekā 13 miljonus eiro. Lauvas tiesa šā finansējuma nāks no Eiropas Sociālā fonda. Tā paredz vakar valdības apstiprinātie noteikumi par kompetenču pieejā balstītā vispārējās izglītības satura aprobāciju un ieviešanu.

Par to, ka nepieciešams jauns, mūsdienīgāks izglītības saturs, Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) runā jau vairākus gadus, taču beidzot iezīmēti gan termiņi, kādā šis saturs varētu tikt ieviests, gan precīzi noteikts, kā pārmaiņas tiks finansētas, gan arī noteikti konkrēti darbi, kas jāpaveic, lai jauno saturu ieviestu. Gala termiņš jaunā, kompetencēs balstītā izglītības satura ieviešanai noteikts 2023. gada 31. decembris, taču tā pakāpeniska ieviešana sāksies krietni agrāk. Plānots, ka jau 2017./2018. mācību gadā pēc jaunā satura sāks izglītot piecus un sešus gadus vecos bērnus, sagatavojot viņus skolai. Pagājušajā nedēļā aģentūra LETA ziņoja, ka līdz ar jauno saturu IZM plāno ieviest arī skolas gaitas jau no sešu gadu vecuma. Kā zināms, šāda reforma tika izstrādāta pirms vairākiem gadiem, taču tā arī netika ieviesta. IZM pārstāve Edīte Olupe apgalvo, ka IZM neplāno atdzīvināt šo reformu, ziņotais neesot bijusi taisnība.

2018./2019. gadā jauno saturu ieviesīs 1. un 4. klasē, bet gadu vēlāk – 2., 5., 7. un 10. klasē. Nākamajā gadā reforma skars jau skolēnus, kas tobrīd mācīsies 3., 6., 8. un 11. klasē. 2021./2022. gadā tā visbeidzot skars 9. un 12. klases skolēnus.

Kā jau vairākkārt rakstīts, jaunais saturs paredzēs izglītībā ieviest kompetenču pieeju. Kompetences aizstās prasmes, ko izglītojamajiem lielākoties dod esošā izglītības sistēma. Valsts izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks skaidroja, ka kompetences ir plašākas nekā prasmes. Kompetencēs prasmēm pievienojas arī vērtības. “Jaunais saturs būs atbilstošāks mūsdienām, labāk sagatavos skolēnus šodienas dzīvei,” sacīja G. Catlaks. Jaunais saturs skološot bērnus kā radošas, patstāvīgas personības, kas spēj pieņemt lēmumus un atbildēt par tiem. Līdz ar to jauno izglītības saturu apguvušie jutīsies drošāk mūsdienu mainīgajos apstākļos nekā līdzšinējā izglītības sistēmā, kur bieži vien neliek domāt pašiem, bet iemāca tradicionāli skolās apgūstamas zinības. Patlaban plānots, ka skolēniem būs jāiegūst septiņas kompetences, no kurām kā pirmā nosaukta kompetence mācīties. Iecerēts, ka nākotnē skolēnam vairs nebūs tikai jāiegaumē, ko teicis skolotājs, bet vairāk jāmācās pašam. Skolotājam vairāk būs jārāda ceļš, kā gūt zināšanas. Tajā pašā laikā skolēniem būšot mazāk mājasdarbu, jo saturu izstrādāšot tā, lai vairāk zināšanu bērni apgūtu skolā. Jauno saturu pēc esošajiem mācību līdzekļiem pilnībā apgūt nevarēs, tāpēc plānots izstrādāt vairākus desmitus jaunu mācību un metodisko līdzekļu. Visvairāk – 27 – jaunu mācību līdzekļu paredzēti 7. līdz 12. klasei.

Jaunajā izglītības saturā mācību priekšmeti vairs nebūs tik ļoti atrauti viens no otra, tāpēc jo sevišķi svarīga būs skolotāju spēja sadarboties savā starpā. G. Catlaks sacīja: jaunais izglītības saturs liks centrā skolēnu, skolotājiem vajadzēs iemācīties vairāk pielāgot mācību metodes katra bērna vajadzībām. Tāpēc plānota arī skolotāju izglītošana, lai viņi mācētu strādāt pēc jaunām mācību metodēm. Jauno saturu pirms ieviešanas visās skolās aprobēs 80 mācību iestādēs.

E. Papule piebilda: ESF finansējums paredzēts arī tam, lai finansētu skolotāju papildu darbu ar talantīgiem bērniem, kā arī interešu izglītību. Tāpat finansējums atvēlēts, lai jau preventīvi strādātu ar bērniem, kas ir riska grupā un varētu priekšlaicīgi pamest skolu.

Jaunais izglītības saturs tiks ieviests, arī balstoties uz valsts attīstības stratēģiskajiem dokumentiem. Piemēram, “Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030” pauž nepieciešamību īstenot paradigmas maiņu izglītībā.

Var prognozēt, ka jaunais saturs būs papildu arguments, lai veiktu arī skolu tīkla reorganizāciju. E. Papule vairākkārt uzsvēra, ka jaunais mācību saturs pilnvērtīgi īstenojams modernā mācību vidē. Kā zināms, viens no IZM argumentiem, kāpēc jāsamazina vidusskolu skaits, jau līdz šim bijis tas, ka mazās vidusskolās nav rentabli ieguldīt finansējumu modernas mācību vides veidošanai.

 

Fakti

7 kompetences, kas skolēniem būs jāapgūst jaunajā izglītības saturā

Kompetence mācīties

Matemātikas, dabaszinību un tehnisko zinību kompetence

Kompetence sazināties dažādās valodās

Sociālā un pilsoniskā kompetence

Digitālā kompetence

Pašizpausmes un uzņēmējdarbības kompetence

Kultūras izpratnes un izpausmes kompetence

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Kārtējie slima suņa murgi!

  2. Vai man dieniņ! Nu tik būs! Zvaigzne ABC gan jau berzē rokas – grāmatas mainīsim, nauda plūdīs! Godmanis arī saodis pieeju Eiropas naudai, nu tik reformēs! Kā vakar redzējām, neko bez lapiņas pateikt gan nespēj, bet tas nekas.

  3. Kā to visu panākt? Studentu atlasi ,jauna apmācība {bet kas to darīs,profesori taču paliek vecie},jaunajiem pienācīgas algas ,tātad ja apmācīs jaunos tur jau vien vajaga 4-5gadus ,seniorus nomainīt ,taču ne padzīt ,bet izdienas pensijas ,savādāk visi turēsies ar zobiem un nagiem lai nezaudētu darbu ,citur taču viņi nederēs ,tā ka no 2018.g .nekas nevarētu īstenoties un naudas arī visam tam nebūs ,izrunāsies ,papīrus sarakstīs un čiks. Ja pēc 20 gadiem nomainot paaudzi līdz tam nonāks ,tas vis jau būs novecojis.

  4. Lai nu tur stāsta ,manuprāt, ļoti daudzi skolotāji to nespēs darīt ,pat jaunie nē ,jo mācīti taču nav pa jaunam ,50 gadnieki lielākā daļa to nespēs un ja spēs tad to negribēs un jaunie par tagadējo algu skolā nenāks ,izņemot fanātiķus ar misijas apziņu, tā ka kādi 20 gadi paies līdz tam nonāks ,ne no 2018.g . no 2018.g. tā būs tikai tāda ķeksīšu vilkšana un direktori taču ari tādi paši “vecā kaluma”‘,paši nejēgs ko vajaga ,bet apzinīgi liks rakstīt jaunus plānus ,pārbaudīs ,lai gan paši neko nejēgs ,visādi inspektori staigās apkārt un rakstīs atskaites.Neuzskaitīšu ,bet savā darba mūžā cik tādas jaunas metodes neesmu pārdzivojis ,kampaņas pāriet un vis paliek pa vecam.Pārkārtojumus atbalstu no visas sirds ,pats aizeju pensijā ,jo saprotu ka mans laiks pagājis ,jācer ka mazbērni no visā iegūs.

  5. ES tā arī nevaru saprast, ar ko prasme atšķiras no kompetences.

  6. Kur latviešu valodas, kultūras, vēstures kompetence?

  7. Ļoti nepārdomāts solis. Ne visu, kas ir Eiropas izglītības sistēmā var ielikt mūsu. Katrā ziņā ne tik ātri tas taps, kā domājams!!

  8. Jau sen bija laiks! Jācer, ka pilnībā pārstrādās arī visas mācību grāmatas un tajās iekļaus arī mācību vielas teorētiskos skaidrojumus. Priecājos, ka tiks samazināti mājasdarbi un lielāks uzsvars likts uz mācīšanos skolā.

  9. Apsveicams plāns! Manuprāt vienīgā nelaime – pārāk vienpusīgs, domāts un mērīts pēc vienas šnites visiem bērniem. Tomēr dzīve un pieredze apliecina pretējo, – t.i. cilvēki nepiedzimst un neveidojas visi vienādi un, tāpēc ir nepieciešama dalīšana jau sākumskolas beidzējiem, vienam ir interese vairāk par eksaktām zinātnēm, otram par humanitārām, mūziku un mākslu, kas nozīmētu vidusskolu jeb ģimnāziju dalīšanu un izvēlētās jomas padziļinātu apguvi. Varbūt vecāki kopā ar bērnu varētu viena mācību gada laikā pieņemt galīgo lēmumu, jo viens ir, ko mēs gribam un otrs, ko mēs varam. Moderno valodu, sociālā-pilsoniskā un kultūras izpausmes kompetence vienlīdz labi noderētu kā vienas, tā otras ģimnāzijas apsolventam, attiecīgi matemātikas, dabas-, tehnisko zinību un digitālā un kultūras izpratnes kompetence atbilstoši izvēlētā novirziena paredzētajam līmenim. Pašizpausmes un uzņēmējdarbības kompetences apguvi veicinošu priekšmetu iekļaušana mācību plānā varētu atstāt paša skolnieka izvēles ziņā.

Draugiem Facebook Twitter Google+