Mobilā versija
Brīdinājums -3.8°C
Austris
Pirmdiena, 22. janvāris, 2018
18. marts, 2017
Drukāt

Monika Zīle: Gadžetu zīmolus mūsdienu bērni iepazīst vēl pirms ābeces

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

“Nolaupīja mobilo tālruni…”, “Pie aizturētā atrada zagtus mobilos telefonus…”, “Nozaga portatīvo datoru…” Šīs vārdkopas ietilpst ikvienās kriminālziņās – modernos sakaru līdzekļus iekāro plašas garnadžu aprindas, bet gados jaunu noziedznieku biogrāfijas uzkrītoši bieži sākas ar mobilā tālruņa piesavināšanās epizodi. Skumji, taču vērtību jucekļa apstākļos jaunākā modeļa telefons tā īpašniekam pusaudžu aprindās garantē autoritāti un pielūgsmi. Gadžetu zīmolus mūsdienu bērni iepazīst vēl pirms ābeces, bet pieaugušajam bez datora lietošanas pamatzinībām ir ļoti vājas izredzes dabūt darbu labi apmaksātās jomās. Patiesībā visas nozares balstās uz modernajām tehnoloģijām, un tagadējais vidusskolas absolvents nespēj iztēloties ikdienu bez saziņas sociālajiem tīklos – sarakstes, šērošanas, laikošanas. Tās ir obligātas nodevas, ja vēlas saglabāt un vairot virtuālo draugu saimi, kuras skaitliskums nozīmē lietotāja statusu, kas savukārt prasa mobilās ierīces ekrāna turēšanu acīs bezmaz augu diennakti. Bet neba tikai jaunieši piesieti šiem tīkliem! Ik uz soļa – teātrī, restorānā, pie svinību galda un pat pie stūres – redzam arī solīdus cilvēkus “skrāpējam” mobilā lodziņu tik izmisīgā apsēstībā, it kā situsi X stunda.

Varētu domāt, ka, pateicoties modernajām tehnoloģijām, krāšņi plaukst saskarsme un izplēn cilvēciskās atsvešinātības lāsts. Diemžēl notiek pretējais – liecina svaigais britu finanšu kompānijas “Nationwide Building Society” pētījums: no tā izriet, ka vismaz 15 procenti Anglijas iedzīvotāju jūtas vientuļi, bet trijiem miljoniem britu vispār nav neviena drauga. Ar šiem cipariem sasaucas vairāku Amerikas masu mediju savā zemē veiktās aptaujas. Tur sabiedrības apziņas un norišu pētnieki debatējot nu mēģina saprast, cik lielā mērā mūsdienu sakaru tehnoloģijas ietekmē vientuļnieku pulka pieaugumu. Arvien biežāk dzird piesaucam “pamestības laikmeta” iestāšanos. Lai gan jēdziens satur pārspīlējumu, tas liek bažīties, ka liels sabiedrības slānis pazīst tikai virtuālo saskarsmi un, attiecību surogātam noteiktos apstākļos zūdot, nespēj pieslēgties realitātei un ieslīgst smagās depresijās. Šis moderno tehnoloģiju skumjais vaibsts nav svešs arī Latvijā.

Bez šaubām, globālais tīmeklis ir neatsverams informācijas avots tiem, kuri vēlas pilnveidoties, bet pārtop slazdā, kad nenobriedusi personība izvēlas dzīvot vienīgi šajā telpā, kur līdzās izaugsmes iespējām klejo tieksme vardarbīgi pakļaut, dižoties ar apšaubāmiem varoņdarbiem un niecināt līdzcilvēkus. Psihologi un pedagogi nemitīgi piekodina vecākiem rūpēties, lai bērns visu brīvo laiku nepavadītu internetā, tomēr šie padomi ne vienmēr darbojas.

Tāpēc neatsverama un, uzskatu, līdz šim valstiski īsti nenovērtēta ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centra vadītājas Silvijas Tretjakovas un viņas kolēģu pašaizliedzīgā lasīšanas veicināšanas programmu dzīvotspējas uzturēšana.

Nupat LNB notikušajos 15. Lielās lasīšanas svētkos gūts apstiprinājums, ka visu vecumu skolēni 712 bibliotēkās joprojām draudzējas ar grāmatu. Laba literatūra paplašina redzesloku, bagātina garīgo pasauli un emocionāli piesātina vienpatības brīžus. Arī nesen plaši apmeklētie Grāmatu svētki Ķīpsalā ir zīme, ka sabiedrība prot līdzsvarot dažādās realitātes. Cerams, grāmatām veltīto pasākumu nozīmi nākotnē labāk sapratīs arī augstāko rangu politiķi, secinot – piedalīšanās tajos daudz veiksmīgāk ietekmē reitingus nekā mielošanās dīvaini stiķētās kompānijās.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Kura poga spēcīgāka?

Pāvests Francisks, šonedēļ dodoties uz vizīti Čīlē, sarunā ar žurnālistiem lidmašīnā paudis bažas par kodolkara izcelšanās iespēju pasaulē. “Es domāju, ka mēs esam uz pašas robežas,” pāvests sacīja reportieriem, atbildot uz jautājumu par kodolkara briesmām pēc Ziemeļkorejas nesenajiem raķešu un kodolieroču izmēģinājumiem un viltus trauksmes Havajās par raķešu uzbrukumu. “Es patiešām baidos no tā. Ar vienu incidentu pietiek, lai izraisītu lietas,” atzinis Francisks.

Jāpiebilst, ka Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns savā Jaungada uzrunā paziņoja, ka Ziemeļkoreja 2017. gadā pabeigusi kodolprogrammas izstrādi un tagad ķersies pie kodolieroču un raķešu masveida ražošanas. Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps janvāra pirmajās dienās tviterī ierakstījis: “Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns nupat paziņoja, ka “kodolpoga vienmēr atrodas uz viņa galda”. Kāds no viņa noplicinātā un bada novārdzinātā režīma, lūdzu, informējiet viņu, ka arī man ir kodolpoga, bet tā ir daudz lielāka & spēcīgāka nekā viņam, un mana poga darbojas!”

Vai deputātu Artusa Kaimiņa un Valda Kalnozola savstarpēja cīkstēšanās dara kaunu Saeimai?
Draugiem Facebook Twitter Google+