Modes vēsturnieks Vasiļjevs uz Rīgu atvedis unikālu modes kolekciju 0
Rīgā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10/20) šonedēļ atklāta pasaulslavenā modes vēsturnieka ALEKSANDRA VASIĻJEVA kolekcijas izstāde “No kara uz mieru. 1940. – 1950. gadu mode”. Tajā apskatāmas ap deviņdesmit unikālu kleitu, piecsimt aksesuāru.
Līdz 29. septembrim izstāde ļaus baudīt nostalģiju, pasapņot par pirmskara un pēckara skarbo, nosacīto, tomēr laimi tā laika fotogrāfiju un mūzikas noskaņā.
Mode ir arī civilizācijas vēstures spogulis – politiskās, ekonomiskās, kultūras dzīves notikumi, sociālie satricinājumi un kari ietekmē attiecīgā laikmeta ļaužu vizuālo tēlu. Jau Otrā pasaules kara priekšvakarā – 1939. gadā – dāmu garderobē sāka ieviesties militārais stils, kas izpaudās žakešu un mēteļu, kleitu un kostīmu polsteros. Kara laiks un tā sekas (arī nepietiekamais audumu daudzums) piespieda sievietes pieņemt jaunu vizuālo tēlu un pāriet pie praktiskāka un savā ziņā vīrišķīgāka apģērba. Arī vīriešu modē radās izmaiņas – uzpleči, lielas pogas un siksnas, kā arī blīvs audums. Tie kļuva par skarbo dzīves noteikumu atspoguļotājiem. Jaunais siluets ar īsākiem nekā iepriekšējās desmitgadēs svārkiem, apavi uz platformas, augstas un ļoti ekstravagantas cepures, koša lūpu krāsa un matu tīkliņš veidoja to pieticīgo, bet iedarbīgo līdzekļu arsenālu, ko sievietes lietoja ikdienā vīriešu uzmanības piesaistīšanai.
Modes galvaspilsētu Parīzi bija okupējuši nacisti, daudzi modes nami tika slēgti.
Izstādē eksponēti modes namu “Lanvin”, “Nina Ricci”, “Balenciaga” “Schiaparelli” darinājumi, kam okupācijas laikā izdevās izdzīvot.
Pēc Otrā pasaules kara attīstījās modes nami “Christian Dior”, “Lanvin”, “Nina Ricci”, “Balenciaga” “Schiaparelli”, “Pierre Balmain”, “Jacques Fath”, “Jacques Griffe”, “Huber de Givenchy”, “Madame Gres”, pieauga oriģinālu aksesuāru izvēle.
{gallery id=”1961″}
1947. gadā dizainers Kristians Diors prezentēja jaunu siluetu, kas pasaules modes vēsturē pazīstams ar apzīmējumu “Jaunais skatiens” (New Look) – ar lapsenes vidukli un uz leju paplatinātiem svārkiem līdz pusstilbam. “Jaunais skatiens” bija atbilde uz dedzīgo vēlēšanos drīzāk aizmirst kara grūtības. Kaut gan šis stils bija pieejams tikai elitei, pēc tā bija noilgojušies daudzi. Šajā seksapīlajā tēlā bija daudz sievišķības un grācijas. Platie un garie saules piegriezuma kļoša svārki saskaņojās ar jostas vietai pieguļošām korsetēm un žaketēm, kā arī nolaideniem pleciem un pievilcīgu dekoltē. 40. gadu nogalē Kristiana Diora izpildījumā parādījās klasiskie šaurie zīmuļsvārki, ieviešoties arī jēdzienam “H-line”, kas atspoguļo svārku formu. Tas bija pilnīgs kontrasts Diora New Look ar kuplajiem A – formas svārkiem. Zīmuļsvārki strauji iekaroja savu popularitāti – galvenokārt kā biroja apģērbs.
1948. gadā Londonas karaliskajā koledžā atklāja modes skolu, kas sagatavoja dizainerus, kuri prata ne tikai uzzīmēt tērpu, bet arī aprēķināt tā cenu un materiāla patēriņu.
Vīriem, kas atgriezās no kara un novilka uniformas, populārs kļuva sportiskā stila apģērbs. To iecienīja ne vien jaunieši, bet arī viņu vecāki.…
Līdzās “Christian Dior” nama augstās modes modeļiem izstādē skatāmi izcili viņa sāncenšu un konkurentu – “Pierre Balmain”, “Jacques Fath”, “Jacques Griffe”, “Huber de Givenchy”, “Madame Gres” un citu modes namu haute couture piedāvājumi. Minētie talantīgie dizaineri palīdzēja noformēt sievietes – zieda, rozes ar izplaukušām ziedlapiņām, kuras rotā spīguļu un pērļu rasa, – tēlu.
Jaunā pēckara mode mākslinieciski modelēja sievietes figūru ar kuplām krūtīm, šauru vidukli un pazemiem gurniem, kas savukārt ļoti patika vīriešiem un likumsakarīgi veicināja baby boom (dzemdību uzplaukumu).
Par informāciju pateicos izstādes kuratorei Alīdai Krēsliņai
