Modinātājzvans “Latvijas gāzei”: Vai igauņi atraduši veidu, kā pārdot gāzi lētāk? 2
Igaunijas elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotājs “Enefit” nupat paziņojis, ka pēc 3. aprīlī notikušās gāzes tirgus atvēršanās uzņēmumam izdevies piesaistīt 258 klientus un šā gada trešajā ceturksnī pārdotās gāzes apmērs Latvijas tirgū sasniedzis 114 gigavatstundas jeb 7% no Latvijas kopējā patēriņa.
Kā igauņu kompānijai tas izdevies, un vai tiešām “Enefit” atraduši veidu, kā gāzi pārdot lētāk nekā konkurenti?
Cena ne vienmēr ir noteicošā
Igaunijas kompānijas “Enefit” valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers atklāj, ka uzņēmumam nav viena noteikta tarifa, kas piemērojams visiem klientiem. “Individuāli izvērtējam katra klienta patēriņu, ņemot vērā, kuros mēnešos gāze tiek tērēta, kā arī, cik stabils un paredzams ir patēriņš. Gan elektroenerģijas, gan arī gāzes tirgū cena ir būtisks faktors, taču ne vienmēr tas ir izšķirošais. Klientu izvēle tiek izdarīta starp fiksētas vai mainīgas cenas risinājumiem. Biznesa klientiem būtiski ir arī rēķinu apmaksas nosacījumi un apjoma saistības.”
J. Bethers norādīja, ka publiski nevar iepazīties ar “Latvijas gāzes” (“LG”) un citu tirgotāju cenām juridiskajiem klientiem, tāpēc nevar tās salīzināt, taču viņš ir pārliecināts, ka “Enefit” cenas ir konkurētspējīgas gan cenas, gan citu līguma nosacījumu ziņā, ko apliecinājuši nesen piesaistītie klienti. “Mūsu cenas noteikti ne vienmēr ir zemākās, un tas arī nav mūsu mērķis, jo klientu izvēli nosaka arī citi līguma faktori. Cenu starpību nosaka tirgotāja cenu aprēķina politika – kā cenā tiek iekļauts to svārstību risks un gāzes iepirkuma taktika,” skaidro “Enefit” vadītājs Latvijā.
Iespējas samazināt ir
Enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš sarunā ar “LA” atzina, ka nevar droši apgalvot, ka “Enefit” atradis veidu, kā pārdot lētāku gāzi, taču neiespējami tas neesot. Piemēram, tas varētu būt saistīts ar Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa izmantošanu, pieļauj eksperts.
“”Enefit” ir cilvēku skaita ziņā ļoti kompakts uzņēmums, tur nav tik daudz darbinieku kā “LG”. Viņiem ir laba klientu vadības un tirdzniecības sistēma, kas sevi labi pierādīja, atveroties elektrības tirgum. “Enefit” ir ļoti laba pieredze, kā strauji ieiet tirgū un samazināt administratīvās izmaksas. Arī elektroenerģijas tirgū “Enefit” ienāca ļoti agresīvi. Pieļauju, ka viņi arī neuzliek tik lielu peļņas procentu kā citi. Ja gribi klientus, tad jārēķina, cik esi gatavs nopelnīt un kāds ir minimālais slieksnis, pie kāda esi gatavs kādam kaut ko tirgot. Acīmredzot viņi veikuši precīzus aprēķinus, saprotot zemāko cenas līmeni, kādu var piedāvāt. Var būt arī citi vilinājumi, jo klientam piedāvā individuālu piedāvājumu, nav privātpersonas, kurām ir noteikts tarifs,” iespējamos lētākās gāzes rašanas avotus min R. Āboltiņš. Viņš arī uzsver, ka neilgā laikā pēc tirgus liberalizācijas piesaistīt tik daudz klientu – tas ir ļoti labs rezultāts un būtu jākalpo kā modinātājzvanam “LG”.
Neliels triks, taču rezultāts ir labs
“Latvenergo” pārdošanas direktors Uldis Mucinieks pievērsa uzmanību tam, ka “Enefit” paziņojums ir neliels triks, jo, viņaprāt, no jaunajiem klientiem, visticamāk, lielākā daļa ir esošie “Enefit” elektrības klienti, un sadarbība ar šādiem klientiem izveidojusies automātiski, ņemot vērā iepriekšējo sadarbību. Tomēr “Latvenergo” eksperts nenoliedz, ka 7% no visas pārdotās gāzes ir labs biznesa rezultāts.
Viņš topošajiem klientiem iesaka rūpīgi izvērtēt katru piedāvājumu, jo tie atšķiroties ne tikai pēc cenas, bet arī pēc uzbūves principiem. “Ir gāzes cena, kas ir fiksēta, atvērta vai dinamiska. Bet tas nav viss – attiecībā uz gāzi ir arī izmaksas par uzglabāšanu un pārvadi. Daži tirgotāji visus parametrus iekļauj rēķinā, citi – tikai gāzes cenu, apakšā pieminot, ka rēķinā būs arī izmaksas par pārvadi un uzglabāšanu. Šādā veidā iespējams klientus nedaudz pārsteigt ar cenu,” sacīja U. Mucinieks. Viņš konkrētākus skaitļus atturējās nosaukt, taču uzsvēra, ka kopš 3. aprīļa “Latvenergo” ar jaunu klientu piesaisti veicies labi. “Latvenergo” šobrīd vairāk orientējoties uz mazu un vidēju uzņēmumu līmeni, kurā saskata ilgtermiņa potenciālu. Turklāt nevar aizmirst, ka “Latvenergo” kā lielākais gāzes lietotājs valstī nu ar gāzi apgādā arī pats sevi, vienā rāvienā “LG” atņemot ap 40% tirgus.
U. Mucinieks arī uzsvēra, ka saprot “LG”, jo arī “Latvenergo”, kad atvērās elektrības tirgus, bija līdzīgā situācijā. “Tirgus atvēršanās maina spēles noteikumus, kādos jādarbojas arī bijušajam monopolistam. Pat tad, ja pirmie rezultāti neliecina par būtisku tirgus pārdali, šo faktoru nevar novērtēt par zemu vidējā termiņā,” atgādina “Latvenergo” direktors.
Gāzes tirgotājs “Rīgas gāze” šobrīd ir vienīgais uzņēmums, kurš savā mājaslapā pilnībā norāda visus gāzes cenas veidojošos faktorus, tostarp paša uzņēmuma uzcenojumu un iepirktās gāzes cenu.
Atvērts tirgus mājsaimniecībām vēl jāgaida
Gāzes tirgu par oficiāli atklātu vēl nekādi nevar nosaukt mājsaimniecības. Tikai no 2019. gada gāzi vairs nevarēs pirkt par regulēto cenu un nāksies pārslēgt līgumus, tādējādi oficiāli tiks atvērts gāzes tirgus arī mājsaimniecībām. Šis tirgus salīdzinājumā ar juridisko klientu segmentu ir mazs un daudziem tirgotājiem neinteresants. Arī R. Āboltiņš apstiprina, ka gāzes patēriņš mājsaimniecībās ir niecīgs, un lielu konkurenci neprognozē.
“Latvenergo” gan šajā segmentā redz potenciālu un iesaistīsies klientu piesaistē, apliecināja U. Mucinieks. Arī “Enefit” plāno cīnīties par iespēju piegādāt gāzi mājsaimniecībām.
Vēl pirms dažiem mēnešiem “LG” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis uzsvēra, ka gāzes tirgus atvēršanās viņa vadīto kompāniju nav ietekmējusi, jo “dažu juridisko klientu zaudēšana alternatīviem tirgotājiem būtiski neietekmē kompāniju,” kurai ir teju 450 tūkst. klientu.
