Latvijā

Viktors Moisejs: Krāslavā ir panākumi, bet arī rūgtuma piegarša 16


Viktors Moisejs
Viktors Moisejs
Foto – Zigmāris Rumka

Krāslavā runā par to pašu, par ko citviet Latgalē. Ka Rīgas varasvīri vārdos cenšas uzmundrināt un sola atbalstu tālo novadu cilvēkiem, bet ar darbiem tas ne vienmēr sapas. Nav politikas nostiprināt Latvijas pierobežu ar valsts iestāžu filiālēm, kur darba vietas rastu vietējie iedzīvotāji, un daudzas labi domātas iniciatīvas piedzīvo “uzliesmojumu”, pēc tam tukšgaita. Par to saruna ar Krāslavas novada domes priekšsēdētāja vietnieku Viktoru Moiseju (ZZS).

– Sakiet – vai cilvēki mazpilsētā kļūst uzņēmīgāki, turīgāki?

– Protams, var vēlēties, lai uzņēmīgu cilvēku būtu vairāk un viņi pievērstos uzņēmējdarbībai. Vidusskolas izlaidumā to īpaši akcentējām absolventiem. Ka gribam, lai viņi izstudējuši pēc augstskolas atgriežas Krāslavā – kā kvalificēti darba ņēmēji, bet perspektīvā – aktīvi darba devēji, kuri nodrošinātu darbu vismaz sev un savai ģimenei, bet varbūt arī ķertos pie kaut kā lielāka. Pašvaldības iespēju robežās mēģinām iesācējus atbalstīt. Ik gadus notiek jauniešu biznesa projektu konkurss – tur parādās labas idejas. Domei ir laba sadarbība ar saimnieciskiem ļaudīm gan pilsētā, gan novadā, un mēs būtu priecīgi, ja vēl citi atvērtu savus uzņēmumus, bet pašreiz cenšamies atbalstīt tos darbīgos cilvēkus, kas mums ir.

– No Latgales diezgan daudzi pelna naudu ārzemēs. Vai nav tendence, ka viņi atgriežas ar iekrātu starta kapitālu, pieredzi, ko likt lietā uzņēmējdarbībā mājās?

– Daži atgriežas, bet masveidā ne. Patīkami, ka saiknes ar dzimto pusi daudzi cenšas nezaudēt. Ir tāda tendence, ka šur tur Krāslavā aizbraucēji nopirkuši vecas savrupmājas, remontē, sakopj īpašumu. Tas liecina, ka viņi ar laiku varētu pārbraukt mājās. Pašlaik situācija ir tāda, ka ārzemēs mūsu cilvēki labāk spēj nodrošināt ģimenes. Pozitīvi, ka prombraukšana ievērojami kritusies. Protams, kad visi vārti atvērās vaļā, tā plūsma uzreiz kļuva liela. Pagaidām reemigrācijas veicināšanā nav nekā īpaša, ar ko lepoties. Vārdos valdības vīri runā, ka reģionus vajag atbalstīt, attīstīt, ko arī dara, veidojot Latgales atbalsta programmas vai speciālo ekonomisko zonu. Taču, no otras puses, valsts iestādes visu laiku tiek optimizētas uz attālāko novadu rēķina. Spilgts piemērs VID. Plāno ieekonomēt finanšu līdzekļus. Tas labi. Bet ir liela varbūtība, ka klientu apkalpošanas centrus mazpilsētās, toskait Krāslavā, slēgs. Tā rīkojās arī krīzes periodā, aizbildinoties ar to, ka jāietaupa līdzekļi. Bet VID gadījumā tas neiet kopā ar deklarēto – gribam atbalstīt un konsultēt uzņēmējus, būt tuvu iedzīvotājiem. Cilvēki novados to nejūt, ne visi likumdošanas akti viņiem saprotami bez individuālām konsultācijām.

– Vai var sūdzēties par nepareizu reģionu politiku, jo ir jauna varas partija – Zaļo un zemnieku savienība, premjers “no laukiem” Kučinskis.

– Var teikt, ka premjers, daudzi ministri pievērš uzmanību perifērijai. Bet otrs – ir Rīgas ierēdniecība. Viņu domāšana šādās lietās ir ar stipru centrtieci. Pieļauju, ka politiķiem nemaz nav tik viegli lauzt sistēmu, pagriezt citā virzienā tik īsā laikā.

– Bet kas ir mainījies kopš Kučinska premjerēšanas?

– Mūs vairāk uzklausa, cenšas izprast reģionu problēmas. Cerams, būs konkrēti risinājumi.

– Varat apstiprināt, ka tagad politiķi pierobežu apmeklē biežāk nekā reizi četros gados pirms vēlēšanām?

– Būtu nekorekti teikt, ka ar mums nerunā. Krāslavā 4. maijā uz militāro parādi, piemēram, ieradās Valsts prezidents, zemkopības, satiksmes un aizsardzības ministrs. Priekš mums, var teikt, nozīmīgs un pat vēsturisks notikums. Televīzijā redzēju sižetu, ka mēra TV signāla stiprumu, lai arī tālumniekus aizsniegtu Latvijas informācijas telpa. Krās­lavā derētu pamērīt arī radiosignālu, jo populārais LR2 nav pastāvīgi dzirdams. Laikam pareizi runājam, ka ar objektīvu informāciju jāsasniedz krievvalodīgie, bet arī latviski runājošos tā kā nevajadzētu apdalīt ar TV kanālu, raidstaciju pieejamību. Negribētos, lai katrreiz tas paliktu parunāšanās un kampaņas līmenī – ka apraide jānodrošina.

– Kamēr tam uzmanību nepievērsa, vai vietējie skatītāji antenas nav pavērsuši uz citu pusi – kur TV šovi krāšņāki un informācijā pārbagātība?

– Tā noticis. Bet Latvijā, lai nu kādas bija TV5 ziņas krievu valodā, kanālu slēdza. TV7 mēģina informēt, nezinu, vai tam liela atsaucība, bet katra aktivitāte mūsu pusē dot Latvijas informāciju ir apsveicama.

– Pretējās puses propaganda atstāj iespaidu uz krāslaviešiem? It īpaši pēc notikumiem Ukrainā?

– Neteiksim, ka latviešu – krievu attiecības būtiski mainījušās. Galvā cilvēkiem neieskatīsies, katram ir savi uzskati, bet tas neizlaužas konfliktos uz āru. Te darbojas latviešu, krievu, poļu, baltkrievu biedrības, kuras kopā iesaistās visos mūsu pasākumos. Latviešu koros dzied arī krievi, bet krievu koris dzied skaistas mūsu dziesmas. Līdzīga saskaņa arī starp konfesijām. Tiek uzturētas ilggadējās tradīcijas, un draudzes ar cieņu izturas cita pret citu.

– Lauksaimnieki sūdzas, ka stāvoklis nav rožains, piena lopkopībā pavisam bēdīga aina. Cik Krāslavai nozīmīga lauksaimnieciskā ražošana apkārtējos pagastos – jebkurā aspektā?

– Ļoti svarīga – viennozīmīgi. Domē korekti cenšamies sabalansēt pilsētā dzīvojošo un pagastos saimniekojošo intereses. Lauciniekiem pirmkārt no svara ir labs ceļš, konkrēts atbalsts uzņēmējdarbībā. Laika gaitā mūsu pusē izveidotas ļoti nopietni vērā ņemamas zemnieku saimniecības. Galvenokārt lielražotāji graudkopībā, bet arī piensaimnieki un gaļas lopu audzētāji. Zemās piena cenas liek grozīties, viens otrs domā pārprofilēties, citi vēl turas uz ūdens, cenšas saskatīt gaismu tuneļa galā.

– Pašvaldību vadītāji bez mitas šķendējas par ES fondu naudas apgūšanas iekavēšanu. Kamēr ministrijas ilgi lemj, darbi stāv uz vietas, tikai nākamgad būšot lielāki apgriezieni.

– Piekrītu par simts punktiem. Ierēdņi nepaspēj tikt galā ar likumdošanas bāzi, un viss bremzējas. Kā būs nākamgad, kad viss aizies? Kā būs ar darba darītāju piedāvātajām cenām, ar kvalitāti, kad vajadzēs visiem un tūlīt? Tās ir lielas bažas. Krāslavu apkurina ar vietējo šķeldas izejvielu. Uzskatu, ka tā darām pareizā virzienā un siltumenerģijas ražošanas jaudas vēl vajag palielināt. Varētu startēt ar attiecīgu projektu, bet patlaban – spēles noteikumu nav. Nauda būtu jāiegulda ceļos vai izglītības jomā, bet arī tas kavējas. Domes deputātiem nācās pieņemt ļoti sāpīgus lēmumus par atsevišķu mazo skolu slēgšanu, un tagad bērni būs jāvadā uz tālākām skolām. Šajos virzienos ceļi jāsakārto bez kavēšanās!

– Krāslavā vara ir samērā stabila – ZZS rokās. Kāda ir jūsu prognoze – vai nākamgad pašvaldību vēlēšanās sastapsieties ar asu konkurenci? Vai “Saskaņa” negribēs tikt pie noteikšanas?

– Arī tagad strādā “Saskaņas” deputāti. Dažreiz viņiem ir savs viedoklis. Krāslavā iepriekšējā reizē ievēlēja tikai trīs sarakstus: ZZS, saskaņiešus un Latgales partijas pārstāvi. Te nav prakses uz lielām konfrontācijām. Galu galā visi esam novadnieki. Vēlētāji lai izlemj, kam uzticēt varu. Lielākas neskaidrības savulaik bija par citu – vai no pilsētas neievēlēs vairāk deputātu un tie neapdalīs pagastus? Dzīve rāda, ka bažas bijušas veltas. Ievēlēti arī pagastu ļaudis, un otrs moments, ka daudziem deputātiem, arī mēram un man, saknes ir laukos. Tā ka saistīti vien esam.

– Pagaidiet – kur tad citas lielās nacionālās partijas Krāslavā?

– “Vienotība” te nekad nav iesakņojusies. “Jaunais laiks” bija – jūsu priekšā sēž viens no cilvēkiem, kas divreiz vēlēšanās veda “Jaunā laika” sarakstu. Es nepiekritu situācijai, kādā veidojās “Vienotība”, tāpēc aizgāju prom. Tagad man ir iespēja salīdzināt, lai arī subjektīvi. Zaļo zemnieku attieksme pret novadu cilvēkiem ir pavisam citāda, tuvāka. “Vienotību” uztveru vairāk kā Rīgas partiju.

– Ko Krāslavas jaunieši vai jūs pats sakāt par Kaimiņa kungu ar augšup kāpjošu reitingu?

– Ar jauniešiem nav gadījies par to runāt, bet reitingos viņa partijai uzrāviens ir. Atceros, ka sākotnēji Sudrabas partijai arī klājās ļoti labi, pēc tam atbalsts noplaka. Esmu ievērojis, ka ir politiķi, pēc dabas opozicionāri. Labi, ka viņi dara opozīcijas darbu, kritizē, bet drusku šaubos, kā veiktos, kad paši, rupji runājot, tiktu pie šprices.

– Bet cilvēki – atkarībā no noskaņojuma – reizēm mēdz balsot par tiem, kurus politologi sauc par populistiem. Par tiem, kas skaļāk lamā valdību.

– Tā nekad nebūs, ka visi būs apmierināti! Grūti spriest, kā krāslavieši nākamreiz Saeimas vēlēšanās attieksies pret varu valstī, taču gribētos domāt, ka vietvaras padarīto viņi vērtētu caurmērā pozitīvi. Iepriekšējā “mērījuma” reizē ZZS listei Krāslavā procentuāli bija pat vairāk atbalstītāju nekā Ventspilī. Cenšamies, ceram, ka uzticība nekritīsies. Gan vietējie, gan tie, kas te kādreiz dzimuši, auguši, uz ielas sastopoties, man teikuši, ka labas pārmaiņas Krāslavā ir redzamas. Protams, ir rūgtums, ka daudz kas izveidots, bet cilvēku, priekš kuriem tas viss darīts, paliek aizvien mazāk. Tā ir rūgta piegarša, ka no augstskolām atgriežas maz jauniešu. Labākajā gadījumā iekārtojas Rīgā, bet arī dodas prom no Latvijas.

– Nevaru nepajautāt, kā no Krāslavas izskatās “bēgļu jautājums”, par ko Rīgā tik daudz spriež? Vai pieņemsiet musulmaņus, ja būs nepieciešamība?

– Vai dieniņās! Mums taču pāri nāk vjetnamieši no otras puses! Kontaktējoties jūtu, ka cilvēki ne pārāk labi noskaņoti pret obligāto bēgļu pieņemšanas politiku. Valsts līmenī man pašlaik tā liekas uzskrūvēta problēma, varbūt lai novērstu uzmanību no citām. Bēgļi negrib doties uz Latviju, no ieceļotājiem nav jūtama vēlēšanās šeit iesakņoties. Diez vai būtu prāta darbs meklēt iespējas šos cilvēkus vest un izmitināt mūsu pierobežas novadā, kuru vajadzētu nostiprināt pavisam citādā veidā.

LA.lv