Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
12. maijs, 2014
Drukāt

Moldāvijas pūķgalve – lielisks garšaugs un ārstniecības augs, garšo arī bitēm (4)

Moldavijas pukgalve Foto - Ivars GeibaMoldavijas pukgalve Foto - Ivars Geiba

Vai zilā pūķgalve ir bagātīgs nektāraugs? Kādas ir audzēšanas prasības? 
V. LĀCE

Pasaulē izplatītas aptuveni 40 pūķgalvju sugas. No tām Latvijā paretam sastopama Ruiša pūķgalve, mārsila pūķgalve, nokarenā pūķgalve, bet dravu tuvumā audzē Moldāvijas pūķgalvi. Tas ir viengadīgs, 30–60 cm augsts lūpziežu dzimtas augs, veido zarainu krūmiņu. Skaistie violeti zilie ziedi atveras pakāpeniski un nedaudz atgādina lauvmutītes. Sāk ziedēt jūlijā un bitēm dod ienesumu vismaz mēnesi. Nektāru izdala bagātīgi.

– Moldāvijas pūķgalve ir diezgan piemērots nektāraugs – bites to apmeklē labi un ievāc nektāru, tomēr vairāk aplido kamenes. Nelabvēlīgos laika apstākļos bites uz pūķgalves sējumiem nelido. Līdzīgi ir ar facēliju – pilnziedā lauks var būt gluži zils, taču vējainā, sausā laikā bites no tā ievāks tikai putekšņus, Turpretī sirds māteres ziedos bites uzturas no agra rīta līdz vēlam vakaram. To ziediņi un bagātīgi izdalītais nektārs pievilina medus nesējas jebkuros apstākļos, pat lielā sausumā un arī samērā drēgnā, mitrā laikā, – novērojusi Bilskas pagasta zemnieku saimniecības “Bābēni” saimniece Anita Rābante, kura nodarbojas ar ārstniecības augu audzēšanu.

No viena hektāra pūķgalves sējuma bites var ievākt vidēji 150–250 kg, bet labvēlīgos laika apstākļos ienesums var sasniegt pat 400 kg medus. Tā kā augs zied diezgan vēlu, putekšņu un nektāra vākšana nenotiek paralēli (bitēm putekšņi ļoti nepieciešami ir pavasarī).

Latvijā pūķgalvi lielākoties audzē biškopji, kuri pievērsušies arī ārstniecības augiem. Tā nav izvēlīga, tomēr lietderīgāk izvēlēties vidēji smagu augsni ar neitrālu reakciju, saulainu vietu. Iekoptā dārza zemē, protams, nektāru izdala bagātīgāk. Sēj no aprīļa beigām līdz maija otrajai pusei. Lai apsētu vienu hektāru, vajag 2–5 kg sēklu.

Zemnieku saimniecības “Kurmīši” īpašnieks Ivars Geiba iesaka Moldāvijas pūķgalvi audzēt kā rušināmaugu 70 cm attālās rindās, sējot vagu skaustos un 1–2 cm dziļi atkarībā no augsnes mehāniskā sastāva: smagākās – seklāk, vieglākās – dziļāk. Pēc pirmās rušināšanas retina, starp augiem atstājot 10–20 cm, jo tad tie labāk zarojas, veido vairāk ziedu. Jāraugās, lai sējumi neaizaug ar nezālēm (tie regulāri jāravē, jārušina), jo ceri nav augsti, nezāles tos var nomākt. Augi uzzied 70–80 dienas pēc sējas. Mūsu klimata apstākļos no pūķgalves var iegūt daudz sēklu, taču tās jānovāc pirms lietavām.

• Moldāvijas pūķgalves sēklas nākamajam pavasarim iespējams aizrunāt z/s “Kurmīši” (Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā).

UZZIŅA

• Moldāvijas pūķgalve ir izcils ārstniecības augs un garšaugs. Tam piemīt stipra, citronam līdzīga smarža, augs nesatur mentolu, garšas ziņā tas atrodas pa vidu starp ārstniecisko melisu un kaķumētru.

• Vasarā tējām pūķgalvi ievāc ziedēšanas sākumā vai pilnziedā. Žāvē mērenā temperatūrā un labi ventilētā telpā. Audzējot hektāra platībā, var iegūt 2,5–3 tonnas kaltētas drogas.

• Pūķgalves spēcīgais aromāts mazina stresu, uztraukumu, tā palīdz atjaunot spēkus. Svaigas vai kaltētas lapas var pievienot salātiem, kā arī izmantot dzērienu aromatizēšanai.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Jā, un kā to tēju taisa, kā arī – cik reižu dzer?

  2. Dzirdejusi par to biju, bet pagarsojusi neesmu. Reklaama laba, buus jaadabuu:)

  3. Gadu atpakal iepazinu pūkgavi. Veselīha Un garšiga teja.

  4. Pūkgalve, labākā tēja, kuru Esmu dzērusi.

Draugiem Facebook Twitter Google+