Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
13. septembris, 2013
Drukāt

Monika Zīle: Ar akcīzi vien neveselīgas ēšanas paradumus neizskaudīs

Foto - LETAFoto - LETA

Tikai agrā jaunībā cilvēks īpaši neņem galvā labi zināmo gudrību, ka pati dārgākā manta pasaulē ir veselība. Bet dzīves ritumā visiem tā vai citādi nākas pieredzēt šī viedā teiciena apstiprinājumu, bez ierunām piekrist veselības saudzēšanas padomiem un secināt: diemžēl cilvēka dvēseles mājai nereti lielāko postu nodara nevis slimību baciļu ķirmji, bet paša sliktie ieradumi.

 

Tie, akūtās lēkmēs un hroniskās kaitēs izpaužoties, plicina arī medicīnas sfērai atvēlētos skopos valsts budžeta līdzekļus. Lai ar vienu šāvienu dabūtu gar zemi divus zaķus – mudinātu nepiesārņot organismu un papildinātu savas jomas finanses – Veselības ministrijā (VM) tapis projekts par nākamgad ieviešamu akcīzes nodokli diezgan lielai produktu grupai. To kopīgais nosaukums ir neveselīga pārtika, kuras sastāvā pārāk daudz sāls, šaubīgu garšvielu un neviennozīmīgi vērtētu izskata uzlabošanas piedevu. Peramo galvgalī ir čipsi, zupu koncentrāti, saldinātie dzērieni, desas. Bet uzskaitījums ir krietni garāks un visu redzēsim, ja projekts iegūs zaļo atbalsta gaismu. Jaunā akcīze, pēc VM aprēķiniem, valsts kasē papildus ienestu ap 33 miljoniem latu, kas būtu liels atspaids mediķiem.

Sabiedrība projekta pieteikumu uztvērusi ar dalītām jūtām, kas labi saprotamas. Lai gan retais sāļos našķus un sintētiski pārcukurotos saldumus uzskata par ikdienā nepieciešamu pārtiku, plānotajā akcīzē grūti saskatīt neviltotas rūpes par tautas veselību.

Ja priekšlikumu par jaunā nodokļa ieviešanu vadījusi patiesa vēlme atsārņot mūsu aknas, nieres un asinsvadus, līdztekus akcīzei būtu vajadzējis piedāvāt vismaz apsvērt pievienotās vērtības nodokļa samazinājumu pašu valstī nobriedušajiem dārzeņiem un augļiem. Iespējams, vienai daļai tas būtu stimuls mainīt neveselīgas ēšanas paradumus.

Daži komentētāji tīmeklī jau izvērsuši diezgan kaismīgu polemiku par papildu nodokļa vajadzību margarīna reklāmām, kurās šis produkts, atsevišķu ražotāju izpildījumā bagātīgi piesātināts ar kaitīgajām transtaukskābēm, tiek nepelnīti krāšņi cildināts. Bez šaubām, ikviens akcīzes nodoklis ceļ preces cenu, un šī prognoze ne pa jokam satrauc ģimenes, kur ik santīmu rūpīgi apgroza pirms izdošanas. Var jau teikt, ka lētajās desās maz organismam vērtīgā, bet lielai daļai tā ir vienīgais pavalgs, kuru maciņš spēj atļauties. Šo patiesību jau skandina ražotāji, kas plānotajā akcīzē saskata draudus savu rūpalu iznīcībai – augstāka cena samazinās pieprasījumu. Aiz šī apgalvojuma dažs gan slēpj bažas, ka nākotnē dzīve spiedīs atsacīties no apšaubāmām izejvielām. Ar to definēšanu un klasifikāciju, iespējams, vajadzēja sākt, lai izvērtētu produkta atbilstību veselībai kaitīgas pārtikas kategorijai.

Uzdrošinos apgalvot: jauno akcīzi ieviešot, saulainā budžeta ienākumu prognoze diezin vai piepildīsies. Nu, ar prognozēm tā notiek… Vēl apšaubāmāka ir nodokļa ietekme uz ēšanas paradumu pozitīvu maiņu. Tos nav iespējams salauzt ar likumu un noteikumu spēku. Var tikai ieaudzināt, kas prasa lielu pacietību un resursus – ne tik daudz finanšu, kā pārdomātu un iedarbīgu programmu izteiksmē. Ļoti skeptiski lūkojos uz veselības mācību skolās kopš tā brīža, kad redzēju radu pusaudzi mielojamies ar garš-
vielu mikšļa “Vegeta” – sarunu valodā par “Mendeļejeva tabulu” dēvētu – dāsni apbirdinātu sviestmaizi. Kopš skolā pavāram noteikts ēdieniem pievienot minimālu sāls daudzumu, bērni pusdienu maltītes uzlabojot ar līdzatnestām piedevām. Izteicu pieņēmumu, ka droši vien uzlabošana notiek paslepus, bet zēns smējās: nē, bet lielie piekodinājuši, lai ar šiem krājumiem neplātās, kādam svešiniekam klātesot.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+