Latvijā
Politika

Monika Zīle: Ja veikalā traukus plēsis “pašu zilonis”, labāk izlikties to neredzējušam0


Monika Zīle
Monika Zīle
Foto: Timurs Subhankulovs

Bezmaz jāuzelpo, ka Saeima beidzot nonākusi līdz šī gada budžeta apspriešanai. Ja neiestāsies kāds “forsmažors”, Lieldienas valdība un parlaments sagaidīs ar padarīta darbiņa sajūtu. Diemžēl sabiedrībai nav iemesla secināt, ka šis stipri novēloti ienācies auglis ir tik salds, lai būtu attaisnojies kavējums. Ne jau tikai tādēļ, ka valdība piedzima pēc vairākiem ķeizargriezieniem. Pat bez speciālām finanšu zinībām labi saskatāmas vietas, kur 2019. gada budžeta deķa caurumi savilkti ar rupju lāpāmdiegu cerībā, ka lielāki ienākumi valsts kasē vēlāk dos iespēju uzlikt pieklājīgākus ielāpus.

Taču nu jau vairs neko – jākristī, kas piedzimis, atbilstoši valstī iedibinātajām budžeta stiķēšanas tradīcijām un atkal ar deficītu.

Bet šis mīnuss vēl nebūtu pati lielākā nelaime, kas bremzē valsts attīstību, – jāsecina, klausoties valdības locekļu un deputātu paudumos, kas stiprina aizdomas, ka varas grožu turētāji valsts pajūgu stūrē pa tādu kā aptuvenību un izvairību miglāju un pēc skaidrības nealkst. Tīri vai jāsalecas, dzirdot premjeru sakām  – viņš CEROT, ka veselības aprūpes jomai papildus atvēlētie gandrīz 88 miljoni eiro tiešām aizies jaunākā medicīnas personāla darba samaksas celšanai.

Ļoti mulsinoši dzirdēt politikas smagsvaru – un Krišjānis Kariņš tāds ir – publiski pieļaujam naudas pazušanu tajā bezdibenī, kas jau aprijis miljonu miljonus. Bijusī veselības ministre Anda Čakša (ZZS) nesen atļāvās pateikt, ka jau kopš valsts neatkarības atgūšanas “veselības aprūpes sistēma būvēta pati sev, nevis cilvēkam”. Papildinājumā būtu iederējies to šķēršļu uzskaitījums, kas tagadējai opozīcijas deputātei veselības ministres amata laikā traucēja veikt sistēmas auditu, jo bez tā pat jomas profesionāļi netiek gudri, kas patiesībā tērē viņiem adresētos budžeta miljonus.

Atliek vien raustīt plecus kā Ministru prezidentam, vērtējot izglītības finansējumu: ar tādu pašu naudu igauņu pedagogiem divreiz lielākas algas nekā mūsējiem – kur tas suns aprakts?… Bez šaubām, premjers nav tāds naivulis, lai ticētu ziemeļu kaimiņu mistiskajām spējām Peipusa ūdeni pārvērst zeltā. Bet Krišjānis Kariņš labāk tēlo šaurpieri, nekā izvēlas atklāti paziņot, ka Latvijas pedagogu turēšanai bada maizē ir diezgan liela saistība ar premjera politisko ieroču biedra Kārļa Šadurska saimniekošanu izglītības lēnī.

Vārdu sakot, ja kādā veikalā traukus plēsis “pašu zilonis”, labāk izlikties to neredzējušam, nekā meklēt un izravēt darbības neveiksmes sakni.
Saistītie raksti

Taisnības labad jāteic, tāds princips bijis godā arī Kariņa kunga priekšgājējiem. Lai atceramies kaut vai Māra Kučinska (ZZS) vadītās valdības īstenoto nodokļu reformu. Jau tās pieteikuma laikā skanēja profesionāļu brīdinājumi, ka gala beigās izšķilsies vanckars. Toreizējais premjers izvēlējās nedzirdēt, jo apšaubāmo manipulāciju diriģente bija viņa partijas biedre finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Divi par viņas garabērnu balsojošie politiskie spēki arī šobrīd ir koalīcijas sastāvā un iemanās turēties pa gabalu no reformā savārītās putras.

Arī tagadējās valdošās koalīcijas sejai piemīt visi cieši noslēgta politiskās reliģijas ordeņa vaibsti. Ja Nacionālā apvienība palikusi ārpus valdības, tagadējam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem būtu pilnas kabatas priekšteča Kaspara Gerharda virzienā metamo akmeņu. Pirmkārt jau par vilcināšanos Rīgas domē pieļauto sānsoļu apturēšanā. Bet nu abu kungu partijas apseglojušas vienas koalīcijas zirgu, tāpēc – kas bijis, lai paliek necilāts.

Atgriežoties pie budžeta – lietuviešiem un igauņiem tas šogad ar plusu.

LA.lv