×
Mobilā versija
Brīdinājums -13.4°C
Haralds, Almants
Piektdiena, 23. februāris, 2018
16. septembris, 2017
Drukāt

Monika Zīle: Kur novirzīs demogrāfijas veicināšanai apsolītos 28 miljonus eiro? (7)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Apsveicami, ka Nacionālās apvienības (NA) deputāti pirms nākamā gada budžeta nopietnāko ciparu lemšanas strikti iestājās par finansējumu demogrāfijas veicināšanai un arī panāca daļēju pieprasījuma apmierināšanu. 28 miljoni, protams, nav sākuma atvēzienā prasītie 80, taču ilgajām runām par ģimeņu kuplināšanas vajadzību reiz jāiegūst reāla valsts atbalsta veidols. Diemžēl te arī paklūp prieks par izcīnīto. Jo NA izvairās nosaukt minētā finansējuma izmantošanas virzienus, un tāda minstināšanās vieš aizdomas, ka šauts uz labu laimi un pēc principa – plānos un rēķinās, kad zinās piešķirto summu. Šobrīd skaļi definēts tikai viens mērķis: 100 eiro pabalsts ģimenei par trešo un nākamajiem bērniem. Pārējos mērķus neiezīmējot, cipars skan kā pirmsvēlēšanu jundai iekustinātas zvana mēles balss.

Simtnieks, bez šaubām, ir atspaids, kas pulkākas atvases audzinošiem vecākiem ļaus līdzsvarot izdevumus. Bet nedrīkst izlikties nedzirdam, ka šī nauda stimulēs arī pieaugumu ģimenēs, kur pēcnācēji nozīmē tikai bagātīgāka pabalsta avotu. Jaunā Rīgas teātra galvenais režisors Alvis Hermanis nesen sev raksturīgā stilā ierosināja stipri skarbu veidu dzimstības ierobežošanai nelabvēlīgās ģimenēs, taču šī metode nav pat apspriežama, jo ir pretrunā ar cilvēktiesībām un demokrātiskā valstī pastāvošām izvēles brīvībām. Organizācijas “Papardes zieds” vadītāja Iveta Ķelle uzskata, ka minētajai riska grupai jānodrošina valsts apmaksāta kontracepcija, un Veselības ministrijā (VM) nosauc šim mērķim nepieciešamo summu – apmēram 650 000 eiro gadā. Bet cipars vienkārši zināšanai. Lai tas iegūtu darbības aprises, pirmām kārtām vajadzētu zināt daudzmaz konkrētu trūcīga statusa sieviešu skaitu reproduktīvajā grupā un vienoties par to, kā potenciālā māte saņems kontracepcijas līdzekļus. Dzirdēts viedoklis, ka tos izmantot jāmudina sociālajam darbiniekam. Bet vai dzimumaudzinātāja lomai piemērotāks nav ģimenes ārsts un ginekologs, ar kuru sievietes kontaktējas? Nākamais likumsakarīgais jautājums – un kā tad vīrieši?… – aizved pie sabiedrības izglītošanas, taču bez piepildījuma ar saistošām programmām šis jēdziens paliks tukša skaņa.

Ir naivi cerēt, ka devīto mazuli gaidošā un astoņus iepriekšējos bērnu namiem uzticējusī māte steigsies apmeklēt lekcijas par kontracepciju. Diezin vai tur satiksim sievietes, kas dodas izklaidēties, atstājot dzīvoklī ieslēgtus vairākus pirmsskolas vecuma bērnus, un maz ticams, ka viņi šādās ģimenēs jutīs augstākā pabalsta pienesumu. Taču, atstājot visu pašplūsmā un vienkārši uzskaitot jaundzimušos, iegūsim nevis demogrāfisku uzplaukumu, bet palielinātu slogu sociālajam budžetam ilgtermiņā. Jo nav ilūziju, ka vecāki rūpēsies, lai naktī apkārt klīstošs mazs bērns pieaugot iegūtu izglītību un profesiju. Noteikti jābūt likuma rīkstēm, kas neapzinīgos vecākus kaut minimāli disciplinētu un mudinātu atcerēties pienākumus bailēs no bērniem domātā pabalsta nonākšanas kādu aizbildņu rīcībā. Pēc Liepājā notikušās traģēdijas, kad bojā aizgāja pavirši pieskatītais Ivans, sabiedrība vērīgāk uzlūko brīvsolī palaistus mazus vienpatņus. Ik pārdienas likumsargi kādu “atradeni” aizved līdz ģimenes mitekļa slieksnim. Kas viņpus tā klejotāju sagaida, būtībā ir likteņa varā. Jo acīgie līdzcilvēki daudz biežāk ceļ troksni par dzīvnieku mocīšanu un badināšanu, nekā ziņo par iespējamu vardarbību pret bērniem.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. nu ko jūs muldat par to, ka vecāku pabalsts liks dzērājām dzemdēt? Tām, kurām vecāku tiesības atņemtas un kas bērnu miskastē pamet, viņas taču ne to 25, kur nu to 100 nedabūs!

  2. Igaunija pabalsts 400 eiro un nācija ataug, pietiks vaimanāt un teoretizet, kas dzims vai kam dzims.

  3. miljoni aizies komisijām, kuras lems, piešķirt pēc
    10 gadiem vai 100 gadiem. ????

  4. Igaunijā ir lielāki pabalsti un kā viņi norāda uz ar risku ģimenēm jānodarbojas un jāseko sociālam dienestam.

  5. tas, kurš iestājas par dzīvnieku, nepaies garām arī bērnam, bet neceriet no dzīvnieku nīdēja izlocīt bērnu aizstāvi …bet ar tiem pabalstiem mums ir kā Ed.V. dzejā – “Dievs, dod muļķus lieliem bariem, tad būs maize dižiem gariem”, kaut nu tā nebūtu…

  6. Lauķiem viagru dot, lai idioti vairojas.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. 5. pants šajā nozarē nedarbojas!

“Norvik bankas” lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai “AP” paziņoja, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

Rimšēvičs šos apgalvojumus kategoriski noliedz un uzskata, ka Guseļņikovs šādi cenšas ietekmēt Latvijas valsti, lai panāktu savu uzvaru starptautiskajā šķīrējtiesā iesniegtajā prasībā. Ministru prezidents Māris Kučinskis un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola otrdien pauda viedokli, ka AS “Norvik banka” vadības aktivitātes ārvalstu medijos uzskatāmas par provokāciju un vēršanos pret valsti. Vakar “Norvik banka” izplatīja paziņojumu, kurā raksta: “Mēs noteikti nevēršamies pret Latvijas valsti kopumā, mēs tikai gribam vienlīdzīgu attieksmi.”

Jāpiebilst, ka janvāra beigās par “Norvik bankas” padomes priekšsēdētāja vietnieku tika iecelts bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. Paziņojumā presei viņš toreiz rakstīja: “Priecājos [..] atjaunot savas ilgstošās un spēcīgās saiknes ar Latviju. Es ceru, ka mana pieredze būs noderīga bankas attiecību veidošanā ar valsts pārvaldes iestādēm un stratēģiskās izaugsmes centienos Latvijā un Eiropas Savienībā.”

Vai piekrītat, ka pret Latviju patlaban vērsta kampaņa no ārpuses?
Draugiem Facebook Twitter Google+